Iesaki rakstu: 
Bijušais Parex bankas saimnieks Viktors Krasovickis, kurš pašlaik esot tik trūcīgs, ka nespējot nomaksāt pat tiesas nodevu, trešdienas rītā biznesa klasē arLufthansa reisu devās uz Frankfurti. Viņa biļete izmaksāja vismaz 500 latu.
„Šorīt pulksten 6.10 ar Lufthansa reisu LH893 uz Frankfurti biznesa klasē aizlidoja bijušais Parex bankas īpašnieks Krasovickis. Tas tā, informācijai - var redzēt kā viņam naudas nav samaksāt tiesas nodokļus,” Pietiek informēja kāds lasītājs.
No avotiem lidostā Pietiek noskaidroja, ka Krasovickis trešdienas rītā patiešām devies uz Frankfurti ar Lufthansa reisu, savukārt lidojumu biļešu datu bāzes rāda, ka, vēloties doties uz šo Vācijas pilsētu biznesa klasē, mazākā summa, kas jāsamaksā par biļeti, ir ap 500 latiem.
Pēc visa spriežot, arī dārgā biļete oficiāli noformēta kā Krasovicka bērnu dāvana savam tēvam, kurš formāli skaitās tik trūcīgs, ka šovasar tāpat kā viņa kompanjons Valērijs Kargins bija tiesai lūdzis atbrīvot no 3115 latu valsts nodevas par apelācijas sūdzības iesniegšanu
Iesniegumā tiesai bija paskaidrots, ka Kargins un Krasovickis esot tik trūcīgi, ka jau gandrīz trīs gadus bijuši spiesti iztikt ar minimālajai algai ekvivalentu naudas summu, bet viņu agrākie uzkrājumi apķīlāti.
No formālā viedokļa Karginam un Krasovickim ir taisnība – katram no viņiem mēnesī ar tiesu izpildītāja atļauju tiek pārskaitīti 200 latu kā daļa no procentu maksājumiem par viņu depozītnoguldījumiem kādreizējā Parex bankā, tagadējā AS Reverta.
Savukārt abu bijušo baņķieru naudas līdzekļi un manta (tā, kas viņiem pieder oficiāli) kopš 2010.gada apķīlāti, un nodrošinājuma apmērs ir gandrīz 40 miljonu latu.
Tiesa, vienlaikus ir labi zināms, ka gan Kargins, gan Krasovickis līdzīgi citiem ļoti turīgiem Latvijas iedzīvotājiem (Aivars Lembergs, Andris Šķēle) jau laikus ir būtisku daļu savu īpašumu dažādos veidos nodevuši citiem ģimenes locekļiem, līdz ar to joprojām reāli ir daudzus miljonus vērtu īpašumu saimnieki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
