Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā ietekmēja vismaz trīs nopietnas problēmas, kas pat katra atsevišķi izmainīja rezultātus un ievēlētos deputātus — kur nu vēl visas kopā.

Ikkatram būs zināmas tālāk minētās trīs problēmas, taču līdz šim nav pētīts, ko par katru no šīm situācijām saka likums un kā šīs problēmas ietekmējušas vēlēšanu rezultātus, kurus CVK plāno apstiprināt jau piektdien, 31. maijā.

(I) Nespēja nobalsot iepriekšējā balsošanā

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums paredz:

31.pants. Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš — triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas:

1) vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts;
2) jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, izņemot iecirkņus, kuri nevar:

a) nodrošināt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts,

b) saņemt no tā vēlēšanu iecirkņa komisijas, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, apstiprinājumu tam, ka vēlētājs nav nobalsojis, [...]

Tālāk likums definē detaļas par iepriekšējās balsošanas laikiem utt., taču no šiem 31. panta 1. daļas 2. punkta a) un b) apakšpunktiem izriet: likums paredz, ka var būt situācija ar datu apmaiņas traucējumiem kādos iecirkņos, tamdēļ vēlētājiem dota iespēja balsot jebkurā citā iecirknī — taču likumdevēji nav paredzējuši un neuzskata par pieļaujamu situāciju, ka var nedarboties pilnīgi visa datu apmaiņa ne ar vienu no iecirkņiem!

Jāpiezīmē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nekur nedod CVK tiesības lemt par iepriekšējās balsošanas atcelšanu citā iecirknī, jo likums paredz, ka šāda iespēja pilsoņiem ir dota, un likums nevienai institūcijai vai personai nedeleģē nevienu leģitīmu veidu, kā pilsoņiem šo iespēju atņemt. CVK pieņēma lēmumu, kurš nav balstīts nevienā likuma normā. Skaidrs, ka CVK centās izdarīt, ko nu tobrīd spēja un varēja izdomāt (un tiešām — pret piektdienas vakaru datu apmaiņu izdevās atjaunot), taču lēmums to apturēt visā valstī kaut uz stundu vai pusi dienas nav tas, ko likums atļautu darīt. Lēmums (ņemot vērā faktiskos apstākļus) droši vien bija loģisks, taču CVK gluži vienkārši nepieder pilnvaras tādu lēmumu pieņemt attiecībā uz visiem iecirkņiem visā valstī reizē.

Vislielākie zaudētāji no šīs situācijas ir Reģionu apvienības kandidāti, kuri jau paziņojuši, ka domā par rezultātu apstrīdēšanu. Attālākos novados dzīvojoši vēlētāji vai arī lielpilsētās strādājoši ļaudis no dažādiem novadiem ir gan LRA, gan ZZS elektorāts, un tieši šis elektorāts ir tas, kurš sistēmas nedarbošanās dēļ visvairāk nespēja nobalsot. Un šis nav tas gadījums, kad simt balsis uz vienu vai otru pusi neko neizšķirtu: LRA saņēma 23 581 balsi no 473 260 derīgajām aploksnēm. Līdz 5% barjeras pārvarēšanai LRA pietrūka 82 balsis. Ja iepriekšējā balsošana nebūtu apturēta (jebkādu iemeslu dēļ), tad LRA šīs 82 balsis, ārkārtīgi ticams, būtu saņēmusi.

(II) Nenosūtītie uzaicinājumi uz vēlēšanām

Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmā daļa precīzi nosaka, ka PMLP “ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts”. Pašlaik tiek lēsts, ka vismaz puse no Latvijas pilsoņiem nav saņēmuši informāciju par tiem vēlēšanu iecirkņiem, kuros jābalso. Valdība centās darīt, ko varēja, nosūtot caur VID EDS paziņojumus, bet tie tāpat neaizsniedza visus adresātus. Likumā noteiktajā kārtībā netika noinformēta līdz pat pusei no vēlētājiem!

Atstājot pagaidām atklātu jautājumu, vai neinformēšana (kur vainojama SIA Reller) bijusi neizdarība, nolaidība vai apzināta krāpniecība un kaitniecība (kā arī jautājumu, vai šīs afēras pēdas ved vai neved uz Kremļa pusi), ir jāpaskatās, ko saka likums par šādu traucēšanu vēlētājiem un viņu tiesībām tikt informētiem par iespējām piedalīties savu priekšstāvju izvēlēšanā. Tā kā izvērtēt šādus gadījumus ir ne vairs Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma vai Vēlētāju reģistra likuma, bet gan Krimināllikuma uzdevums, tad tā 90. panta 2. daļa nosaka:

(2) Par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai [...], lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pat ja šinī gadījumā vainīgas ir tehniskas kļūmes un vēlāk nebūs neviens aizdomās turamais par to speciālu sarīkošanu, Krimināllikums viennozīmīgi pasaka: nedrīkst kavēt vēlētāju tiesības izdarīt izvēli, un likumam ir vienalga, vai to dara kaut kāds Kozulis no Viļāniem, pirkdams balsis kandidāta Zaķa labā, vai arī balsstiesību izlietošanu kavē tehniskas problēmas. Tā nav vēlētāju atbildība — patiesību sakot, par savu maksāto nodokļu naudu viņi ir pelnījuši, lai viņu izvēli neietekmētu tehniskas dabas problēmas.

Dr. Juris Paiders (transporta un ekonomikas pasniedzējs, starp citu) raksta: “Informāciju par EP vēlēšanu iecirkņu adresēm un par to, ka tādas vēlēšanas vispār notiek, nesaņēma galvenokārt Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārpus Rīgas. [...] Tie, kas labi pārvalda mūsdienu informācijas tehnoloģijas, viegli var noskaidrot, kur balsot. Savukārt tie, kas ikdienā nav pieslēgti pie interneta, noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni nemaz tik viegli nevarēja, jo pēdējās brīvdienās pirms EP vēlēšanām nebija paredzēts, ka strādās Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvie tālruņi. No tā izriet, ka informācijas [neizsniegšana īstenojās] galvenokārt pret mazāk izglītotiem un vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.”

Tā kā laucinieki un pavecāki cilvēki ārpus Rīgas pamatā balso par “latviskajām” partijām, tad realitātē šī paziņojumu neizsūtīšana (atcerēsimies: likums neparedz variantu, ka tie netiek izsūtīti!) palīdzējusi Saskaņai iegūt divus mandātus, bet Ždanokai — ar pūlēm atkal pārvarēt barjeru.

Tāpēc rezultāti jāatceļ un jāsarīko pārbalsošana, jo līdz pat puses (!!!) vēlētāju neapziņošana kombinācijā ar nespēju izmantot savas garantētās tiesības ceturtdien un piektdien nobalsot visos iecirkņos ir ietekmējušas vēlēšanu rezultātus un to iznākumu.

(III) ZZS pārvar barjeru, bet neiegūst mandātu?

Neraugoties uz 5% barjeras stabilu pārvarēšanu, ZZS nav tikusi pie nopelnītā mandāta. Vai tas tā var būt? Ja uzmanīgi lasām likumu, nevar.

44. pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

 

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. [...]

Tātad Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 44. panta (1) daļa nosaka: kam mazāk par 5% balsu, tie nepiedalās mandātu sadalē. Savukārt situāciju, kurā saraksts stabili pārvar barjeru un tomēr netiek pie viena mandāta, likums neparedz un neapraksta. Likumā nevienā vietā nav teikts: “Saraksts pārvar barjeru, taču tam netiek neviens pats mandāts.”

Tā kā ZZS rezultātu gadījumā izveidojusies situācija, kurā pastāv šaubas par to, kā interpretēt 44. panta abas daļas, tad juristi šinī gadījumā izmantotu četras analīzes metodes: sistēmisko, teleoloģisko, vēsturisko un gramatisko. Šeit teleoloģiskā (likuma normas jēgas un mērķa analīzes) metode skaidri pasaka: panta 1. daļa nosaka — mandātu sadalē piedalās visas partijas, kuras pārvarējušas 5% barjeru.

Gramatiskā metode parāda: mandātu sadalē nepiedalās tie, kam mazāk, taču 5% pārvarēšana un mandāta NEiegūšana nav paredzēta un aprakstīta nevienā likuma normā (jeb, noformulējot citādāk: mandāta neiegūšana nav piedalīšanās sadalē; neiegūšana nozīmē tieši pretējo).

Vēsturiskā pieeja demonstrē: cik Latvijā ir notikušas tādas vēlēšanas visos līmeņos, kur spēkā bijusi 5% barjera, līdz šim nav bijis tāds gadījums, kurā saraksts šo barjeru pārvar, bet mandātu neiegūst. Sistēmiskā metode tāpat parāda: tajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, uz kurām attiecas 5% barjera, tās pārvarētāji mandātus vienmēr iegūst. Turklāt, skatoties pēc svarīguma, kādā likumdevēji sarindojuši dažādus principus 44. pantā: vispirms ir 5% barjera, un tikai pēc tam tiek aprakstīts, kā pielietot t.s. Senlaga metodi attiecībā uz pārējo vietu sadali.

Kombinācijā ar daudzviet lauku apvidos masveidā neīstenoto vēlētāju informēšanu (kam, atceramies, bija jānotiek obligāti un pilnā apmērā!) un nespēju nobalsot jebkurā iecirknī, ir skaidrs, ka ZZS un LRA ir zaudējušas tās dažas balsis, kas tām pietrūka līdz krēsla iegūšanai. Turklāt, ņemot vērā laucinieku bieži vien konservatīvos un stingros uzskatus, arī Jaunajai Konservatīvajai Partijai ir pamats celt trauksmi un pārsūdzēt rezultātus, jo var pieļaut stipri ticamu varbūtību, ka JKP šo traucējumu rezultātā zaudējusi tās 3068 balsis, kas JKP pietrūka līdz 5% robežai.

(IV) Ko tagad darīt — un kam tas jādara?

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums diemžēl nedod parastajiem vēlētājiem (tiem, kas netika laikus informēti vai kas nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī) tiesības pārsūdzēt rezultātus. To var tikai kandidāti vai viņu pilnvarotie sarakstu iesniedzēji:

50. pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

Tātad apstrīdētājiem ir pamatīgi jāsagatavojas: viņiem ir pienākums pierādīt savu pozīciju (nevis paļauties, ka tiesa noskaidros), ir tikai viena iespēja to izdarīt (šinī specifiskajā procesā jebkuri tiesas nolēmumi būs nepārsūdzami), pieteikums būs jāsagatavo nedēļas laikā, un tas arī jāizskata nedēļas laikā, tālab procesa gaitā būs jābūt gataviem dažu stundu laikā iesniegt papildu dokumentus utt. Tomēr drosmīgajiem pieder uzvara. Sevišķi, ja runa ir par visas Eiropas nākotni.

Kāpēc ir iespējams lūgt Administratīvajai tiesai, lai tā nozīmē pārbalsošanu ar tiem pašiem kandidātiem un to pašu vēlētāju sarakstu? Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nav sīki noteikts, kāda veida rīcībai jāseko problēmu gadījumā, taču līdzvērtīgas normas var pasmelties no pašvaldību vēlēšanu likumdošanas, kur pēc tiesību normu analoģijas principa var saskatīt šādas paralēles:

37.1 pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu.

Tā kā balsu pārskaitīšana šoreiz neatrisinātu problēmu, tad palīdzētu atkārtota balsošana par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem — protams, vispirms veicot vēlētāju apziņošanu likumā paredzētajā veidā. Tā kā jaunais Eiropas Parlaments sanāks 2. jūlijā, visu var paspēt.

Lasāmviela:

https://likumi.lv/doc.php?id=84185

https://www.tvnet.lv/6694659/lra-valde-tuvakajas-dienas-lems-par-ep-velesanu-rezultatu-apstridesanu

https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/281419-manipulacijas-ar-eiroparlamenta-velesanam.htm

Novērtē šo rakstu:

56
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...