Tiks nosaukti gada lielākie pelnītāji, lielākie zaudētāji un lielāko dividenžu saņēmēji Latvijā
PIETIEK24.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienam uzņēmējam – 30,15 miljonu eiro liela gada peļņas daļa; otram uzņēmējam – 25,18 miljonu eiro lielas gada dividendes; trešajam – 19,91 miljonu eiro liela gada zaudējumu daļa. Šādi ir jaunie mūsu valsts uzņēmējdarbības gada rekordi un antirekordi, kas sadarbībā ar Lursoft ir apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls septembra numurā jau tradicionālajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100 un tiks atklāti jau ceturtdien, 25. augustā.
“Biznesa žurnāls Kapitāls nu jau ceturto gadu vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un summās visprecīzāk ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību,” atzīmē žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs.
Kā uzsver viens no šo topu veidotājiem Lato Lapsa, “atšķirībā no citiem pētījumiem, apkopojumiem un analīzes, kas pretendē uz Latvijas uzņēmējdarbības sasniegumu mērīšanu un novērtēšanu, unikālā šo trīs TOP 100 sarakstu priekšrocība – tajos nav nekā abstrakta un vispārināta, ikviens skaitlis ir publiski pieejams, pārbaudāms un, ja ir nepieciešams, saskaitāms vēlreiz.”
“Vēl vairāk – ikvienam peļņas, zaudējumu un saņemto (reāli izmaksāto) dividenžu skaitlim šajos trīs TOP 100 ir gan nozare, gan pavisam konkrēts vārds un nosaukums: tas ir uzņēmums, kurš ir guvis norādīto peļņu vai cietis attiecīgos zaudējumus, un konkrēts uzņēmējs, kura personisko kabatu šie rādītāji ietekmē.
Pelnītāju un zaudētāju TOP 100 gan neuzrāda to, cik naudas gluži fiziski ir izbiris no kāda uzņēmēja personiskā maka vai – tieši otrādi – tajā ieripojis. Tajos ir saskaitīta nevis no uzņēmēju (fizisku personu) pašu kabatas ciesti zaudējumi vai pašu gūta peļņa, bet gan šiem uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
Toties abi šie topi uzskatāmi demonstrē, kuri ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kuri ir tie, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, – jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra gada pārskatos.”
„Lursoft apkopotie dati liecina, ka 2015. gadā TOP 100 pelnītāju uzņēmumi valstij nodokļos ir samaksājuši 532,28 miljonus eiro, kas veido 9,33 % no visiem Latvijas uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem valsts budžetā,” uz vēl vienu būtisku aspektu saistībā ar abiem šiem topiem norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.
Savukārt trešajā sarakstā – lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100 ir atrodami cilvēki, kas no sava biznesa ir nolēmuši izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
