Tiesu izpildītājiem bijis īpaši trekns gads, ienākumu rekords - 1,79 miljoni latu
PIETIEK19.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesu izpildītāju "elitei" pērn bijis īpaši trekns gads, rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskā datu bāze: rekordists bijis tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs (attēlā), kura gada ienākumi pārsnieguši 1,79 miljonus latu.
Spriežot pēc VID datu bāzē atrodamajām deklarācijām, zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2009. gadā ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības nopelnīja 510 tūkstošus latu, bet 2010. gadā viņš nopelnījis jau 735 tūkstošus latu.
Savukārt nākamajos divos gados Stepanovu piemeklējis īsts ienākumu sprādziens: 2011. gadā viņš ienākumos no saimnieciskās darbības saņēmis 1,68 miljonus latu, bet pērn - 1,79 miljonus latu.
Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs - rekordists pēdējos gados ienākumos par savu darbību kopā saņēmis vairāk nekā 4,71 miljonu latu vai gandrīz septiņus miljonus eiro.
Stepanovs nav vienīgais pēdējos gados par faktisku miljonāru kļuvušais tiesu izpildītājs, - VID datu bāze rāda, ka iespaidīgus ienākumus saņēmuši vēl vairāki desmiti tiesu izpildītāju.
Tiesu izpildītājs Ainārs Šusts tikai pēdējos divos gados vien "u.c. ienākumos" guvis vairāk nekā miljonu latu - 573 tūkstošus latu pērn un 549 tūkstošus latu 2011. gadā.
Savukārt 2010. gadā Šusts ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņēmis 333 tūkstošus latu – par 121 tūkstoti latu vairāk nekā 2009. gadā.
Līdz ar to kopējie šī tiesu izpildītāja ienākumi pēdējos četros gados bijuši vairāk nekā 1,66 miljoni latu.
Tiesu izpildītājs Kalvis Dūrītis pērn "u.c. ienākumos" saņēmis "tikai" 217 tūkstošus latu, kas ir būtiski mazāk nekā 2011. gadā, kad viņa "u.c. ienākumi" bija gandrīz 415 tūkstoši latu.
Atšķirībā no Stepanova Dūrīša rekordgads bija 2010. gads, kad ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības viņš saņēma vairāk nekā 534 tūkstošus latu: salīdzinot ar 2009. gadu, šī tiesu izpildītāja ieņēmumu pieaugums bija vairāk nekā 300 tūkstoši latu.
Taču arī šī tiesu izpildītāja pēdējo četru gadu kopējie ienākumi tāpat bijuši iespaidīgi - tie pārsnieguši 1,4 miljonus latu.
Tiesu izpildītājs Sandis Tomsons pēdējos četros gados ienākumos saņēmis 225 tūkstošus latu pērn, 219 tūkstošus latu 2011. gadā, 259 tūkstošus latu 2010. gadā un 95 tūkstošus latu 2009. gadā.
Tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska ienākumi pēdējos četros gados bijuši attiecīgi 262 tūkstoši latu, 610 tūkstoši latu, 257 tūkstoši latu un 354 tūkstoši latu.
Savukārt tiesu izpildītāja Andreja Glumova ienākumi pēdējos četros gados bijuši attiecīgi 107 tūkstoši latu, 330 tūkstoši latu, 253 tūkstoši latu un 157 tūkstoši latu.
Šādu peļņu apsviedīgākajiem zvērinātajiem tiesu izpildītājiem nodrošinājis Ministru kabinets: atkarībā no atgūtās mantas vērtības tiesu izpildītājs no tās saņem 3-15 procentus.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tiesu izpildītājs papildus fiksētajām likmēm saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā: līdz 3000 latu - 15 procentus no faktiski atgūtās summas; no 3001 lata līdz 10 000 latu - 450 latu plus 10 procentu no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 3000 latu; no 10 001 lata līdz 100 000 latu - 1150 latu plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 10000 latu; ja atgūtā summa pārsniedz 100 000 latu, - 5650 latu plus trīs procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 100 000 latu.
Tiesa, no šiem ieņēmumiem jāatņem tiesu izpildītāju izdevumi, rīkojot izsoles utml., taču pārpalikusī peļņa vienalga ir iespaidīga.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
