Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesu sistēma šobrīd piedzīvo dziļu un satraucošu krīzi, kas apdraud ne vien tās funkcionālo darbību, bet arī sabiedrības uzticību tiesiskumam kā valsts pamatvērtībai. Pie varas esošie tiesneši, līdzīgi kā daļa izpildvaras pārstāvju un politiķu, nereti veido savstarpēji saistītu ietekmes tīklu, kurā dominē nevis likuma vara, bet personīgās intereses un savstarpējas lojalitātes.
Šīs sistēmiskās problēmas sakņojas vairākos faktoros:
- Profesionālās kompetences trūkums – daļa tiesnešu nespēj nodrošināt kvalitatīvu un objektīvu tiesvedību, kas balstīta uz tiesību normu izpratni un piemērošanu.
- Gļēvulība un bailes no konfrontācijas – izvairīšanās no taisnīgas cīņas par patiesību, īpaši gadījumos, kad tas var apdraudēt paša karjeru vai attiecības ar ietekmīgām personām.
- Personīgās ambīcijas – vēlme saglabāt amatu vai virzīties uz augstākiem posteņiem bieži vien notiek uz tiesiskuma principu rēķina.
Šo faktoru kombinācija ir radījusi vidi, kurā:
- Amata stāvoklis tiek ļaunprātīgi izmantots, bieži vien ar mērķi aizsargāt savējos vai sodīt nevēlamos.
- Augstāka amata priekšrocības tiek pielietotas zemiski, ignorējot sabiedrības intereses un taisnīguma principus.
- Sabiedrības uzticība tiesu varai krasi samazinās, jo cilvēki vairs nejūtas aizsargāti un taisnīgi pārstāvēti.
Šāda situācija veicina tiesisko nihilismu – attieksmi, kurā likums tiek uzskatīts par formālu šķērsli, nevis morālu un juridisku pamatu sabiedrības līdzāspastāvēšanai. Tā rezultātā:
- Tiesiskās valsts pamati tiek pakļauti nopietnam apdraudējumam, jo zūd līdzsvars starp varas atzariem un kontroles mehānismiem.
- Sabiedrība kļūst apātiska vai agresīva pret tiesu sistēmu, kas var novest pie vēl dziļākas demokrātijas erozijas.
Šo situāciju precīzi raksturo Bībeles citāts no vēstules efeziešiem: “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efesiešiem 6:12, RT65)
Šie vārdi atgādina, ka cīņa par taisnīgumu ir ne tikai juridiska, bet arī morāla un garīga. Tiesu sistēmas atjaunošana prasa drosmi, zināšanas, sabiedrības iesaisti un nelokāmu apņēmību atgriezties pie patiesiem tiesiskuma principiem.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
