Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs paradoksālas atziņas. Pirmā: valdību izveido Saeimas mazākā partija, bet viena no lielākajām pārsteidzošā ātrumā sabirst sīkās drumslās.

Otrā: piecu un vēlāk četru ideoloģijās tik atšķirīgo partiju šķietami nestabilā koalīcija izrādās pārsteidzoši stabila un produktīva. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība nostrādā pilnus četrus gadus.

Trešā: divas neparedzētas un smagas krīzes – globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu − pilnībā izmaina iecerēto politisko dienaskārtību. Tomēr tieši jūs, 13. Saeima, pieņēmāt krietnu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu. Tie ilgtermiņā kalpos valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.

II

Pateicoties 13. Saeimai, valdībai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbībai, ir būtiski nostiprināta mūsu valsts drošība. Vairāk sabiedroto karavīru, labāks apbruņojums un komandstruktūra – tāda ir Madrides NATO samita lēmumu nozīme. Izdevumi aizsardzībai tiks palielināti līdz 2,5% no IKP.

Taču Krievijas agresīvais imperiālisms pārskatāmā periodā turpinās apdraudēt Latviju, Eiropu.

Tāpēc aizsardzības ministra priekšlikums no 2023. gada iedibināt Valsts aizsardzības dienestu ir laicīgs, nepieciešams un atbalstāms. Jo atbildība par savu valsti, tās neatkarību un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem.

Arī Saeimas pieņemtais likums par Aizsardzības mācību skolā sekmēs pilsonisko audzināšanu un patriotismu. Aizsardzības mācība būs pilsonības skola.

III

Valsts drošībai kalpo Saeimas un valdības veiktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Mūsu finanšu sistēmu vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem, ir atjaunota Latvijas valsts reputācija.

IV

Uzticību tiesām un tiesiskumu vairo tieslietu ministra rosinātā un likumdevēja izveidotā Ekonomiskā tiesa. Tā nodrošina ātrāku un efektīvāku iespēju vērsties pret visādiem shēmotājiem. Ekonomiskā tiesa un jūsu pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novērsīs iespēju dažiem blēžiem gadu desmitiem novilcināt tiesu procesus, tā graujot sabiedrības ticību taisnīgumam.

Ilgtermiņā tikpat svarīgs Tieslietu ministrijas projekts ir izveidot Tieslietu akadēmiju. Tā būs iestāde, kur pastāvīgi tiks tālākizglītoti tiesneši un prokurori. Tas nodrošinās tiesu sistēmas pastāvīgu, kvalitatīvu izaugsmi.

V

13. Saeima, kaismīgu diskusiju pavadīta, pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Administratīvi teritoriālo reformu.

Reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, pakalpojumus − vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Tā ir patiešām viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.

Savukārt Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl šai Saeimai, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.

Līdztekus jau pieņemtais likums par latviešu vēsturiskajām zemēm stiprinās mūsu cilvēku lokālo un līdz ar to kopējo nacionālo piederību. Kultūras ministra vadītā Vēsturisko zemju padome sekmēs daudzkrāsainas lokālās iniciatīvas.

Viss šis likumu kopums nostiprinās labklājību, cilvēku iesakņotību un demokrātisko līdzdalību.

VI

Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētā un Saeimas Izglītības komisijas tālāk attīstītā Augstākā izglītības reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, mēs netikām uz priekšu, bet beidzot tā tika paveikta. Tā arī ir viena no ļoti nozīmīgām reformām.

Tomēr reforma īstenosies tikai tad, ja augstākajai izglītībai un zinātnei būs atbilstošs finansējums. Zinātne ir modernas valsts pamats. Šī sakarība politiķiem ir jāspēj ietvert valsts budžeta ailēs.

VII

13. Saeima ir pierādījusi, ka demokrātijai ir zobi – tā spēj sevi aizsargāt.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima atlaida galvaspilsētas domi, jo demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.

Demokrātijas veselībai kalpo 13. Saeimas lēmums būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā arī likuma grozījumi, kas atņem daļu finansējuma pajukušām partijām, kas vairs nespēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus. Demokrātijai ir vajadzīgas tikai un vienīgi no vēlētājiem, nevis no savtīgiem sponsoriem atkarīgas partijas.

VIII

Visas manis minētās reformas ietekmēs Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Taču varētu vēl pieminēt virkni likumu un lēmumu, kas nokārto sasāpējušas, ilglaicīgi nerisinātas problēmas, piemēram, īres likums un piespiedu dalītā īpašuma reforma, Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu likums, ostu likums, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa uzlabošana un daudzi citi.

IX

Godātie deputāti! 13. Saeima ir laicīgi un izsvērti, atsaucoties sabiedrības satraukumam par energoresursu cenu pieaugumu, lēmusi daļēji to kompensēt, kā arī atbalstīt mājsaimniecības, kas tiks skartas īpaši smagi. Atbalstam novirzīti pagaidām 442 miljoni. Ar vēl 50 miljoniem eiro tiks atbalstīti energoietilpīgie uzņēmumi.

Tomēr vai nebūtu bijis krietni labāk un izdevumi krietni mazāki, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerēti vērienīgi vēja parki? Ja jau pirms trim gadiem būtu uzcelts sašķidrinātās gāzes terminālis? Ja jau tagad daudz mājsaimniecību būtu pārgājušas uz atjaunojamiem energoresursiem un mājas jau būtu nosiltinātas? Tas viss bija zināms pirms gadiem, tagad mēs sākam to darīt.

Eiropas Komisija izsludināja Zaļo kursu 2019. gadā. Tam bija pieejami lieli līdzekļi. Bet ir sajūta, ka mēs gadiem mīņājamies atvērtu durvju priekšā, nespējot spert izšķirīgus soļus. Tas tā nedrīkst turpināties.

X

Latvija un pasaule atrodas būtiska jauna laikmeta sākumā. Tā ir jauna ekonomika, kur būs nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā būs atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas.

Atgādināšu − mūsu starptautiskie rādītāji šajās jomās ir zem Eiropas vidējiem rādītājiem.

Mēs kavējamies. Mums Latvijā nav šim jaunajam pasaules attīstības posmam sagatavoti pietiekoši labi, stabili pamati.

Nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt šo atpalicību, kur mēs esam nonākuši pēdējos gados, pēdējās desmitgadēs, veicinot tehnoloģijās, inovācijās balstītu un eksportspējā mērāmu tautsaimniecību.

XI

Dāmas un kungi!

Ir skaidri redzams, ka mūsu atpalicība iezīmējas īpaši tajās jomās, kur nepieciešama valsts pārvaldības pārnozaru koordinācija un sadarbība.

Esmu jau vairākkārt norādījis, ka 20. gadsimta sākumā konstruētā valsts pārvaldības sistēma vairs neatbilst 21. gadsimta vajadzībām. Ja mēs gribam modernu valsti, mums ir vajadzīga moderna valsts pārvaldība, kas efektīvi spēj tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem – gan elastīgs politiskās valdības modelis, gan moderna, efektīva ierēdniecība.

Nākamajam Ministru prezidenta amata kandidātam es prasīšu konkrētu valsts pārvaldības reformu plānu.

XII

Godātie deputāti, dāmas un kungi!

Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums tautas pašnoteikšanās tiesībām, pasaules starptautiski tiesiskajai kārtībai, Eiropas vērtībām un pasaules drošībai.

Latvija ir palīdzējusi un turpinās palīdzēt Ukrainai.

Mūsu ārlietu ministra skaidri definētā, konsekventā un nepiekāpīgā politika pret agresorvalsti ir būtiski ietekmējusi Eiropas Savienības kopējo politiku. Tā ir palielinājusi mūsu valsts, Latvijas, un visa reģiona politisko nozīmi Eiropā.

XIII

Karš pret Ukrainu kā spilgtas gaismas kūlis ir izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu pašu zemē.

Tās bija ieaudušās mūsu ikdienā tā, ka liela daļa sabiedrības ar tām jau bija apradusi. Tās 30 gadu turpināja indēt mūsu sabiedrību.

30 gadu mēs turpinām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdā.

30 gadu mēs samierinājāmies ar to, ka valsts valodas nezināšana nav šķērslis dabūt darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt.

Lai gan nacionāli orientētā sabiedrības daļa un to pārstāvošie politiskie spēki vienmēr konsekventi ir norādījuši uz šo modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij nepiedienīgo koloniālo mantojumu, līdzšinējie mēģinājumi no tā attīrīties nav bijuši veiksmīgi.

Taču tagad, Krievijas agresijas ietekmē, mūsu sabiedrība ir kļuvusi jutīgāka, redzīgāka. Tā labāk saskata šīs okupantu atstātās skabargas mūsu dvēselēs.

XIV

Gribu uzsvērt, ka 13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus, lai attīrītu mūsu valsti no padomju koloniālisma sekām.

Ir nojaukts okupantu piemineklis. Tas vairs nekalpos Kremļa ideoloģiskajiem rituāliem. Līdz novembrim pazudīs okupāciju slavinošie pieminekļi visā valstī. Ir slēgti Krievijas propagandas kanāli. Drošības dienestiem un policijai ir dots likumiskais pamats vērsties pret Krievijas imperiālisma un agresijas slavināšanu publiskajā telpā.

XV

Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. 

Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju.  Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.  

Lielu darbu ir izdarījusi biedrība “Publiskās atmiņas centrs”, sastādot visu valsti aptverošu sarakstu ar padomju okupantu un viņu kolaborantu vārdos nosauktām ielām un citām vietām.  Tagad ir pašvaldību uzdevums, šo sarakstu izskatīt. 

Mums ir pašiem savi, mums pašiem, nevis bijušajai svešajai varai, okupantiem svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kurās būtu vērts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mūsu ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi.

Mēs esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa.  Mēs esam demokrātiskās pasaules sastāvdaļa.  Ir laiks pilnībā atraisīties no vēl līdz šim brīdim pāri palikušā gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma. 

Tas ir mūsu neatkarīgās, demokrātiskās, nacionālas Latvijas valsts cienīgi.  Un tas ir brīvas nācijas cienīgi!

XVI

Godātie deputāti!

Ir vēl daži likumi, kurus, es ceru, jūs vēl pieņemsiet šajā 13.Saeimas pēdējā darba cēlienā.

Drīzumā jūs otrajā lasījumā skatīsiet likumprojektu par pāreju uz izglītību valsts valodā. Tā ir ārkārtīgi svarīga reforma.

Bērni, kuri zināšanas apgūst kopā, no bērnības dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vērtību sistēmā.

Tieslietu ministrija strādā pie likuma, kam jānovērš jebkāda iespēja diskriminēt latviešus viņu pašu zemē. Cerams, ka jūs to sāksiet skatīt vēl šajā sasaukumā.

Bet 15. oktobrī jau otro reizi tiks atzīmēta valsts valodas diena. Es atgādinu, ka tad mūsu sabiedrība sagaida no valdības ziņojumu Saeimā par valsts valodas situāciju valstī. Šādam ziņojumam ir jākļūst par ikgadēju tradīciju.

XVII

Tāpat es aicinu šodien steidzamības kārtībā pieņemt manus iesniegtos grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā.

Neatkarīgā Latvijā ir nepieciešama pilnīgi patstāvīga un neatkarīga, autokefāla pareizticīgā baznīca. Ar šo grozījumu pieņemšanu tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara vai ietekme pār mūsu pareizticīgo baznīcu.

Tas ir nacionālās drošības jautājums. Es augstu vērtēju mūsu pareizticīgās baznīcas gatavību iet autokefālijas ceļu. Varu apliecināt, ka Latvijas valsts šajā ceļā sniegs baznīcai visu nepieciešamo atbalstu un aizsardzību.

XVIII

Godātie deputāti!

Tuvojoties 13. Saeimas darba nobeigumam, varu teikt: Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka.

Labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem.

Taču mēs varam vēl labāk!

Liels paldies jums visiem un katram atsevišķi par padarīto!

* runa Saeimas rudens sesijas plenārsēdes atklāšanā

Novērtē šo rakstu:

9
111

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav...

Foto

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams....

Foto

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora...

Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...