Trīs iesniegumi prokuratūrai un „atmiņu zaudējušajam” ģenerālprokuroram Stukānam par VID „pasūtījuma lietu” piesegšanu

1. LR Prokuratūrai

Šā gada 14. aprīlī izdevums Neatkarīgā ir publicējis šādu interviju „Intars Štālbergs: Jaunzemes un Stukāna amnēzija par sapulcēm Lato Lapsas krimināllietā ir liekulīga”.

Tā kā gatavojos vērsties tiesībsargāšanas iestādēs ar iesniegumu par, iespējams, prettiesisku vai pat noziedzīgu pašreizējā LR ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcību, vēlos no Jūsu iestādēs saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem, kas saistīti ar šajā publikācijā minēto:

1) Šajā publikācijā atstādinātais VID darbinieks I. Štālbergs sniedz šādas ziņas: „Pēdējā sēdē, kurā es piedalījos, Stukāns bija nosaucis konkrētu termiņu, līdz kuram Lato Lapsas lietā jāuzsāk kriminālvajāšana.”

Vai šīs ziņas atbilst patiesībai?

Ja jā, kāds bija šādas „nosaukšanas” tiesiskais pamatojums? Kāds bija šis termiņš? Kādu iemeslu dēļ šis J. Stukāna rīkojums nav izpildīts?

Ja nē, vai Jūsu iestāde vai tās darbinieks J. Stukāns ir pieprasījuši atsaukt šīs ziņas?

2) Šajā publikācijā atstādinātais VID darbinieks I. Štālbergs sniedz šādas ziņas: „Sapulču formāti bija dažādi. Tajās vairāk prasīja stāstīt visiem dzirdot, kas ir izdarīts konkrētajā lietā. Interesanti, kādēļ visiem ir tagad iestājusies amnēzija saistībā ar to pašu sapulcēs pārrunāto Lato Lapsas lietu? Tā bija viena no tām lietām, par kuru bija ļoti liela interese tieši no augstāko amatpersonu puses.

Kā šī interese izpaudās? Vai tādējādi, lai tiktu forsēta virzība lietas izmeklēšanā?

Lika ļoti bieži atskaitīties, arī gatavot prezentācijas par paveikto. Augstākajā līmenī (kur piedalās arī VID ģenerāldirektore) saistībā ar šo lietu šādas tikšanās bija vismaz trīs.

Kurš šajās sanāksmēs piedalījās? Ģenerāldirektore, viņas vietnieki, vēl kādas amatpersonas?

Jau teicu par šo amnēziju par prokuratūras apmeklējumu.

Pie ģenerālprokurora Jura Stukāna gājāt līdzi?

Man kā tiešajam vadītājam tur vajadzēja būt. Vairākas reizes tiku apiets, un manas līdzdalības šajās tikšanās reizēs nebija, izņemot pēdējo reizi 2022. gada sākumā, kad notika tikšanās, kurā piedalījās Stukāna kungs, Nodokļu un muitas policijas vadība, kā arī pārstāvji no prokuratūras.”

Vai šīs ziņas par to, ka saistībā ar kriminālprocesu, kurā man ir statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess – 2022. gada sākumā ir notikusi šāda sapulce, kurā piedalījies Jūsu iestādes darbinieks J. Stukāns, atbilst patiesībai?

Ja jā, kāds bija šādas sapulces rīkošanas un J. Stukāna dalības tajā tiesiskais pamatojums?

Ja nē, vai Jūsu iestāde vai tās darbinieks J. Stukāns ir pieprasījuši atsaukt šīs ziņas?

3) Šajā publikācijā atstādinātais VID darbinieks I. Štālbergs sniedz šādas ziņas: „Arī atskaitīties pie VID vadības par šo lietu izmeklētāja tika izsaukta, apejot mani kā vadītāju. Tādēļ ir ļoti interesanti, kāpēc visiem lielajiem vadītājiem pēkšņi iestājusies amnēzija, jo tajās tikšanās piedalījās gan Ieva Jaunzeme, gan Nodokļu un muitas policijas vadība, gan arī prokuratūras pārstāvji, tajā skaitā ģenerālprokurors Stukāna kungs. Norādu arī to, ka sapulces notika ne tikai Ģenerālprokuratūrā, bet arī tika rīkotas VID telpās ar pieaicinātiem pārstāvjiem no Ģenerālprokuratūras, tādēļ vēl jo vairāk nav pieņemama šāda veida rīcība no augstāko amatpersonu puses, kad pēkšņi ir aizmirsts par to, nerunājot jau par Ievas Jaunzemes noliegumiem.

Vadībai bija ļoti liela interese par to, kā notiek šajā lietā procesuālās darbības, un bija īpaša interese par izņemtajiem datu nesējiem un tajos esošo informāciju. Kratīšanās itin bieži tiek izņemti datu nesēji, un tas nav nekas ārkārtējs. Tas parasti lielu interesi vadībai neraisa. Interesi par informāciju datu nesējos vadībai raisīja tieši šī Lato Lapsas lieta. Manas nodaļas lietvedībā atradās aptuveni divi simti lietu.”

Vēlos no Jūsu iestādes saņemt ziņas, kad tieši, kur tieši un ar kādu tieši Jūsu iestādes darbinieku līdzdalību notika katra no I. Štālberga minētajām sapulcēm un kāds bija katras no šīm sapulcēm rīkošanas tiesiskais pamatojums.

3) Šajā publikācijā atstādinātais VID darbinieks I. Štālbergs sniedz šādas ziņas: „Es saprotu, ka ir bailes no atbildības un bailes zaudēt ietekmi, bet tomēr, lūdzu, uzņemieties atbildību un godīgi pasakiet: - jā, bija tā tikšanās pie ģenerālprokurora saistībā ar Lato Lapsas lietu. Stukāna kungs iziet no situācijas, sakot, ka neatceras. Nu labi, bet zemāka ranga amatpersonas taču atsaucās uz Stukāna kungu, norādot, kurā datumā lieta jānodod kriminālvajāšanas uzsākšanai. Stukāna kunga kalendārā uz galda ir šis datums ierakstīts. Konkrēts datums tika nosaukts pēdējā tikšanās reizē Ģenerālprokuratūrā. Tad jautājums, kas tas par kalendāru Stukāna kungam ir bijis uz galda - vecais kalendārs vai baznīcas kalendārs? Tieši manis vadītajās lietās, ne Lato Lapsas lietā, bet citās, tika nevis vienkārši sasaukta sapulce, bet gan taisīta cirka izrāde, kurā piedalījās gan Stukāna kungs, gan Ieva Jaunzeme, Iekšējās drošības pārvaldes vadība, gan prokurori. Pilna zāle bija ar cilvēkiem, un man tur lieta bija jāprezentē.”

Tā jā Jūsu iestādes darbinieks J. Stukāns ir publiski paziņojis, ka viņš I. Štālberga minēto „tikšanos pie ģenerālprokurora” neatceroties, sniedziet ziņas – kādā veidā Jūsu iestādē tiek fiksēta šādu tikšanos norise un pašu tikšanos fakts.

Ja tas netiek fiksēts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas netiek fiksēts.

2. Jurim Stukānam, pašreizējam LR ģenerālprokuroram

Šā gada 9. martā es vērsos Jūsu pašlaik vadītajā iestādē ar šādu informācijas pieprasījumu:

„Šā gada 5. martā Latvijas Televīzija pārraidīja sižetu, no kura izrietēja, ka Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs Juris Stukāns ir sniedzis iestādes atbildi uz masu saziņas līdzekļa jautājumu.

Attiecīgajā sižetā šī atbilde tika atspoguļota šādi: “Stukāns pēc “de facto” nosūtītas fotogrāfijas Lūri neatpazina un neatcerējās, ka būtu ar viņu ticies”.

Vēlos no Jūsu iestādes saņemt:

precīzo jautājumu, ko Jūsu iestādei Jūsu iestādes vadītāja personā uzdeva masu saziņas līdzeklis,

precīzo atbildi, ko Jūsu iestādes vārdā masu saziņas līdzeklim sniedza Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs.

Šo informāciju es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs izmantošu mediju publikāciju veidošanai.”

Uz šo pieprasījumu es esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes darbinieka A. Pormaļa parakstītu dokumentu:

„Par iesnieguma izskatīšanu

Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Jūsu 2023. gada 9. marta iesniegums ar lūgumu Jums sniegt precīzu informāciju par to, kādu jautājumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram ir uzdevis “De Facto”, un kāda atbilde ir sniegta uz šo jautājumu, par ko iet runa šā gada 5. martā Latvijas Televīzijā pārraidītā sižetā.

Informēju, ka uz Jūsu iesnieguma izskatīšanu neattiecas Informācijas atklātības likums, jo  prokuratūras informācijas apritē nav šādas dokumentētas informācijas. Šādu informāciju prokuratūrai nav pienākums arī radīt, jo nevienam prokuroram nav noteikts pienākums dokumentēt saziņu ar masu informācijas līdzekļiem.

Raidījuma “De Facto” attiecīgo sižetu Jums ir iespēja neierobežotu reižu skaitu bez maksas noskatīties atkārtoti internetā Latvijas Sabiedrisko Mediju mājas lapā https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/ka-aizsakas-vid-izmekleta-nodoklu-lieta-pret-braliem-lapsam.a499396/.

Vienlaikus vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka uzdotie jautājumi ir saistīti ar prokuratūras amatpersonas viedokļa vai atziņu izteikšanu sakarā ar kādas personas fotoattēlu.  Informēju, ka prokuratūra nav valsts pārvaldes iestāde un prokuratūras amatpersonas viedoklis nav valsts pārvaldē izdots administratīvs akts, šāda viedokļa izteikšanai nav arī obligāti jābūt pamatotai ar iestādes informācijas apritē esošu dokumentētu informāciju.  Amatpersonai nav pienākums paust savu viedokli vai nostāju kādā indivīdu interesējošā jautājumā. Minētais izriet no fakta, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-976/2011).

Ievērojot iepriekš minēto, nevienai prokuratūras amatpersonai nav pienākums sniegt atbildes uz Jūsu jautājumiem, līdz ar ko arī šī atbilde pēc būtības nav pārsūdzama.

Prokurors A.Pormalis.”Iepazinies ar šo dokumentu, esmu konstatējis, ka:

Jūsu iestāde tās darbinieka A. Pormaļa personā ir rupji un demonstratīvi pārkāpusi Informācijas atklātības likumā noteiktos termiņus atbildes sniegšanai uz informācijas pieprasījumu,

Jūsu iestāde tās darbinieka A. Pormaļa personā nav sniegusi manis pieprasīto informāciju,

Jūsu iestāde tās darbinieka A. Pormaļa personā, pārkāpjot labas pārvaldības normas, ir mēģinājusi mani kā informācijas pieprasītāju pārliecināt par to, ka man neesot tiesību pārsūdzēt tās administratīvu lēmumu par informācijas nesniegšanu,

Jūsu iestāde tās darbinieka A. Pormaļa personā ir rupji un demonstratīvi ignorējusi Informācijas atklātības likumā noteikto pienākumu informēt mani par informācijas nesniegšanas atteikuma pārsūdzēšanas kārtību.

Ar šo es:

Pārsūdzu Jūsu iestādes lēmumu nesniegt manā 9. marta iesniegumā pieprasīto informāciju,

Pieprasu sniegt manā 9. marta iesniegumā pieprasīto informāciju,

Pieprasu sniegt man skaidrojumus par Jūsu iestādes tās darbinieka A. Pormaļa personā rīcību, rupji un demonstratīvi pārkāpjot Informācijas atklātības likumā noteiktos termiņus atbildes sniegšanai uz informācijas pieprasījumu,

Pieprasu sniegt man skaidrojumus par Jūsu iestādes tās darbinieka A. Pormaļa personā rīcību, mēģinot mani kā informācijas pieprasītāju pārliecināt par to, ka man neesot tiesību pārsūdzēt tās administratīvu lēmumu par informācijas nesniegšanu,

Pieprasu sniegt man skaidrojumus par Jūsu iestādes tās darbinieka A. Pormaļa personā rīcību, rupji un demonstratīvi ignorējot Informācijas atklātības likumā noteikto pienākumu informēt mani par informācijas nesniegšanas atteikuma pārsūdzēšanas kārtību,

Pieprasu sniegt man ziņas par Jūsu iestādes darbinieka A. Pormaļa juridisko kvalifikāciju, ņemot vērā viņa demonstrēto nihilistisko attieksmi vai nekompetenci jautājumos, kas saistīti ar informācijas pieprasījumiem Jūsu iestādei.

3. Jurim Stukānam, pašreizējam LR ģenerālprokuroram

„Šā gada 5. martā Latvijas Televīzija pārraidīja sižetu, no kura izrietēja, ka Jūs kā pašreizējais LR ģenerālprokurors esat sniedzis iestādes atbildi uz masu saziņas līdzekļa jautājumu.

Attiecīgajā sižetā šī atbilde tika atspoguļota šādi: “Stukāns pēc “de facto” nosūtītas fotogrāfijas Lūri neatpazina un neatcerējās, ka būtu ar viņu ticies.”

Tā kā Jūsu vadītā iestāde tās darbinieka A. Pormaļa personā man ir paudusi labas pārvaldības normām neatbilstošu viedokli, ka man neesot tiesību tai pieprasīt informāciju saistībā ar šo atbildi, es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot veidot mediju publikāciju par visaugstāko valsts amatpersonu saziņu ar medijiem un tajā demonstrētajiem morāles principiem (vai to neesamību), aicinu Jūs saņemt drosmi un

1) sniegt man atbildi pēc būtības uz jautājumu – kāds bija precīzais jautājums, ko Jūsu vadītajai iestādei Jūsu personā uzdeva masu saziņas līdzeklis,

2) sniegt man atbildi pēc būtības uz jautājumu – kāda bija precīzā atbilde, ko Jūsu iestādes vārdā masu saziņas līdzeklim sniedzāt Jūs kā Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs.

3) sniegt man atbildi pēc būtības uz jautājumu – vai kopš minētā jautājuma uzdošanas Jūs esat veicis kādas darbības, lai noskaidrotu, vai esat ticies ar VID izmeklētāju Initu Lūri? Ja jā, kādas tieši? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?”

Novērtē šo rakstu: