Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Komentārs satiksmes ministra Briškena intervijai raidījumam "Krustpunktā" par projektu "Rail Baltica". Apskatītas tika arī citas tēmas, taču mani vairāk interesē "Rail Baltica". Tātad ko uzzinājām no satiksmes ministra.

- Projekta "Rail Baltica" pilnais tvērums būšot 9,6 miljardi eiro;

- Pirmā posma tvērums 6,5 miljardi;

- Šobrīd iztērēti ir 300 miljoni eiro ES piešķirto finanšu līdzekļu no 1 miljarda, kas šobrīd ir pieejams;

- deficīts esot 4,5 miljardi eiro;

- par 2 miljardiem būšot jācīnās ar ES ierēdņiem, un esot cerība, ka varēšot izcīnīt;

- par atlikušajiem 2,5 miljardiem, cik saprotu, cerību vairs nav, un ministrs runāja par to, ka būšot jāmeklē pašiem. Kā vienu no risinājumiem minēja PPP;

- Paredzēts izveidot savienojumu ar Rīgas ostu, taču no konteksta sapratu, ka šī savienojuma izmaksas neietilpst pašreizējā pilnajā tvērumā. Tātad būs vēl pilnīgāks tvērums un papildu izmaksas, kas ļauj noapaļot projekta izmaksas uz kādiem 10 miljardiem eiro.

- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" integrēšot ar VAS "Latvijas dzelzceļš".

- Ministrs runāja par ārkārtīgi intensīvo pasažieru kustību posmā Rīgas centrālā stacija - lidosta, kas esot sarēķināts, cik saprotu, tajā pašā bēdīgi slavenajā izmaksu ieguvumu analīzē;

- runāja arī par nākotnē paredzēto 1520 mm dzelzceļa konvertāciju uz Eiropas platumu 1435 mm.

Ko no tā visa var secināt.

Pirmkārt, joprojām trūkst 4.5 miljonu eiro pirmā posma realizācijai.

Otrkārt, ES ir gatava šobrīd piedalīties "Rail Baltica" projektā Latvijas teritorijā tikai ar 2 miljardiem eiro.

Treškārt, runājot par iespējām pirmajam posmam dabūt vēl papildus 2 miljardus eiro, ministrs lietoja izteikumu "es ceru". Tātad šīs naudas nav, un cerības nevaram iegrāmatot projekta finansēšanas avotos.

Ceturtkārt, 85% ES līdzdalības vietā iegūstam 30,8%. Pārējais jāfinansē pašiem. Neskatoties uz ministra kunga daiļrunību, nekāda seguma šīm cerībām nav. Taču, ja arī cerības piepildās, tad iegūstam tikai 61,5%, kas ir patālu no solītajiem 85%. Tātad aizmirstam par 85%, jo šobrīd nav pat cerību šādam ES līdzfinansējuma apjomam.

Piektkārt, naudas nav, taču jaunas vēlmes turpinās parādīties. Tas ir savienojums ar ostu.

Sestkārt, pastāv risks, ka "Rail Baltica" neuzbūvēs un papildus sabeigs Rīgas dzelzceļa mezglā arī esošo.

Nav īsti skaidrs, ko ministrs domāja ar plānoto ārkārtīgi intensīvo pasažieru kustību posmā Rīgas centrālstacija - lidosta, jo jaunākajā izmaksu - ieguvumu analīzē tika minēts, ka gada laikā vidēji visā "Rail baltica" trasē tiks pārvadāti tikai apmēram 3,3 miljoni pasažieru, kas ir ļoti maz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Trešā daļa, kas varētu attiekties uz Latviju, ir pilnīgs nekas pret investīcijām šajā projektā. Jāatgādina, ka gada laikā šobrīd Latvijā pa dzelzceļu tiek pārvadāti apmēram 17 miljoni pasažieru un 1 miljons ir tikai nepilni 6%.

Veidot savienojumu ar ostu ar plānotajiem kravu pārvadājumu apjomiem, kas ir 720 tūkstoši tonnu gadā pa visu Rail Baltica posmu un nav zināms, cik daudz iekrausies/izkrausies Latvijā, ir bezjēdzigi. Šādam apjoman atmaksājas varbūt izveidot dažus kilometrus garu pievedceļu, taču neko vairāk.

Jāsaka, ka klausītāji, kuriem ministrs piedāvājā apmaksāt viņa vēlmes, bija stipri reālistiskāki savā vērtējumā. Kad pēc ministra intervijas sākās raidījuma sadaļa "Brīvais mikrofons", bija vairāki jautājumi un priekšlikumi no klausītāju puses. Pieminēšu tikai dažus.

Viens no klausītājiem ierosināja naudas soda par ātruma pārsniegšanu no pirmā kilometra vietā monetizēt atbildību par „Rail Baltica” projekta ieviešanu.

Cita klausītāja izteica rūpes par finanšu slogu, kas tiks uzlikts viņas bērniem un mazbērniem, un pauda savas domas, ka ministrs tikšot tiesāts.

Vēl viens klausītājs izteica priekšlikumu, ka varbūt kāda augstāka institūcija Briselē varētu atlaist Latvijas valdību sakarā ar to „Rail Baltica” projektu un ka nevienam taču nebūšot nekas pretī, ja valsti vadītu kāds beļģu, holandiešu vai vāciešu ekonomists.

Kā redzam, tad daiļrunība pārstāj nest augļus.

P.s. Vēl par ieguvumiem no „Rail Baltica”. Šobrīd varētu būt ievērojami lētāk par budžeta naudu to 1 miljonu pasažieru gadā nogādāt uz Berlīni, Viļņu vai Tallinu ar lidmašīnu, turklāt pie reizes uzsaucot arī taksometru līdz lidostai. Sanāktu vēl smuki ietaupīt. Tas pats ar tām pārsimttūkstošu tonnām kravas. Par velti ar autotransportu uz jebkuru vietu Eiropā.

Novērtē šo rakstu:

130
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi