Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lapsas kakuzī
10.05.2017. 23:31dzirdama nogārdzināta onanējoši slima priedītes pirdoņa smakulis
terminologs
09.05.2017. 08:01Īstas zinātnes ir tikai tās zinātnes, kuru nosaukumā nav vārda "zinātne".
Goda loceklis
08.05.2017. 11:40Tā jau aboriģēniem ir.
Indiāņiem bija bērni - Lielās lācenes dēls, Pērkon dārds, ...
šepards
08.05.2017. 11:01Pāviem patīk greznas spalvas. Šeit un arī citur pasaulē. Ar padomju gadu komjaunatnes aktīvistes Koķes paidagoģisko praksi ir nācies saskarties LU solā - pilnīgs satura trūkums. Tāpēc arī laikam studē mūžizglītību - cer līdz mūža galam kaut ko vēl sagrābstīt.
īIr nācies
Bet ar "vadībzinātņu doktoriem" ir tā. Angļu valodā ir "PhD vadībzinātnēs": PhD in management is the highest academic degree awarded in the study of management science https://en.wikipedia.org/wiki/PhD_in_management Praksē gan paši angļi par šiem doktories smīkņā (vismaz tur, kur es macījos), jo, kā saka Priedītis, tā nav pētīšanas (zinātnes), bet darīšanas (zinības) nozare. "Vadībzinātņu doktors" ir pastulbs mehānisks tulkojums latviešu valodā. Vispār anglo-sakšu pasaulē grādi ir 'iekš' Science un 'iekš; Arts - bet tiešais tulkojums to būtību neatklāj. Piemēram, grāmatvedim var būt BA - vai tas ir "bakalaura grāds mākslās". Diez vai. Svarīga ir būtība - ko tad tāds "vadībzinātņu doktors" ir studējis un pētījis. Citādi nevar zināt, vai pie stūres sēž traktorists procesu zinātnieks vai traktorists mehānisma dīdītājs.
man šķiet ka
08.05.2017. 09:23»
pavisam ne
kurš šinī gadījumā būtu "cienījams cilvēks" un kurš ir noteicis tā cienīguma pakāpi
cienīguma pakāpi nosaka cilvēka darbi. Par Jūsējo nav iespējams spriest, jo esat anonīms. Visticamāk, ka tomēr neesat cienījams/cienījama. Anonīmi visa un visu aprējēji internetā nevar būt cienījami. Niecības, pabiras, atkritumi.
hehe just saying
07.05.2017. 22:24»
pavisam ne
kurš šinī gadījumā būtu "cienījams cilvēks" un kurš ir noteicis tā cienīguma pakāpi
b. maizītis kaut ko murmulēja par godājamiem cilvēkiem, arī tāds ministrs b. matīss kaut ko šļupstēja par to pašu, vēl virkne mafioziem grupējumiem pietuvinātu roklaižu..
dirsas laizīšana dažiem ir asīnīs, vieni laiza pļūtiniem un viņu trubaDuriem, citi bārdām un hūtēm.. par gaumi nestrīdas :)
“Respect is earned, Honesty is appreciated. Trust is gained. Loyalty is returned.”
pavisam ne
07.05.2017. 20:59»
interesanti gan
kādam izdzimtenim ir jābūt, lai cienījama cilvēka sakarīgam viedoklim atbildētu ar šādu komentāru
kurš šinī gadījumā būtu "cienījams cilvēks" un kurš ir noteicis tā cienīguma pakāpi???
interesanti gan
07.05.2017. 20:41»
kādam izdzimtenim ir jābūt, lai cienījama cilvēka sakarīgam viedoklim atbildētu ar šādu komentāru?
Nacionāli veselīgo pašvaldību tīkla Prezidents
07.05.2017. 11:51»
Labs Priedisa raksts
Katrs Priedisa raksts ir sitiens pa vienotibas sorositiem un neonacistu analfabetiem
Neonacists Spārītis un latentā sorosīte Koķe, vai otrādi ?
Vo
07.05.2017. 04:51»
Nekas tā nedegradē izglītību, kā tās obligātums! Ieviest obligāto vidējo izglītību bija liela kļūda! Skolas solos ir jāsēž savā izglītībā ieinteresētiem cilvēkiem, nevis obligātā piespiedu kārtā tur sadzītiem indivīdiem, kas garlaicības mākti kaut kā cenšas "nosist laiku".
Cita lieta ir ar pamatizglītību. Katram nepieciešamas pamatprasmes (lasīt, rakstīt, rēķināt.
Viedoklis
06.05.2017. 22:11Latvijas valsts ekonomika ir mērķtiecīgi radīta un tiek uzturēta tā, lai vairums iedzīvotāju atrastos Maslova piramīdas apakšā - nemitīgā cīņā par izdzīvošanu.
Kvalitatīvai pārējai uz augstāku Maslova piramīdas apgūšanu nepieciešamie materiālie resursi vairumākumam sabiedrības ir nesasniedzami, tā kā iedzīvotāju nabadzība tiek uzturēta mākslīgi, kas valdošajai bandai ļauj nezaudēt konkurences cīņā ar tautu, visās tās pretvalstiski sagrābtajās sfērās.
Labs Priedisa raksts
06.05.2017. 20:41Katrs Priedisa raksts ir sitiens pa vienotibas sorositiem un neonacistu analfabetiem !
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
