Treknais valsts pasūtījums "Rīgas sanitārā transporta autobāzes" saimniekam devis "atvadu dāvaniņu" - "Audi Q7"
PIETIEK25.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja redzat Rīgas ielās gandrīz jaunu, pērn iegādātu 2014. gada izlaiduma luksus auto Audi Q7 ar valsts reģistrācijas numuru JO6443, tad ziniet - to uzņēmuma Rīgas sanitārā transporta autobāze saimniekam Adigjozalam Mamedovam (attēlā pa kreisi) ir "sametuši" nodokļu maksātāji saistībā ar uzņēmumam pirms pieciem gadiem tikušo trekno valsts pasūtījumu.
2010. gada peļņa - 1,91 miljons latu. 2011. gada peļņa - 2,11 miljoni latu. 2012. gada peļņa - 1,95 miljoni latu. 2013. gada peļņa - 0,72 miljoni latu. Kopā saskaņā ar Lursoft datiem AS Rīgas sanitārā transporta autobāze, kuras lielākais akcionārs ir Mamedovs, četru gadu laikā nopelnījusi vairāk nekā 9,5 miljonus eiro.
Šīs peļņas iespējas, kuru izskaņā Mamedova uzņēmums vēl pasniedzis dārgo dāvanu sava saimnieka vajadzībām, tam, kā zināms, ir nodrošinājis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un šī uzņēmuma 2010. gada 29. aprīlī noslēgtais līgums „Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu NMPD Rīgas reģionālajam centram".
Kā Pietiek jau informējis, Valsts kontrole konstatējusi, ka šī līguma ietvaros Mamedova uzņēmumam nodrošināta vēl virkne papildu "dāvanu" uz valsts rēķina. Tā, piemēram, paslepus veikti vairāki līguma grozījumi, ar kuriem tiek paaugstināts noteiktais viena kilometra tarifs par laika posmu no 2011. gada sākuma līdz 2013. gada decembra beigām, kā galveno iemeslu norādot degvielas cenu kāpumu. NMPD privātuzņēmumam, kura peļņa šajā laika periodā ir bijusi no viena līdz trim miljoniem eiro gadā, ir papildus "uzdāvinājis" vairāk nekā 707 tūkstošus eiro.
Šādas "dāvanas" pasniegšanu NMPD vadība ir akceptējusi, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, vismaz daļēji pakļaujoties Mamedova uzņēmuma "maigai šantāžai": sarakstē ar NMPD Rīgas Sanitārā transporta autobāze vairākkārt atklāti un skaidri norādījusi, ka, nepaaugstinot tarifu par katru nobraukto kilometru, būtiski var pasliktināties sniegtā pakalpojuma kvalitāte.
Tiesa, savulaik, nosakot sniegtā pakalpojuma tarifu, uzņēmums apgalvojis, ka esot ņemti vērā iespējamie izmaksu pieauguma riski un ilgtermiņa attīstības tendences, paredzot izmaiņas gan spēkā esošajos nodokļos, gan degvielas cenās, u.tml. Vēl vairāk - Rīgas Sanitārā transporta autobāzes gada pārskatu vadības ziņojumos, kas atrodami Lursoft datu bāzē, īpaši norādīts, ka realitātē katrs nobrauktais kilometrs ir palielinājis uzņēmuma peļņu.
Kā zināms, pašlaik NMPD un arī Ministru kabinets, pakļaujoties Veselības ministrijas spiedienam, ir atteicies no vēlmes turpināt ārpakalpojuma iegādi no Rīgas Sanitārā transporta autobāzes.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
