Tiesu izpildītājiem bijis īpaši trekns gads, ienākumu rekords - 1,79 miljoni latu
PIETIEK19.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesu izpildītāju "elitei" pērn bijis īpaši trekns gads, rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskā datu bāze: rekordists bijis tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs (attēlā), kura gada ienākumi pārsnieguši 1,79 miljonus latu.
Spriežot pēc VID datu bāzē atrodamajām deklarācijām, zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2009. gadā ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības nopelnīja 510 tūkstošus latu, bet 2010. gadā viņš nopelnījis jau 735 tūkstošus latu.
Savukārt nākamajos divos gados Stepanovu piemeklējis īsts ienākumu sprādziens: 2011. gadā viņš ienākumos no saimnieciskās darbības saņēmis 1,68 miljonus latu, bet pērn - 1,79 miljonus latu.
Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs - rekordists pēdējos gados ienākumos par savu darbību kopā saņēmis vairāk nekā 4,71 miljonu latu vai gandrīz septiņus miljonus eiro.
Stepanovs nav vienīgais pēdējos gados par faktisku miljonāru kļuvušais tiesu izpildītājs, - VID datu bāze rāda, ka iespaidīgus ienākumus saņēmuši vēl vairāki desmiti tiesu izpildītāju.
Tiesu izpildītājs Ainārs Šusts tikai pēdējos divos gados vien "u.c. ienākumos" guvis vairāk nekā miljonu latu - 573 tūkstošus latu pērn un 549 tūkstošus latu 2011. gadā.
Savukārt 2010. gadā Šusts ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņēmis 333 tūkstošus latu – par 121 tūkstoti latu vairāk nekā 2009. gadā.
Līdz ar to kopējie šī tiesu izpildītāja ienākumi pēdējos četros gados bijuši vairāk nekā 1,66 miljoni latu.
Tiesu izpildītājs Kalvis Dūrītis pērn "u.c. ienākumos" saņēmis "tikai" 217 tūkstošus latu, kas ir būtiski mazāk nekā 2011. gadā, kad viņa "u.c. ienākumi" bija gandrīz 415 tūkstoši latu.
Atšķirībā no Stepanova Dūrīša rekordgads bija 2010. gads, kad ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības viņš saņēma vairāk nekā 534 tūkstošus latu: salīdzinot ar 2009. gadu, šī tiesu izpildītāja ieņēmumu pieaugums bija vairāk nekā 300 tūkstoši latu.
Taču arī šī tiesu izpildītāja pēdējo četru gadu kopējie ienākumi tāpat bijuši iespaidīgi - tie pārsnieguši 1,4 miljonus latu.
Tiesu izpildītājs Sandis Tomsons pēdējos četros gados ienākumos saņēmis 225 tūkstošus latu pērn, 219 tūkstošus latu 2011. gadā, 259 tūkstošus latu 2010. gadā un 95 tūkstošus latu 2009. gadā.
Tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska ienākumi pēdējos četros gados bijuši attiecīgi 262 tūkstoši latu, 610 tūkstoši latu, 257 tūkstoši latu un 354 tūkstoši latu.
Savukārt tiesu izpildītāja Andreja Glumova ienākumi pēdējos četros gados bijuši attiecīgi 107 tūkstoši latu, 330 tūkstoši latu, 253 tūkstoši latu un 157 tūkstoši latu.
Šādu peļņu apsviedīgākajiem zvērinātajiem tiesu izpildītājiem nodrošinājis Ministru kabinets: atkarībā no atgūtās mantas vērtības tiesu izpildītājs no tās saņem 3-15 procentus.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tiesu izpildītājs papildus fiksētajām likmēm saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā: līdz 3000 latu - 15 procentus no faktiski atgūtās summas; no 3001 lata līdz 10 000 latu - 450 latu plus 10 procentu no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 3000 latu; no 10 001 lata līdz 100 000 latu - 1150 latu plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 10000 latu; ja atgūtā summa pārsniedz 100 000 latu, - 5650 latu plus trīs procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 100 000 latu.
Tiesa, no šiem ieņēmumiem jāatņem tiesu izpildītāju izdevumi, rīkojot izsoles utml., taču pārpalikusī peļņa vienalga ir iespaidīga.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
