
Toreiz Voikai un Rubesai neizdevās nopelnīt uz "Maximas" traģēdijas rēķina, bet pamēģināsim vēlreiz
Miks Celmiņš, kustības Par! izpilddirektors22.11.2023.
Komentāri (30)
"Šodien aprit 10 gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Mums visiem joprojām sāp, mēs atceramies un esam kopā ar ikvienu, kurš pirms 10 gadiem šajā dienā zaudēja savu tuvinieku. 54 mūsu līdzcilvēku dzīvības izdzisa šajā traģēdijā. Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas var secināt, ka mācības mūsu valsts guva pārāk lēni, jo pat būvniecības normatīvu uzlabojumi bija jāgaida vairākus gadus." Inese Voika, Kustības "Par!" līdzpriekšsēdētāja.
Vai valsts ir izdarījusi visu iespējamo, lai tas nekad, nekad vairs neatkārtotos? Noteikti nē! Ir vismaz trīs būtiskas lietas, kuras vajadzētu izdarīt iespējami ātri.
Ekonomikas ministrija vēl nav paguvusi izstrādāt politikas plānošanas dokumentu visai būvniecības nozarei. Šobrīd varam secināt, ka vēl joprojām pēc 10 gadiem kopš Zolitūdes traģēdijas nav izveidots plāns, kas skaidri noteiktu, kas ir paveikts šajos 10 gados, kas ir tas, kas jāpilnveido, un pie kā būvniecības nozarē plānots strādāt nākotnē, lai šādas traģēdijas nekad vairs Latvijā neatkārtos. Šāda politikas plānošana dokumenta vēl nav un tas nav pieņemami.
Vēl joprojām nav skaidri regulēts atbildību sadalījums starp visiem būvniecības nozarē iesaistītajiem, nav noteiktas skaidras lomas, atbildība un pienākumu sadalījums. Piemēram, jautājums par pasūtītāja atbildību ir atstāts novārtā, jo pasūtītājs ir tas, kas samaksā par būvniecības procesu, bet tiesiskais regulējums, nosakot pasūtītāja atbildību, ir bijis un vēl joprojām ir nepietiekams.
Kā arī pēc Zolitūdes traģēdijas tika izveidots Būvniecības kontroles birojs, kam bija jākļūst par jomas līderi būvniecības nozarē, kas uzraudzīs būtiskākos būvniecības procesus un kalpos par ārpustiesas strīdus risināšanas iestādi. Šobrīd redzam, ka biroja darbība netiek stiprināta; tieši pretēji - tiek mazināta biroja kapacitāte un tā loma būvniecības procesa uzraudzībā.