Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Priekšvēlēšanu laikā, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam īpaši svarīga ir uzticamas un drošas informācijas pieejamība, publiskajā vidē nebijušus apmērus sasniegusi politiķu vēršanās pret žurnālistiem. Saeimas deputāti un deputāta amata kandidāti vairākkārt rupji aizskāruši Latvijas Televīzijas žurnālistus, mērķtiecīgi pazemojot, vēršoties pret viņu darbu un privāto dzīvi, cenšoties mazināt uzticību profesionālai žurnālistikai un neatkarīgiem, brīviem sabiedriskajiem medijiem.

Deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) 25. septembra aizvainojošie izteikumi par Latvijas Televīzijas žurnālisti Aneti Bērtuli mikroblogošanas vietnē Twitter ir viens no pēdējiem piemēriem absolūti nepieņemamai deputāta rīcībai.

Latvijas Televīzijas ieskatā A. Kiršteina apgalvojumi aizskar Latvijas Televīzijas kā sabiedriskās televīzijas reputāciju, kā arī žurnālistes Anetes Bērtules godu un cieņu, tāpēc ar lūgumu izvērtēt A. Kiršteina rīcību esam vērsušies gan Valsts policijā, gan Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

"Politiķu publiskā komunikācija uzliek lielu atbildību. Tai ir milzīga ietekme uz sabiedrisko domu, kā arī to, kā cilvēki vērtē medijus. Mērķtiecīga mediju noniecināšana, tajā skaitā personīgi uzbrūkot žurnālistiem, diemžēl ne tikai šķeļ sabiedrību, bet arī rada maldīgu priekšstatu, ka agresivitāte, rupja vārdiska aizskaršana un necieņas izrādīšana ir pieņemama un cienījama uzvedības norma. Taču tā nav!

Ir bīstami samierināties ar nesen notikušajiem uzbrukumiem žurnālistiem, kas sociālajos medijos notiek arvien biežāk. Latvijas Televīzija kā sabiedriskais medijs un ikviens no mums personīgi sagaida, lai Saeimā ievēlētie deputāti iestātos par demokrātiskām vērtībām, lai stiprinātu un būtu paraugs ētisko un vispārcilvēcisko normu ievērošanā," teic Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.

Uzskatām par savu pienākumu atgādināt, ka neatkarīgi mediji, spēcīga Latvijas Televīzija ir Latvijas demokrātijas pamats. Savukārt Saeimas deputāta kā valsts amatpersonas statuss uzliek tam pienākumu īpaši aizstāvēt demokrātiju un tās principus, kad tas publiski pauž savu viedokli.

2021.gada globālā pētījuma "Worlds of Journalisms Study" (WJS) Latvijas pētījuma dati (RSU/SKDS) liecina, ka vismaz katrs trešais Latvijas žurnālists sastapies ar apsaukāšanu, noniecināšanu un publisku diskreditāciju. Mediju profesionāļu pieredzē personīgi un sāpīgi diemžēl saskatām arī mūsu Latvijas Televīzijas žurnālistu piedzīvoto. 78% no Latvijā aptaujātajiem žurnālistiem atzinuši, ka pret viņiem vērsta pazemojoša vai naidpilna runa, 72% piedzīvojuši publisku sava darba diskreditēšanu, 36% atzīst, ka pieredzējuši cita veida draudus vai iebiedēšanu, 48% atbildēja, ka notikusi viņu personiskās morāles apšaubīšana.

Aizskarošu apgalvojumu raksturs ir vēl asāks, ja tie tiek publicēti internetā. Pēdējos gados uz interneta un sociālo mediju radītajiem draudiem sabiedrības uzticībai plašsaziņas līdzekļiem ir norādījis arī Eiropas Parlaments. Sociālo mediju platformu diskursa iezīme ir pārbaudītu faktu sajaukšanās ar komentāriem, viedokļiem un reklāmu. Šis process aizsāk lejupejošu neuzticības spirāli plašsaziņas līdzekļiem, veicinot sazvērestības teoriju rašanos un palielinot sociālo polarizāciju. Tas savukārt var veicināt turpmāku uzticības zudumu medijiem un sabiedrisko diskusiju kvalitātes mazināšanos.

Novērtējam uzticību, ko Latvijas Televīzijai un mūsu žurnālistu darbam joprojām izrāda skatītāji: gan 2021.gadā, gan šī gada pirmajos astoņos mēnešos konsolidētās televīzijas skatītākais kanāls bija LTV1 ("Kantar" dati). Baltijas valstīs veiktajā "Brand Capital" dzīvesstila pētījumā LTV1 atzīts par Latvijā 2021.gadā mīlētāko mediju zīmolu.

Novērtē šo rakstu:

8
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi