Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tapšanas stadijā esošais Ministru kabinets - neatkarīgi no tā, vai to vadīs Krišjānis Kariņš, Jānis Reirs vai kāds cits Jaunās Vienotības politiķiem - būs instruments, kas ļaus pie ietekmes atgriezties Solvitai Āboltiņai. To parāda uzmanīga analīze Lursoft datu bāzēs esošajai informācijai par politiskajām partijām.

Solvitas Āboltiņas atgriešanās Latvijā it kā uz “gadumijas svinībām”, patiesībā satiekoties ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām, tajā skaitā prezidentu Raimondu Vējoni (par ko šonedēļ ziņo žurnāls Privātā Dzīve), ir mazs solis Solvitai Āboltiņai, bet liels solis Latvijai - solis atpakaļ pie S. Āboltiņas kā politikas noteicējas.

Proti, tā Vienotība, no kuras S. Āboltiņa tika ar troksni izslēgta, nav tā Jaunā Vienotība, kura patlaban ir Saeimā un kura strādā pie premjera amata iegūšanas. Patiesībā politisko partiju reģistrā atrodamas divas juridiskās personas ar Vienotību nosaukumā. Tā partija, kas patlaban ievēlēta Saeimā, ir tā partija, uz kuru S. Āboltiņa pārcēlās pēc demonstratīvās izslēgšanas no “vecās” Vienotības.

Divas paralēlas Vienotības

Vienotība, kura ilgus gadus bija pazīstama ar to, ka tajā apvienojušies vislielākie šķeltnieki, strīdnieki, pārbēdzēji un citi kangari, vairākas reizes ir sašķēlusies un atkal apvienojusies. Šajā procesā jau 2010. gadā radās divas dažādas juridiskās personas, kam vairākkārt mainīti nosaukumi, valdes, statūti utt., turklāt 2012. gadā, kad žurnālisti aptaujāja Vienotības politiķus, pat Vienotības valdes locekļi un Saeimas frakcijas deputāti nezināja ne to, ka pastāv divas Vienotības, ne to, kurā no abām viņi īsti sastāv biedros un ir valdē, tāpēc žurnālistu jautājumus sākumā uzskatīja par “mediju provokāciju”. (Sk. saiti zem raksta.)

Šajā laikā bez politiskās partijas Vienotība (kura tika ievēlēta iepriekšējos Saeimas sastāvos un kam ir reģistrācijas numurs 40008185924) pastāvēja arī paralēla juridiskā persona ar nosaukumu Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienība ar numuru 40008158358. Izplatījās uzskats, ka šāda nosaukuma juridiskā persona izveidota, lai izskatītos pēc “feikas” Nacionālās Apvienības, jo pēc 2011. gada ārkārtas vēlēšanām Visu Latvijai! bija sākusi lēnu apvienošanās procesu ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, abām partijām pakāpeniski saplūstot Nacionālajā apvienībā.

Āboltiņas ģenerālplāns

Tomēr tagad izrādījies, ka plāns bijis pavisam citāds. Kad Saeimas bijušo spīkeri Solvitu Āboltiņu 2017. gada 6. novembrī negaidīti izslēdza no pašas iepriekš vadītās partijas, viņai jau bija gatavs plāns B. Nojaušot, uz ko lietas virzās, viņa jau laikus - 2016. gada 20. jūnijā - bija kļuvusi par valdes locekli ar atsevišķas pārstāvniecības (paraksta) tiesībām Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienībā, turklāt par valdes locekļiem tika ievēlēti arī viņai tuvākie “vecās” Vienotības politiķi Juris Šulcs, Kārlis Šadurskis, Edvards Smiltēns.

Šo amatu viņa turpināja saglabāt arī tad, kad tika izslēgta no “vecās” Vienotības, un pazaudēja tikai 2018. gada 16. februārī, kad viņas lomu ieguva Arvils Ašeradens. Tātad viņa no Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienības amatpersonas posteņa aizgāja nevis tāpēc, ka viņa būtu no turienes izslēgta vai būtu beigusi nodarboties ar politiku (pēdējo sēdi Saeimā viņa aizvadīja pusotru mēnesi pirms tam), - šo partijas amatu viņa pameta tikai pēc tam, kad bija nokārtojusi sev amatu Ārlietu ministrijā, vienlaikus sakārtojot partiju savas ietekmes saglabāšanai, kad vairs nevarēja savienot politiku ar diplomātisko dienestu.

Saeimā iekļuvusi Āboltiņas Vienotība un nevis tā, no kuras viņu izslēdza

Tiekot izslēgtai no “īstās” Vienotības (ar reģistrācijas numuru 40008185924), S. Āboltiņai tikpat labi kā visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem bija zināms, ka Vienotībai par dažādiem pārkāpumiem bija atņemtas tiesības saņemt valsts finansējumu politisko partiju darbam, savukārt vēlēšanu tuvošanos nevarēja ignorēt.

Tāpēc šim nolūkam Solvita Āboltiņa, lai atveseļotu Vienotības sagrauto reputāciju, ar lielu troksni tika izslēgta, nolika arī mandātu un atgriezās strādāt Ārlietu ministrijā, taču klusībā saglabāja amatu tajā Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienībā, kam reģistrācijas numurs ir 40008158358 un kura tika sagatavota startam vēlēšanās. Vēlāk viņa formāli atdeva savu posteni Arvilam Ašeradenam, kad vairs nedrīkstēja savienot politisko darbību ar pāriešanu diplomātiskajā amatā.

Tāpēc pašreizējā Saeimas sastāvā ir ievēlēta nevis tā Vienotība, no kuras Solvita Āboltiņa ir tikusi izslēgta, bet gan tā, kam reģistrācijas numurs 40008158358 un kurā S. Āboltiņa saglabājusi ietekmi. Tieši šī juridiskā persona (Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienība un nevis Partija Vienotība, no kuras S. Āboltiņu izslēdza) ir tā, kas šovasar nomainīja nosaukumu uz Jaunā Vienotība un tagad ieguvusi 8 mandātus vēlēšanās.

Tā kā tieši S. Āboltiņas teatrālā padzīšana bija tā, kas Vienotībai ļāva no pusotra procenta reitinga sākt nokļūt atpakaļ virs 5% barjeras, tad jāsecina, ka shēma ar divām juridiskajām personām ir izdevusies: Vienotībai izslēdzot S. Āboltiņu no likvidēšanai paredzētās “vecās” Vienotības, viņa saglabājusi ietekmi uz Jauno Vienotību un tagad atkal var parādīties kā šīs partijas ietekmes persona un politikas noteicēja, svētku laikā apmeklējot Valsts prezidentu un dodot savu piekrišanu valdības sastādīšanai viņas ietekmē esošas partijas virsvadībā.

https://nra.lv/latvija/politika/84839-vienotibai-patiesiba-ir-divi-nosaukumi-to-veido-divas-juridiskas-personas.htm

Lursoft dati iepriekšējās publikācijas beigās:

https://www.pietiek.com/raksti/aiz_jaunas_vienotibas_-_aboltinas_ena_instruments_vinas_ietekmes_atjaunosanai_latvijas_politika

Novērtē šo rakstu:

131
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...