Toreiz Voikai un Rubesai neizdevās nopelnīt uz "Maximas" traģēdijas rēķina, bet pamēģināsim vēlreiz
Miks Celmiņš, kustības Par! izpilddirektors22.11.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
"Šodien aprit 10 gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Mums visiem joprojām sāp, mēs atceramies un esam kopā ar ikvienu, kurš pirms 10 gadiem šajā dienā zaudēja savu tuvinieku. 54 mūsu līdzcilvēku dzīvības izdzisa šajā traģēdijā. Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas var secināt, ka mācības mūsu valsts guva pārāk lēni, jo pat būvniecības normatīvu uzlabojumi bija jāgaida vairākus gadus." Inese Voika, Kustības "Par!" līdzpriekšsēdētāja.
Vai valsts ir izdarījusi visu iespējamo, lai tas nekad, nekad vairs neatkārtotos? Noteikti nē! Ir vismaz trīs būtiskas lietas, kuras vajadzētu izdarīt iespējami ātri.
Ekonomikas ministrija vēl nav paguvusi izstrādāt politikas plānošanas dokumentu visai būvniecības nozarei. Šobrīd varam secināt, ka vēl joprojām pēc 10 gadiem kopš Zolitūdes traģēdijas nav izveidots plāns, kas skaidri noteiktu, kas ir paveikts šajos 10 gados, kas ir tas, kas jāpilnveido, un pie kā būvniecības nozarē plānots strādāt nākotnē, lai šādas traģēdijas nekad vairs Latvijā neatkārtos. Šāda politikas plānošana dokumenta vēl nav un tas nav pieņemami.
Vēl joprojām nav skaidri regulēts atbildību sadalījums starp visiem būvniecības nozarē iesaistītajiem, nav noteiktas skaidras lomas, atbildība un pienākumu sadalījums. Piemēram, jautājums par pasūtītāja atbildību ir atstāts novārtā, jo pasūtītājs ir tas, kas samaksā par būvniecības procesu, bet tiesiskais regulējums, nosakot pasūtītāja atbildību, ir bijis un vēl joprojām ir nepietiekams.
Kā arī pēc Zolitūdes traģēdijas tika izveidots Būvniecības kontroles birojs, kam bija jākļūst par jomas līderi būvniecības nozarē, kas uzraudzīs būtiskākos būvniecības procesus un kalpos par ārpustiesas strīdus risināšanas iestādi. Šobrīd redzam, ka biroja darbība netiek stiprināta; tieši pretēji - tiek mazināta biroja kapacitāte un tā loma būvniecības procesa uzraudzībā.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
