Iesaki rakstu: 
Centrālās statistikas pārvaldes ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
Taču, aplūkojot notiekošo nozaru griezumā, paveras aina, kuru varētu saukt pat par skandalozu. Ekonomika ļoti lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma un veiksmes. Visstraujāk augošā nozare ir valsts pārvalde (+9,7%).
Nav pamatota populārā tēze, ka tā nerada pievienoto vērtību, to dara visas nozares. Arī privātajā sektorā ir pārvaldes darbinieki, kas paši ar lāpstu nestrādā un uzņēmumam naudu tieši neienes. Viņi būtībā sniedz pārvaldes pakalpojumus pārējiem uzņēmuma darbiniekiem, līdzīgi ir ar valsts pārvaldi un “komerciālo” ekonomiku. Turklāt nav runa par birokrātijas audzēšanu, vismaz ne pirmkārt, šī nozare ietver arī armiju un drošības struktūras, kas tiek strauji attīstītas pašsaprotamu iemeslu dēļ. Taču tik liels valsts pārvaldes pieauguma pārsvars par pārējām nozarēm nav ilgtspējīgs.
Otrajā vietā ir galvenokārt valsts finansētā veselība un sociālā aprūpe (+7,5%), kā arī no laika apstākļiem atkarīgā cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika (+7,5%). Arī nenoliedzami ļoti svarīgā izglītība (+7,1%) galvenokārt dzīvo valsts maizē. Daba ļoti lielā mērā nosaka arī lauksaimniecības un mežsaimniecības (+5,7%) īslaicīgās svārstības. Vēl strauji aug māksla, izklaide un atpūta (+4,7%), kas ir galvenokārt azartspēles, tātad kādam veiksme, bet daudz lielākam cilvēku skaitam neveiksme. Produktu nodokļu un subsīdiju starpības pieaugums (+2,4%) netieši atspoguļo importa izmaksu kritumu, brīnišķīgi, bet tas ilgi neturpināsies. Arī finanšu un apdrošināšanas pievienotās vērtības kāpums (+1,8%) lielā mērā atspoguļo veiksmi.
Pārējās nozarēs ir mīnusi, un tās ir galvenokārt eksporta nozares. To starpā visgrūtāk gājis transportam un uzglabāšanai (-9%), sarežģīti laiki ir arī apstrādes rūpniecībai (-5,3%). Pēdējā gada laikā nozīmīgākais nepatīkamais pārsteigums Latvijas ekonomikā bija informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu pakalpojumu eksporta lejupslīde. To pievienotās vērtības samazināšanās gada griezumā sākās 2023. gada 3. ceturksnī, šā gada sākumā tā ir vēl nedaudz pastiprinājusies līdz attiecīgi -3,2% un -2,9%. Mīnusos ir arī viesnīcas un restorāni (-1,1%). Samazinās arī tirdzniecība (-1,1%), kuras grūtības pēdējos divos gados kopumā galvenokārt skārušas uz eksportu vērsto vairumtirdzniecību.
Vienlaikus var sevi mierināt – nav tik traki, vienkārši tā ir neveiksmīgu sakritību virkne eksporta nozarēm. Turpinās politisku faktoru noteikts tranzīta kritums, bet tas nevar samazināties zem nulles, esam tai jau stipri tuvu, toties aviācija attīstās ļoti labi. Pērn ostu un dzelzceļa pakalpojumu eksports bija mazāks pat par celtniecības pakalpojumu eksportu. Rūpniecību pamatīgi izšūpoja pandēmijas preču tirgu burbulis un tā plīšana, tomēr pašlaik lēnām virzāmies uz augšu.
Nozares organizācijas veikta iekšējā aptauja vēsta, ka biznesa un IT pakalpojumos vairākums vadošo nozares spēlētāju plāno paplašināt darbības apjomu, tātad arī balto apkaklīšu pakalpojumu eksports atgriezīsies pie izaugsmes, domājams, ka ierasti straujas.
Kopējais preču un pakalpojumu eksports reālā izteiksmē gada griezumā ir samazinājies par 3,1%, bet var mierināt sevi ar domu, ka ir kritušās importa izmaksas, līdz ar to lētāka enerģija un pārtikas izejvielas palīdz nodrošināt strauju reālo algu kāpumu. Algu fonds 1.ceturksnī gada griezumā audzis par 11,8%. Pērn un aizpērn kāpums naudas izteiksmē bija vēl straujāks, toties tagad gandrīz viss pluss ir labklājības uzlabošanās.
Tāpēc arī ekonomikas patēriņa puse pamazām virzās augšup. Pērn mājsaimniecību patēriņa izmaiņas pa ceturkšņiem diezgan atšķīrās, bet kopumā tas samazinājās (-1,3%), šis gads sākas ar pieaugumu (+0,7%), kas ar lielu ticamību paātrināsies. Ieguldījumi pamatlīdzekļos pēc spēcīga kāpuma pērn (+7,5%) 1.ceturksnī samazinājās (-9,3%), bet tas ļoti izskatās pēc pārejošas parādības, jo naudas investīcijām būs daudz. Pagājušajā gadā ieguldījumi pašu kapitālā attiecībā pret IKP sasniedza ļoti cienījamu līmeni jeb 24,9%, kas bija augstākais koeficients kopš 2012. gada. Tas ir virs ES vidējā.
Ir populārs teiciens, ka ekonomika nevar balstīties uz patēriņu. Skaidrs, ka Latvijā ilgākā laikā bez eksporta pieauguma nekas nenotiks. Taču privātais patēriņš ir ap 60% ekonomikas, labvēlīgos apstākļos tas īslaicīgi var uzņemties lokomotīves lomu. Īslaicīgi to var veikt arī valsts budžets caur ieguldījumiem infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos. Tomēr ir skaidrs, ka eksporta tirgu atgūšanās nevar notikt pārāk drīz.
* bankas Luminor ekonomists
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
