Truksnim un Jūrmalas pašvaldībai par Ukrainas bēgļiem nospļauties
Pietiek lasītājs24.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tiek apgalvots, ka Ukrainas bēgļiem pienākas viss tas pats, kas Latvijas iedzīvotājiem, Jūrmalā tas tā mav. Tur valda Krievijas un Putina elka ieliktenis Gatis Truksnis. Acīmredzot Aivara Lemberga protežē Jūrmalas mēra krēslā tāpat kā viņa patrons atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lai gan Jūrmalas domes mājaslapā stāv teksti, ka Jūrmala atbalsta Ukrainu, reālā situācija ir pavisam cita.
Tiek ziņots, ka Jūrmala uzņēmusi vairāk nekā 100 bēgļus, bet patiesībā tos nav uzņēmusi Jūrmala, bet gan Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA), kas šos bēgļus izmitinājusi savā dienesta viesnīcā Jaundubultos. Valsts pat nodrošina Ukrainas bēgļiem ēdināšanu trīs reizes dienā, kamēr Jūrmalas dome nedara pilnīgi neko.
Sazvanot bēgļu palīdzībai norādīto tālruni Labklājības pārvaldē, tur ļoti nelaipna darbiniece paskaidro, ka bēgļi var saņemt to palīdzību, ko nosaka valsts. Tātad, ja izrādās, ka viņiem nav naudas, tad var pretendēt uz garantēto minimālo ienākumu, kuru piešķir pašvaldība arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nekādas pārtikas pakas, kuras gan trīs reizes dienā pabarotajiem nav vajadzīgas, netiek pat piedāvātas. Ja Jūrmalā kādā privātīpašumā savu patvērumu būtu guvuši Ukrainas bēgļi, tad arī viņiem pašiem par saviem līdzekļiem būtu jārūpējas par pārtiku.
Turklāt Jūrmalā pat autobusos Ukrainas bēgļiem jāpērk biļetes, lai gan visi pašvaldības iedzīvotāji autobusos brauc bez maksas. Labklājības pārvaldes darbiniece uzskata, ka bēgļiem pilnīgi pietiek ar to, ka valsts nodrošina bezmaksas vilcienu. Taču Labklājības pārvalde, kur bēgļiem dažādu formalitāšu nokārtošanai jāierodas vairākkārt (vispirms reģistrēties, pēc tam, kad atvērts Latvijas bankas konts, lai uzrakstītu iesniegumu garantētā minimālā ienākuma saņemšanai utt.), atrodas divu kilometru attālumā no Slokas stacijas, un visi Jūrmalas trūcīgie un maznodrošinātie uz to brauc ar autobusu, kas piestāj gandrīz pie Labklājības pārvaldes durvīm.
Tomēr vēl trakāk ir tas, ka no 1. aprīļa Jūrmalā sāk darboties caurlaižu režīms. Ir bēgļi, kas līdz Latvijai tikuši ar savu auto. Taču jau pēc nedēļas viņi vairs to nevarēs izmantot, jo Jūrmalā izvietotas kameras, kas fiksē katru mašīnu, un, ja tai nav caurlaides, uzreiz uzliek 50 eiro sodu.
Līdz ar to Ukrainas bēgļiem katru dienu jāpērk caurlaide par 2 eiro. Jūrmalas domes informācijas centrā darbiniece vīzdegunīgi paziņo – ja jau viņiem ir mašīna, tātad nekādi nabagi nav, lai tik pērk caurlaides. Tomēr situācija ir pavisam citāda. Nereti bēgļi par pēdējo naudu ir ielējuši degvielu savā auto, lai nokļūtu līdz Latvijai.
Turklāt jāatzīmē, ka Jūrmalas iedzīvotājiem ir bezmaksas iebraukšana Jūrmalā ar savu personīgo auto, bet tiem, kuri pārvietojas ar īrētu vai darba mašīnu, arī ir iespēja šim auto iegūt bezmaksas caurlaidi, maksājot vien nedaudz virs trim eiro par iesnieguma izskatīšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
