Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešais lielais karš nāk. Kara zirgu pakavi klaudz. Kaujas rati steidz, tiem nav laika apstāties un uzdot šo jautājumu - kāpēc? Arī mēs steigsim līdzi ratiem, notikumiem, saviem un savu mīļāko sapņiem. Un varbūt satiksimies. Un tad būs Tūkstoš gadu miera valsts. Bet mūsu tur nebūs.

Dīvaini notikumi virknējās pirms Otrā lielā kara. To man stāstīja vecāsmātes māsa, kas to bija dzirdējusi no vecas kukažiņas, kura bija īrējusi mazu istabiņu viņas mājā Baldonē, ne jau par kādu naudu, bet palīdzību, vēl kādu cimdu vai zeķi noadījusi.

Bijusi tā lieta trīsdesmitos gados. Viena inteliģenta Maskavas ģimene izsūtīta spaidu darbos nometinājumā uz Lenguriju, purvainā apkārtnē. Iemitināta apgaitnieka namiņā, dzelzceļa uzbēruma malā, visi vienā mazā istabiņā. Naktīs nav varējuši aizmigt, kad dunēdami lielie sastāvi ar dzelzsrūdu gājuši garām, bet pēc tam pieraduši. Sastāvi bijuši milzīgi gari, nav bijis arī skaidra saraksta.

Reiz bērni bijuši uzbēruma otrā pusē, lasījuši zemenītes, māte saukusi ēst,un tad izdzirdējusi dunoņu. Kliegusi, cik tik spēka, lai gaida, kamēr vilciens aizbrauks. Vecākā meita bijusi tāda saprātīga, likusi mazajai sēsties zemē, aizspiest ausis, apkampusi un notupusies blakus. Vilciens gājis, gājis, bērni galīgi sabijušies. Atnākuši mājās, māte galīgi noraudājusies, ka vairs nekad neredzēs savas mīlulītes. Tad nu nosēdušies visi kopā, un māte klusām skaitījusi pateicības lūgšanu, ka visiem tomēr ļauts vēl sanākt kopā šai saulē.

Ziemas bijušas dziļas, reizēm sniegi tik lieli, ka no mājas netikt laukā. Sēdi un gaidi, kad cilvēki iztīrīs kādu celiņu, vai nu sniegs noplaks, vai atnāks pavasaris. Pavasaris bija visskaistākais gadalaiks, palu ūdeņi aiznesa melno sniegu un ar to cilvēku bailes, ka viņi vairs jaunu gadalaiku kārtu neieraudzīs, iekšējais ritentiņš apstāsies sniega un ledus valstībā, nebūs pat kur apglabāt.

Vasaras gan bija siltas, pat karstas. Bet vasaras atnesa līdzi arī milzīgus knišļu barus. Cilvēkiem bija jāģērbjas cieši, lai nenoēstu. Tāpēc arī nekādus lopus turēt nevarēja, knišļi uzreiz apēda. Nācies iztikt no tā, ko dzelzceļš atmeta, lietot vienveidīgu un mazvērtīgu uzturu. Purvainā apkārtne arī nav nekad bijusi domāta cilvēku apmetnēm, un cara laikā nevienam nekas tāds nebūtu ienācis pat prātā. Bet bija Staļina laiki, un cilvēkiem lika dzīvot tur, kur pat zvērs nemājotu.

Esot tas bijis vai nu 37. vai 38. gadā, kukažiņai īstais gads itin bieži sajuka. Bijusi tāda tā kā vasaras nogale, silts, bet tā, ka jau vakaros ātrāk metās tumšs. Diena esot bijusi saulaina, pēc ilgākiem lietiem, viss esot žuvis. Pēcpusdiena cauri, cilvēki gājuši vakara azaidu pieņemt. Bērni kaut ko pakampuši no galda un skraidījuši laukā, tvēruši rietošos saulstarus.

Tad tālumā atskanējusi dunoņa un tai atbalsojoties it kā baznīcas zvanu skaņas. Pieaugušie gan tam lielu uzmanību nav pievērsuši, bijuši aizņemti ar vakara maltīti. Kā jau pret vakaru, bijuši kukaiņu mākoņi virs ūdeņiem, bet to bijis īpaši daudz visu to vasaru. Dunoņa kļuvusi labāk dzirdama, nācis liels vilciens. Smagi dunēdams, simtiem rūdas beramvagonu vilkdams. Licies, ka visa zeme dreb. Koka mājiņai garām braucošais sastāvs gan nav bijis nekāds izaicinājums, jau tūkstošiem vilcienu bija braukuši jau. Mājele palēcās, bet vienmēr atnāca atpakaļ savā sākotnējā stāvoklī.

Gaisā visu vakaru bijusi jūtama tāda jocīga smaka. It kā kaut kāda salda sula izgarotu savu slimīgo salkanumu. Lai arī purvu izgarojumi bija pierasta lieta, un visa apkārtne bija sāņu dvakojumu piesātināta, saldenais aromāts likās bīstams kā rasenes piliens, kas pievilina kukaini, un tad sagrābj nāvējošā kampienā un izsūc.

It kā esot atskanējusi tāda jocīga sīkšana, kā smilšu bēršana lielā kaudzē. Cilvēki pagriezušies tai virzienā, un šausmās sastinguši. Braucošajam vilcienam pretī, uz tām pašām sliedēm, bijusi milzīga lokomotīve! Kaut kāda drausmīga, melna, kā elles vēstītāja. Cilvēki sākuši drausmīgi kliegt, mēģinājuši skriet prom no uzbēruma, lai paglābtos no vagoniem, kas tūlīt ripos lejā. Mašīnists izlēcis no vilciena, noripojis pa uzbērumu ar briesmīgu joni. Tūlīt drausmīgs sitiens, liesmas, haoss, pekles ugunis aprīs visu.

Bet briesmīgā cirtiena vietā melnā lokomotīve pārvērtusies atpakaļ par knišļu mākoni, nekad tik biezs un melns mākonis nebijis redzēts. Un mākonis izklīdis.

Bet lokomotīve turpinājusi savu ceļu nu bez mašīnista. Tolaik jau nekādas smalkas pariktes, kas apturētu bezvadības vilcienu, nav bijušas. Laimīgā kārtā tur līdz nākamajam sazarojumam četrsimt kilometru. Skrējuši uz telegrāfu, sazinājušies ar centrālo pārvaldi, tie uzreiz sapratuši, un likuši tam vilcienam riņķot pa tādu sānceļu, ka puste izgājusi. Neviens neesot cietis.

Bet tad jau drīz bijis Otrais karš klāt. Kur tie cilvēki paklīduši, kas to lai zina. Pēc Pirmā kara visus sauca atpakaļ, visi sanāca kopā, bet pēc Otrā kara neviens vairs nezināja par otru, vai dzīvs, vai miris, vai šeit, vai tālumā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...