Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pētot, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku iesniegumi par iespējamo augsta līmeņa korupcijas sistēmas pastāvēšanu VID vadībā pazūd un nenonāk līdz politiski atbildīgo amatpersonu galdam, “Neatkarīgā” atdūrās pret likumu, kuram teorētiski vajadzētu tieši veicināt nelikumību atklāšanu un izskaušanu valsts institūcijās.

Runa ir par Trauksmes celšanas likumu un tajā ietverto trauksmes cēlēja aizsardzību, uz kuru atsaucoties ministriju, citu valsts institūciju, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieki pamato savu faktisko neizdarību vai nevēlēšanos reaģēt uz politiski “neērtiem” trauksmes cēlēju iesniegumiem.

“Saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu Valsts kancelejai kā Trauksmes cēlēju kontaktpunktam ir pienākums, saņemot iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, identificēt kompetento institūciju un pārsūtīt saņemto ziņojumu.” Tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai Valsts kanceleja (VK) ir informējusi ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par bijušās VID izmeklētājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā norādīts uz sistēmisku korupciju VID augstākās vadības rindās, atbildēja VK Komunikācijas nodaļas pārstāvis, Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Viņš arī norādīja: “Ievērojot Trauksmes celšanas likumā noteikto, Valsts kanceleja nevar sniegt informāciju par šāda iesnieguma saņemšanas faktu, kā arī citiem ar to saistītiem apstākļiem.”

“Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejas kompetencē neietilpst citu valsts pārvaldes iestāžu vai to amatpersonu pieņemto lēmumu vai veiktās rīcības tiesiskuma izvērtēšana un kontrole. Trauksmes celšanas likuma viens no mērķiem ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Līdz ar to Valsts kancelejai nav pamata izpaust informāciju par trauksmes cēlēja identitāti un sniegtās informācijas saturu trešajām personām, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams institūcijām, kas izskata trauksmes cēlēja ziņojumu vai uz tā pamata ierosinātu pārkāpuma lietu, vai tas ir nepieciešams trauksmes cēlēja, viņa radinieka vai saistītās personas aizsardzībai,” atzina R. Grāvītis.

Jau rakstījām, ka bijusī VID Iekšējās drošības daļas Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude sacīja, ka 2019. gada rudenī esot nosūtījusi vispirms iesniegumus, bet pēc tam, kad uz tiem nav saņēmusi atbildes, arī trauksmes cēlēja ziņojumus par VID vadības iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un iekšlietu ministram, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai. Taču bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs saka, ka par VID Iekšējās drošības daļas darbinieces šokējošo iesniegumu neesot bijis informēts.

Savukārt, piemēram, Ģenerālprokuratūra uz “Neatkarīgās” jautājumiem par G. Plaudes iesniegumu un tā tālāko virzību atbildēja: “Daļā par trauksmes cēlēja ziņojumu, Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Šādos apstākļos prokuratūra nevar komentēt tāda ziņojuma saņemšanas faktu un turpmākās darbības.”

No visa minētā “Neatkarīgajai” rodas iespaids, ka Trauksmes celšanas likumā paredzētā trauksmes cēlēju aizsardzība kalpo par lielisku ieganstu, lai, pirmkārt, nesniegtu informāciju sabiedrībai par nelikumībām valsts institūcijās, un, otrkārt, attaisnotu augstāku amatpersonu neinformēšanu par trauksmes cēlēju atklātajiem faktiem. Citiem vārdiem - valsts pārvaldes sistēma “norok” būtiskus jautājumus, lai, iespējams, izpatiktu valdošajiem politiķiem un tiem nodrošinātu “komfortablu” vidi.

Arī VK, šķiet, ir izmantojusi Trauksmes celšanas likuma normas kā attaisnojumu tam, lai neveiktu nekādas darbības attiecībā uz G. Plaudes iesniegumu, bet to automātiski pārsūtījusi Finanšu ministrijai vai pašai VID vadībai. No VK atbildes arī izriet, ka tā nemaz neuzskata par pienākumu izvērtēt “citu valsts pārvaldes iestāžu vai to amatpersonu pieņemto lēmumu vai veiktās rīcības tiesiskumu”, nemaz nerunājot par premjera informēšanu pat tad, ja tās rīcībā ir nonākusi informācija par būtiskām nelikumībām valsts institūcijās.

Ministru kabineta mājaslapā internetā, ko uztur pati VK, tā par saviem pienākumiem gan raksta: “Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs - tas ir vairāku iestāžu kopums vai viena institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus.”

“Neatkarīgā” 7. martā publicēja interviju ar G. Plaudi, kura iezīmēja līdzīgu ainu par VID vadības līmenī it kā atbalstīto noziedzīgo sistēmu kā pirms tam bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”. I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības daļas vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.

Kas abu bijušo VID darbinieču stāstus vieno? Pirmkārt, abas apsūdz VID vadību “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt. Otrkārt, abos stāstos kā būtiskas figūras nelikumīgu darbību nodrošināšanā jeb VID “jumta pakalpojumu” izveidē tiek pieminēts A. Prusaks un K. Prusaka-Brinkmane, kurus no augšas paklusām “piesedzot” VID “augstākā vadība” jeb ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Treškārt, abas trauksmes cēlējas atbilstoši likuma prasībām vērsās ar iesniegumiem augstākās un tiesībsargājošajās institūcijās, informējot par VID notiekošajām nelikumībām, taču nekāda reakcija nesekoja.

Novērtē šo rakstu:

69
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi