Iesaki rakstu: 
Ministri nāk un iet, kamēr daži ierēdņi ir tie, kas patiesībā vada procesus valstī!
1. Baiba Bāne, FM valsts sekretāre
Visiem un vienmēr vajadzēs lēmumus, saskaņojumus budžeta jautājumos. Valstī vissvarīgākais dokuments ir valsts budžets, kurā ievirpinātas ~10 000 dažādas intereses, gaidas, lēmumi. Visu šo procesu kūrē B.Bāne ar vietnieci J. Plūmi, plus vēl atbildība par nodokļu politikas, finanšu sektora, ES fondu politikām (un extra darbs Rīgas ostā).
2. Jānis Citskovskis, Valsts kancelejas vadītājs (attēlā)
Premjeru satiek biežāk nekā jebkurš, jo atbildīgs par valdības darba kārtības organizēšanu, ministriju lēmumu virzību (vai nevirzību) uz MK. 100 000+ lielās ierēdņu armijas “ģenerālis”; augstākā līmeņa vadības konkursu organizētājs. Atbildīgs par valsts uzņēmumu valdes/padomju locekļu atlasēm.
3. Dina Meistere, Saeimas juridiskā biroja vadītāja
Visiem likumprojektiem ir jāiziet Saeimas juridiskā biroja “filtrs”: tā ir iespēja D.Meisterei ar juridiskā biroja “domubiedriem” (piem., L.Vilsone) spēlēt savu politiku. Augsne pateicīga, jo vidējais Saeimas deputātu juridiskās izpratnes (un intereses) līmenis ļoti zems.
4. Inese Gailīte, Valsts kancelejas juridiskā departamenta vadītāja
Lielā mērā kontrolē ministriju un valsts iestāžu lēmumu (MK noteikumi, likumprojekti uc) plūsmu uz valdības darba kārtību: ja “papīri” nebūs noformēti vai saskaņoti kā nākas, premjers, raugoties I.Gailītes virzienā, tos atmetīs atpakaļ. I.Gailīte arī noformē valdības slepenās daļas (“bunkurā”) lemto, kur katram vārdam var būt milzu svars.
5. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
20 gadu karjera Iekšlietu ministrijā. Valsts policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Drošības dienests, FID, PMLP un Nodrošinājuma valsts aģentūra (uzrauga arestēto A.Lemberga mantu) ir dažas no iestādēm, kuru darbību uzrauga D.Trofimovs. Noteikti viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem valstī.
6. Indra Dreika, Zāļu valsts aģentūras direktore
Farmācija vienmēr un visur bijusi milzīgs bizness un tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu dzīves. Daži no I.Dreikas atbildības jautājumiem: kurus medikamentus reģistrēt Zāļu reģistrā, cik ātri vai lēni, kuriem medikamentiem nonākt NVD kompensējamo zāļu sarakstā, kādam būs būt aptieku tīklam, zāļu uzcenojumiem utt.
7. Dace Berkolde, FM Komercdarbības uzraudzības kontroles departamenta direktore
Ir tāda lieta kā valsts atbalsta regulējums, kas izriet no saistībām pret Briseli. Tā uzraudzību jau ilgstoši monopolizējusi D.Berkolde. Neviena valsts atbalsta programma netiks līdz MK vai Saeimai, pirms nebūs saņemts “valsts atbalsts OK” zīmogs. D.Berkolde uztur tiešo līniju ar visvareno Konkurences ģenerāldirektorātu Briselē. FM valsts atbalsta interpretācijas padarījušas “nelietojamas” daudzas labi iecerētas programmas.
8. Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks
Jau 17 gadus VK saimnieks. Pārdzīvojis ne mazums krīžu, arī SVF aizdevuma laikus, kad valsts maks bija tukšs. Viņa teiktajā par budžeta naudas plūsmu, valsts parādzīmju emitēšanu, valsts uzņēmumu akciju kotēšanu, finanšu institūciju glābšanu utt. ieklausās visa politiskā elite.
9. Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs
Sociālās politikas smagsvars jau ~25 gadus. Būtu grūti atrast vēl zinošāku ierēdni jautājumos, kas skar pensijas, invaliditāti, darba tiesības, sociālo darbu, pabalstu sistēmu. Kā ministrijas saimnieks uzrauga institūcijas ar ~4000 darbiniekiem (lielākā VSAA) un atbildīgs par ~40% valsts budžeta izlietojuma (pensijas, pabalsti, sociālās programmas).
10. Armands Eberhards, FM valsts sekretāra vietnieks
ES fondi, Atveseļošanās un noturības mehānisms, Šveices nauda, Norvēģijas finansējums, Taisnīgās pārkārtošanās instruments ir dažas no miljardu eiro naudas aploksnēm, kuru izlietojumu uzrauga A.Eberhards jau vairāk nekā 10 gadus. Caur garlaicīgiem ex-ante novērtējumiem, programmu MK noteikumiem/kritērijiem/mērķiem/rezultatīviem rādītājiem tiek lemts, kam tiks kumoss no Eiropas pīrāga.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
