Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko var teikt cilvēks, kuram rūp Latvijas nacionālā pašcieņa, kad rūpīgāk iepazinis tā dēvētās “FinCEN pretenzijas” pret Latvijas trešo lielāko kredītiestādi? Diez vai būtu vēlams savas emocijas publiski izteikt trīsstāvīgās nenormatīvās leksiskās konstrukcijās, turklāt vēl svešvalodā. Atliek vienīgi atcerēties tautas gudrību “Kādi kungi, tādi kalpi!”.

Nākas atzīt, ka ASV prezidenta Donalda Trampa piekoptais tvītkomunicēšanas frīstails būs dziļi izplatījies arī viņa vadītās administrācijas pakļautības iestādēs. Diemžēl šī sērga rādās piemeklējusi pat tādu dienestu, kura darbiniekiem, uzraugot valsts likumu un starptautisku līgumu ievērošanu, pašiem būtu savā ikdienā konsekventi jāievēro tiesiskuma principi. Piemēram, kaut vai nevainīguma prezumpcija: nevienu nevar atzīt par vainīgu, kamēr viņa vaina nav tiesiski pierādīta.

Superlielvalsts joprojām sevi pasaulei diezgan apnicīgi prezentē kā demokrātijas šūpuli un likuma varas etalonu, bet kāds tās valdības aparāta zobratiņš nespēj novaldīt savas visvarenības apziņu. ASV Finanšu departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija jeb FinCEN ir sākusi tēlot, latviski izsakoties, globālo Jutu Strīķi.

Šis dienests, kā liecina paziņojuma retorika, ir nepamatoti pārliecināts, ka Ziemeļkorejas kodolprogrammas piesaukšana obligāti un pilnībā paralizēs tā apvainotās ABLV Bank pretestību vai, piemēram, mediju centienus norādīt uz skaļās un skandalozās apsūdzības vājām vietām.

Vašingtonas skatījums uz pārējo pasauli ir kļuvis vienkāršotāks un klaji ciniskāks. Ja Tramps var atļauties publiski apsaukāt Kimu Čenunu par mazu un resnu kodolvīru, tad kāpēc ASV birokrāti nevarētu apmētāt ar dubļiem kādas tālas, viņiem mazzināmas satelītvalsts baņķierus un politiķus?

Turklāt šajā gadījumā atšķirībā no prezidenta jociņiem nav pilnīgi nekāda riska, ka FinCEN apvainotie mūsu valsts varas sviru raustītāji varētu Vašingtonai jebkādā veidā sāpīgi atspēlēties. Jo mēs, Latvija, taču jau četrus gadus esam NATO un tajā dominējošo ASV sniegtās drošības histērisks diedelētājs! No mums tiek “defoltā” sagaidīta bezierunu grēku nožēla un sasteigta paklausība.

Absurdie un nevīžīgi sacerētie apvainojumi, kas tika izteikti ABLV Bank, ir balstīti gan “uzsildītā zupā” jeb kredītiestādes kādreizējo un jau laboto pārkāpumu piesaukšanā, gan puspatiesībās un viltusziņās. Tas viss ir pietiekami saprotami un (varbūt pat pārāk) korekti izskaidrots bankas paziņojumā, kas diez vai man būtu lieku reizi jāpārstāsta. Tomēr šajā murgā vismaz bija kaut kāds faktu materiāls, kaut vai tikai šķietams, Savukārt apgalvojumi, ka banka it kā būtu korumpējusi valsts varu, jau netiek pamatoti ne ar kaut kādiem pierādījumiem. Eu, jūs, iezemieši – uztveriet mūsu apgalvojumus kā aksiomu vai tiksiet ieskaitīti globālā terorisma pakalpiņos!

No bankas un visas Latvijas tiek veidots pilnīgi sadomāts ienaidnieka tēls, lai to izmantotu ne tikai FinCEN atskaitēs par panākumiem darbā, bet, iespējams, arī kaut kādās Trampa administrācijas ārpolitikas rotaļās un amerikāņu prātu pūderēšanā. Cilvēki ar labu atmiņu vēl atceras Džordža Buša un Tonija Blēra ļoti autoritatīvos apgalvojumus par Irākas masu iznīcināšanas ieroču industriju – ieganstu ASV un tās sabiedroto iebrukumam šajā valstī. Taču šķiet, ka šī būs pārāk riskanta analoģija, lai man to gribētos attīstīt tālāk.

Diemžēl arī pie mums, Latvijā, par nevainīguma prezumpciju šajā gadījumā tiek “principiāli” aizmirsts. Dusmīgais papīrs taču ir atnācis no pašas Vašingtonas, mātemīļādieviņtētiņ, Dīsī! Steigšus jāpieņem mēri! Kausim fiksi nost grēkāzi, iepriecināsim transatlantisko sabiedroto ar savu apsviedību! Iespējams, dažu politiķu prātos rodas doma, ka, izrādot centīgu sulainību, beidzot pilnībā nogludināsies pašu reiz sarīkotā «RībenTrampa» šmuce…

Ja mūsu valdība un likumsardzes iestādes, pamatojoties tikai uz šādu acīmredzami sagrābstītu un prettiesisku fufeli, patiešām uzsāks represijas pret ABLV Bank, nerezidentu noguldījumu biznesu vai pat visu finanšu nozari, tas būs brēcošs “telefonzvana tiesību” atdzimšanas recidīvs. Šīm “tiesībām” Latvijā it kā pielikts punkts tajos laikos, kas tika saukti par perestroiku. Taču diemžēl latviešu amatpersonām joprojām ir spēcīgs reflekss saliekties kūkumā, atskanot “zvanam no centra”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...