Tikai pēc zaudētas tiesas Vējoņa kanceleja atklāj nenozīmīgas detaļas par prezidenta iepriekšējo katastrofālo runu
PIETIEK15.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad neizpratni un runas par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli radījusi viņa runa Dziesmu svētku noslēguma koncertā, viņa kanceleja pēc zaudētas tiesas un nepārsūdzama sprieduma ir bijusi spiesta atklāt nenozīmīgas detaļas par Vējoņa līdz šim nožēlojamāko runu – uzstāšanos ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.
Šā gada maija vidū informācijas slēpšana par Vējoņa bēdīgi slaveno „nasing spešal” tipa runu ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas debatēs Ņujorkā pagājušā gada 20. septembrī sagādāja prezidenta kancelejai jau devīto zaudējumu administratīvajā tiesā (tam ir sekojuši vēl divi).
Uzrunas laikā bija acīmredzams, ka Latvijas valsts galva uz papīra priekšā uzrakstītās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mēģinājis patrenēties to nolasīt. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisīgi mēģināja izburtot vairākus viņam acīmredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus. Vējoņa runas krāšņāko fragmentu salikums noskatāms šeit.
Varēja secināt, ka ne tikai Valsts prezidenta Vējoņa, kurai pērn par trešo daļu bija palielināts algu fonds, bet arī pats valsts galva ir ļoti nolaidīgi izturējušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs.
Izrādījās, ka jau trīs nedēļas pirms šī pasākuma Ārlietu ministrija kancelejai bija nosūtījusi runas projektu, taču ne Vējonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki līdz pēdējam mirklim par to nebija likušies ne zinis. Turklāt Vējoņa, viņa dzīvesbiedres un svītas brauciens kopā nodokļu maksātājiem izmaksāja 29 943 eiro.
Taču, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par traģikomisko runu, Vējoņa kancelejas vadība mēģināja izvairīties sniegt jebkādu informāciju par šīs runas tapšanu un paša prezidenta līdzdalību (vai tās neesamību) šajā procesā.
Līdz ar to šī bija jau kārtējā informācija, kuras saņemšanai no Vējoņa kancelejas bija nepieciešama vēršanās administratīvajā tiesā, un tagad šīs informācijas sniegšanu par obligātu kancelejai padarīja nepārsūdzamais tiesas spriedums
Publicējam Vējoņa kancelejas atbilstoši tiesas spriedumam sniegtās atbildes, kas uzskatāmi apliecina to, cik stūrgalvīgi un neracionāli prezidents un viņa padotie ir centušies slēpt faktiski nenozīmīgas detaļas saistībā ar viņa ANO uzrunu:
„Par tiesas sprieduma izpildi
Izpildot Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 15.maija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420304517 un tiesas dotās norādes par nepieciešamību sniegt pienācīgas atbildes uz Jūsu 2017.gada 25.septembra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem Nr.1 un Nr.2, informējam par tālāk minēto.
Jautājums Nr.1: Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs, minot vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus? Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā?
Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.l675, atbildot uz jautājumu Nr.1, informēja, ka Valsts prezidenta uzrunas Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās asamblejas 72.sesijā projektu sagatavoja Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas veidošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpināja strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki. Visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arī iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā.
Valsts prezidenta padomnieki minētās uzrunas izstrādes laikā: Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Zigurds Zaķis un Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Vienlaikus informējam, ka aktuālā informācija par Valsts prezidenta kancelejas vadību un Valsts prezidenta padomniekiem ir publiski pieejama Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā internetā (sk. https://www.president.lv/lv/kontakti/valsts-prezidenta-kanceleja/ vadiba-un-padomnieki).
Ar jautājumiem par konkrētiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem aicinām pēc vajadzības vērsties Ārlietu ministrijā.
Jautājums Nr.2: Vai uzrunas gatavotāji saņēma no Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, tad kādus?
Atbildot uz jautājumu Nr.2, Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.l675 informēja, ka, uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.
Papildus paskaidrojam, ka runas izstrādes gaitā Valsts prezidents norādīja, ka vēlas paust nostāju augstākminētajos jautājumos, iekļaujot tos runas saturā.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
