Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!
Aldis Gobzems28.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Un tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Es pierādīšu tiesā, lai cik man tas prasīs un lai kādus advokātus man nāksies noalgot Latvijā un Eiropā, ka gan visi VID ar visiem jautājumiem par tualetes papīra izlietojumu, visi mentu sodi, visas izslēgšanas no Saeimas sēdēm, visa superlēnā un bērnu intereses nesargājošā, bet iznīcinošā tiesu sistēma ir sapuvis režīma instruments pret politisko opozīciju.
Es pierādīšu, ka mediji Latvijā ir varas nopirkts rupors. Korumpēts un apmaksāts. Varai savukārt nāksies pierādīt, ka tas, ko tā vērsa pret manu ģimeni, ne tikai mani, bet arī Kristu, ka tā ir normāla ikdiena pret pilnīgi visiem politiķiem. Tai (varai, valsti iznīcinošajam režīmam) tāpat nāksies pierādīt, ka mēģinājums mani materiāli iznīcināt ir normāls un samērīgs nepilngadīgu bērnu, Latvijas pilsoņu interesēm demokrātiskā valstī.
Protams, viņi to nepierādīs. Es kā tēvs un vīrietis par savu bērnu nākotni iestāšos līdz pēdējam elpas vilcienam un lai ko tas man prasītu. Un man spēka pietiks. Ticiet man. Es protu izcīnīt kompensācijas. Viņi man atlīdzinās visu.
Un tas būs tikai mazumiņš no tā, kas sekos tālāk. Es kā tēvs būšu piemērs tam, kā ir jāiestājas par saviem bērniem. Šī lieta būs jurisprudences nozīmīgs pagrieziens visu Latvijas ģimeņu labā. Latviešu bērnu interesēs. Ne tikai manu. Visu Latvijas bērnu. Šī lieta veidos nākotnes Latviju. Un viņi, esošā vara, zaudēs. Ne tikai tiesu. Jo es nekad nepadošos. Un nekad nozīmē nekad. Manu garu salauzt nav iespējams. Tik spēcīgs esmu. Tik vienkārši.
Mans gars atmodinās arī ar Stokholmas sindromu sirgstošos šī režīma kalpus, Panorāmas nozombētos un ikvienu. Sveiciens no Spānijas. Šeit dzīvo un audzina iekarotājus, uzvarētājus. Arī nākotnes Latvija tāda būs. Nevis nabaga cietēju kalpu tauta, bet tie, kuri var! Mans spēks ir mani bērni. Tas spēks nav salaužams! Tas ir spēcīgāks par Rinkēviča un Kariņa varavīksni. Tas ir spēcīgāks par Dzintara prievīti un "es no Vienotības prom neiešu" Pabrika melno jostu ča ča ča. Tas ir spēcīgāks par jebko. Nāc aiz manis!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
