Iesaki rakstu: 
“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiesa, priekšnieku un izsalkušu varas bļodlaižu Dievzemītē gan tik daudz, ka bija jāizveido pat vēl viena ministrija.
Tikmēr baumo, ka Ārlietu ministrijā pat slotas operatoram jābūt netradicionāli orientētam. Jebkurā gadījumā darbiniekiem zemu jāklanās sodomītu priekšā, kas normālam cilvēkam nav pieņemams. Turklāt Švāba dienderiem ilgstoši kalpot var tikai deģenerāti. Tāpēc vakances aizpilda neaptēsti cukurdupsīši, cerot caur rūdīto ačgārņu gultām uz strauju karjeras kāpumu. Tālab nav brīnums, ka posteņos, kur nepieciešama profesionalitāte, pienākuma apziņa un augstas darbaspējas, trūkst kadru.
Ierindas darba veicējiem valsts un pašvaldību sektoros algas patiešām ir salīdzinoši zemas. Diemžēl, kad valsts aparāts saņem papildu finansējumu, sīkajiem gariņiem atlec kripatas, kamēr lauvas tiesu sadala anštaltes bonzas. Visās siltajās priekšnieku un darbinieku kontrolētāju vietās iekārtoti vadībai pietuvināti ļautiņi. Parasti galīgi nelgas (un labi vēl, ja bez iniciatīvas), kuru darbu veic apakšnieki.
Tāpēc amatos, kur par minimālu atlīdzību jākontaktē ar cilvēkiem, jāstrādā no zvana līdz zvanam, jāaizpilda kaudze dokumentu un nepieciešamas zināšanas, klientiem nereti jāsastopas ar nīgriem činavniekiem. Vienlaikus ierēdņus, kam bija kaut drusku prātiņa, atlaida pēc atteikšanās saglabāt darbu apmaiņā pret potenciālām pošu blaknēm. Palikušajiem tagad itin bieži ir vērojami kognitīvo procesu traucējumi. Augšas sertifikātus vienkārši nopirka, taču ar prāta spējām arī bez “brīnumpotes” neizceļas.
Privātajā sektorā, jo tuvāk valsts un pašvaldību pasūtījumiem, jo situācija līdzīgāka. Patiesībā parastos darbarūķus gandrīz it visur izspiež kā citronus. Tāpēc prognozēju, ka ne tikai valsts pārvaldes iestādēs, bet visā valstī turpināsies darba roku skaita samazināšanās. Visi cik necik spējīgie iedzīvotāji jau ir atstājuši un turpinās pamest dažādu mastu ārzemju iztapoņu un urrāpatriotu par Eiropas pažobeli pārvērsto valsti, kādreiz Padomijas vitrīnu. Starp citu, šis ir viens no iemesliem, kālab uz Latviju par visām varītēm vilina ukraiņus.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
