Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir mans viedoklis un skaidrojums tikai šiem trim aspektiem: 1. Es nepiekrītu, ka bēgļi tiek uzņemti Latvijā uz patstāvīgu dzīvi. 2. Es nepiekrītu, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar Eiropu un jāmaksā tās parādi. 3. Es neredzu tās darba vietas, kur strādās bēgļi.

Katru gadu skrienu maratonu kādā citā vietā. Pusotru gadu atpakaļ, 2014. gada februārī pieteicos Sahāras maratonam. Organizatori bija spāņi, uzticējos viņiem un līdz galam neizlasīju visus aprakstītos apstākļus, uz kurieni braucu un kas notiks. Kā nekā starptautiski sertificēts skrējiens. Tikai trešajā dienā pēc ierašanās sāku apjaust, kur esmu nokļuvis un kas notiek.

Pagājušā gadsimta beigās spāņi atstāja savu koloniju Rietumsahāru Āfrikas ziemeļrietumos, kuru savā pārvaldībā pārņēma marokāņi. Vietējie iedzīvotāji, klejotāju tauta Saharawi people kļuva par traucēkli, un viņi tika ar ieroču palīdzību vardarbīgi sadzīti Sahāras tuksnesī Alžīrijas teritorijā. Alžīriešiem bija savs motīvs, un viņi šo tautu, nepilnu miljonu cilvēku 1972. gadā nomitināja tuksnesī, četros ciemos.

Spāņi, kā man stāstīja viens no organizatoriem, jūtas nedaudz atbildīgi par šo situāciju, tādēļ katru gadu rīko maratonu kā labdarības pasākumu, kur skrējiens notiek šo ciemu robežās, un skrējiena dalībnieki veselu nedēļu dzīvo Smaras bēgļu nometnē bēgļu ģimenēs. Kopā iet gulēt, kopā ēd, kopā interesanti pavada veselu nedēļu bēgļu māla būdās. (Šeit, ierakstot Google vārdus Saharawi people var bildēs aplūkot, kā tur izskatās: www.google.lv/search?q=saharawi+people&newwindow=1&biw=1182&bih=561&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0CAYQ_AUoAWoVChMIp971vuf9xwIVIxByCh0b8g_0)

Vai nedēļa ir pietiekams laiks, lai, dzīvojot ģimenē, kaut nedaudz sāktu saprast kādas sāpes un bezcerība ir pārņēmusi šos cilvēkus? Mēģināšu no sava skatu punkta apskatīt dažus jautājumus, uz kuriem pašlaik ir jāatbild mums saistībā ar bēgļu krīzi. 

Kāpēc manā skatījumā starp bēgļiem, ko var redzēt bildēs no Eiropas, pārsvarā ir vīrieši spēka gados?

Bēgļu nometnē, kuras teritorija ir identiska Ainažu pilsētai, dzīvo aptuveni 250 000 cilvēku (Ainažos zem 1000). Vīriešus, kādus var redzēt bildēs no bēgļu pārņemtās Eiropas, šai nometnē faktiski nevar satikt. Ir tikai tie, kas iesaistīti apsardzē un pamatīgi apbruņoti. Un vēl daži, kas iesaistīti nometnes pārvaldē. Pārējie visi ir sievietes, bērni un vīrieši ar acīm redzamiem kustību traucējumiem (vecākā gada gājuma vīriešus arī neredzēju). Kaimiņu "būdā" dzīvoja jaunietis ar kustību traucējumiem, kurš bieži viesojās pie mums. Runājām, kur ir stiprā dzimuma pārstāvji, ko viņi dara? Visi viņi ir klejojumos, labākas dzīves meklējumos. Lielākā veiksme ir tiem, kas tikuši armijā, - ir ko ēst un ir kur dzīvot, pārējie kur nu kurais ar cerību kaut ko atrast. Lai gan, cik no sarunas sapratu, viņiem kā bēgļiem pat Alžīrijas teritorijā ir ierobežota pārvietošanās. Nometnē pamatā dzīvo sievietes (jau no 1972. gada), kurām jau mazmeitas paaugušās. Pieci bērni katrai, tas ir normāli, astoņi bērni un vairāk arī nav retums. Visas ir precējušās, un vīri ir klejojumos. Bērnus tik tiešām tur mīl, un par viņiem priecājās.

Tai sabiedrībā ir vairākas tēmas, par kurām nerunā, vienkārši ignorē jautājumu. Kaut kādu atbildi, kāpēc tik daudz bērnu ģimenē, ja tas taču ir grūti, saņēmu. Manā interpretējumā tas skan: katrs bērns ir cerība, un tīri aritmētiski jo vairāk bērnu, jo lielāka iespēja, ka kāds tomēr izrausies un spēs palīdzēt mājās palikušajam. Lai arī cik ciniski tas izklausīsies, bet es to saprotu šādi. Ja kāds no šiem bēgļu klejojumos nonākušajiem vīriešiem nokļūs līdz Latvijai, pirmais, ko viņš izdarīs, - daļu no saņemtā pabalsta nosūtīs ģimenei. Nākamais, kā būs pieņemts šeit, darīs visu iespējamo, lai savu ģimeni dabūtu uz šejieni. Ģimenes tur ir kuplas, ieskaitot sievas, vecāsmātes un bojā gājušo brāļu meitas. Manas prognozes, ja mēs šeit pieņemam bēgļus, kuriem vēlamies dot patstāvīgas mājas, viņu skaits pieaugs vairākkārt. Tamdēļ esmu pret bēgļu uzņemšanu šādā veidā.

Eiropas solidaritāte

Un vēl viens būtisks aspekts. Bēgļu nometnē runājos ar meiteni, kura bija Austrijā strādājusi par bērnu aukli un nu atgriezusies. (Tādas tai ciemā no 250 000 iedzīvotājām bija tikai trīs, kas bija dabūjušas oficiālu darba atļauju Eiropā uz pusgadu). Izaicināju ar provokatīviem jautājumiem uz atklātu sarunu. Nu, tad man nācās uzklausīt, ka mēs, eiropieši, esam viņiem lieli parādnieki. Par tām zvērībām, ko kolonisti gadu simtiem ir piekopuši, par izlaupītiem resursiem, kas viņiem pieder, par sabombardētiem ciemiem, par badu, par ieročiem, kurus mēs tur visiem par bargu naudu - gan labajiem, gan sliktajiem - tirgojam utt.

Nu, nemēģināju es viņai stāstīt, ka parāds ir no tiem laikiem, kad latvietis par prastu zemnieku savā zemē vācu muižkungam kalpoja vai mana zeme bija Krievijas guberņa. Un arī pašlaik manai tautai ir gājuši secen tie labumi, kas tur tiek gūti. Nu nejūtos es neko tiem afrikāņiem parādā. Lai tie, kas šo parādu sataisīja, arī atdod. Nu nezinu, vai šai situācijā te vajag mums par Eiropas solidarizāciju runāt. Vai mums šie gadu simtiem veidojušies Eiropas parādi nu ir jāuzņemas?

Darba vietas un darba tikums

Esmu uzņēmējs un tik tiešām esmu daudz un dikti domājis, kā mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem? Ar diviem piemēriem mēģināšu izskaidrot savus apsvērumus. Pirms maratona dalībniekiem bija iespēja nometnē iesaistīties dažādos projektos. Viens no tiem, kurā es ar prieku iesaistījos, bija piemiņas māla medaļu izgatavošana skrējiena dalībniekiem. Man pašam ir piederējusi keramikas ražotne, un jaunībā esmu Ainažu skolā bērniem keramikas pulciņus vadījis.

Sievietēm, kuras tik tiešām ar azartu un spīdumu acīs rokās spaidīja māla pikas, mēģināju stāstīt, ka medaļai ir jābūt apaļai un, vēlams, vienādā biezumā viscaur. Pēc izrullēšanas un izgriešanas ar apaļu glāzi, medaļām nonākot šo sieviešu rokās, tās brīnumainā kārtā ātri vien pārvērtās par bezformīgiem, negludiem veidojumiem. Kad stāstīju, ka medaļai jābūt apaļai kā saulītei, nevis bezformīgai, kāds blakus esošs spānis ieminējās, ka piemiņas medaļas 2103, gada maratona skrējējiem bija pusmēness formā, jo šo formu sievietes respektēja un izturējās ar bijību.

Kā otru piemēru minēšu, ka jau pieminētais kaimiņš bija nodarbināts celtniecībā. Vienu rītu aizgāju kopā ar viņu uz būvobjektu (uz darbu viņš gāja nedēļā vienu vai divas dienas, citi gāja citās dienās, vienkārši darba nav). Tika būvēta kārtējā māla būda. Mani jautājumi, kāpēc durvju aile šķība (durvju tur nav, tiek pieklāts deķis), kāpēc būdas viens stūris augstāks par otru, otrs par trešo, kāpēc paštaisītie māla ķieģeļi ir tik neregulāri, netika saprasti. Manam uztraukumam nav pamata, jo visas būdas ir tādas, un, skat, cilvēki dzīvo. Varbūt var uztaisīt labāk, ieguldi vairāk darba un laika, būs smukāk, būs izaugsme? Nē, nevajag, tas nav vajadzīgs, kāpēc, kāda jēga.

Ko es ar šiem piemēriem gribu pateikt? Es kā uzņēmējs neredzu to darba vietu savā uzņēmumā, kuru es šeit, Latvijā, varētu piedāvāt šiem cilvēkiem (izņemot bērnu aukles). Pilnīgi cita izpratne par kvalitāti un darba organizāciju. Atbildība par paveikto? Es tā arī nesapratu, vai patstāvīgs un sistemātisks darbs ir lepnums vai apgrūtinājums? Ar lielu interesi gaidu valdības programmu nodarbinātībai bēgļiem.

Es nerakstu par reliģiju, kas atstāj lielu iespaidu uz kopā dzīvošanu vienā valstī. Par dažādo kultūru, par demokrātijas izpratni un daudz ko citu, kas mums ir tik atšķirīgs.

Tik tiešām, šī viena nedēļa, ko pavadīju bēgļu nometnē, daudz ko mainīja manos uzskatos. Es tik tiešām vēlos šiem cilvēkiem palīdzēt, un skan muļķīgi mana atzīšanās, ka es nezinu, kā to izdarīt. To nezinu ne tikai es, bet to nezina daudzi, ieskaitot valstu vadītājus un reliģiskos līderus.

Šo rakstu publicējām pirms diviem mēnešiem. Sakarā ar notikumiem Parīzē publicējam to atkārtoti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...