Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros
Raivis Zeltīts, Austošā Saule13.02.2025.
Komentāri (118)
Iesaki rakstu: 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Amerikāņu sabiedrība ir nogurusi no anti-balto rasisma, ko pauda “Black Lives Matter” kustība, no transdženderisma ideoloģijas, kas uz mūžu sakropļo apjukušus jauniešus, un no vārda brīvības ierobežojumiem. “Woke” ideoloģija ir šķēlusi Rietumu sabiedrību un vājinājusi tās spēju stāties pretī ārējiem draudiem. Šī kustība pārauga neiecietīgā dogmatikā un destrukcijā, “atceļot” cilvēkus par politkorektuma pārkāpšanu, apvainojot viņus “homofobijā” un “rasismā”, pieprasot mesties ceļos jaunas pseidoreliģijas priekšā.
Šī uzvara ir svarīga ne tikai Amerikas, bet arī visas Rietumu pasaules nākotnei. Rietumiem ir jāatgūst sava identitāte un spēks, lai stātos pretī autoritārajiem režīmiem un iekšējiem izaicinājumiem. Krievija, Ziemeļkoreja, Irāna un citi tirāniskie režīmi priecājās par Rietumu pasauli, kas tā vietā, lai apbruņotos un kļūtu stiprāka, strīdējās par dzimuma maiņas operācijām bērniem, “balto privilēģijām” un to, vai sieviešu boksā ir jāpiedalās vīriešiem.
Apjukums vērtībās rada apjukumu rīcībās. ASV pret agresorvalsti krieviju rīkojās kā apjukusi – Džo Baidena administrācija, neskatoties uz daudziem pareiziem lēmumiem, nespēja formulēt uzvaras ceļu. Visu ārdoša, šaubu pilna un kaunā balstīta ideoloģija uzvaru pret pārliecinātu pretinieku nevar nest, – to var tikai spēki, kas tic savas kultūras, tautas un ģimenes vērtībām. Tas negarantē, ka Tramps rīkosies pareizi, taču šāda iespēja pirmo reizi pastāv. Iepriekš tās nebija.
Kā latviešiem, kā Ukrainas draugiem mums ir jācer uz iespējami stingrāku ASV nostāju pret Krieviju. Tas ir mūsu diplomātu uzdevums – atrast argumentus, kas rezonē jaunajā ASV politiskajā realitātē, veidot izpratni par mums kā nozīmīgu ASV sabiedroto. ASV interesēs ir stipra Centrālā-Austrumu Eiropa. Mūsu interesēs ir stipra ASV – kā vadošajai Rietumu valstij pārmaiņas tās politiskajā un kultūras stāvoklī izplatīsies viļņveidīgi uz pārējo Rietumu pasauli, tajā skaitā Latviju.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
