Tiesnešu ētikas komisija Bičkoviča rīcībā jau tradicionāli nekādus pārkāpumus nav saskatījusi

Pietiek aizvadītajā nedēļā publicēja kāda lasītāja iesūtītu detalizētu aprakstu, kurā minētie fakti liecināja – pēc visa spriežot, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš cita starpā arī ir tiesīgs lietas oficiāli to ātrākas izskatīšanas nolūkā pārsūtīt izskatīšanai citās tiesās, konkrētu lietu nosūtīšanā „piespēlē” savai sievai – advokātei. Pietiek rīcībā ir nonākusi arī virkne dokumentu, kas runā par labu šai versijai, un šos dokumentus tuvākajās dienās publicēsim.

Šajā aprakstā bija izklāstīts, kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs „pilnīgi nejauši” nosūta izskatīšanai uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā lietas, kuru iznākumā ir tieši ieinteresēta viņa sieva, par kuras neformālajām attiecībām tiesā liecina fakts – tiesas apsargs palīdz viņai aiznest līdz automašīnai viņas mantas. Vēl aizdomīgāku šo „pilnīgo nejaušību” padara fakts, ka Bičkovičs ar preses pārstāves starpniecību apgalvo – viņam neesot ne jausmas, ka uz Aizkraukles tiesu viņš pārsūtījis izskatīšanai vairākas lietas, kurās vienu pusi pārstāv viņa sieva.

Kā izrādās, šos faktus bez plašākas publicitātes ir izskatījusi Tiesnešu ētikas komisija, kura veikusi ļoti formālu pārbaudi – tā aprobežojusies ar paskaidrojuma lūgšanu pašam Bičkovičam, kā arī lūgusi „viedokli par norādītajām situācijām sabiedriskās politikas centra Providus ekspertiem”.

Izvērtējot šos „komisijas rīcībā esošos materiālus attiecībā par civillietu pārsūtīšanu”, Tiesnešu ētikas komisija konstatējusi jau iepriekš zināmo oficiālo versiju – vispār jau civillietu pārsūtīšanu iniciējusi Rīgas apgabaltiesa, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs esot tikai un vienīgi pieņēmis lēmumu šīs lietas nosūtīt Zemgales apgabaltiesai.

Turklāt, kā noskaidrojusi Tiesnešu ētikas komisija, lēmuma pieņemšana attiecībā uz sevi vai saviem radiniekiem pati par sevi vien neesot „pietiekama, lai konstatētu atrašanos interešu konflikta situācijā, bet ir jāvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā”.

Šajā konkrētajā situācijā Tiesnešu ētikas komisija faktiski atkārtojusi pašu iesaistīto personu apgalvojumus un secinājusi, ka „konstatētie faktiskie apstākli neliecina par to, ka I.Bičkovičs pieņēma lēmumu par lietu pārsūtīšanu Zemgales apgabaltiesai savās vai sievas personiskajās vai mantiskajās interesēs”.

Tiesa, vienlaikus komisija gan secinājusi, ka „vērotājam no malas var rasties šaubas par tiesas priekšsēdētāja objektivitāti aprakstītajā situācijā”, taču šis apstāklis nav licis tiesnešu ētikas uzraugiem pieņemt kādus lēmumus. Komisija nospriedusi vienīgi, ka kaut kad nezināmā nākotnē tā „aicinās Augstākās tiesas priekšsēdētāju lēmumu pieņemšanu lietās, kurās lietas dalībniece ir viņa sieva, deleģēt citai tiesas amatpersonai”. Vai šāds aicinājums tiešām ir izteikts, ziņu nav.

Interesanti, ka vienlaikus Tiesnešu ētikas komisija ir arī izskatījusi informāciju par dienesta auto, ko Bičkovičs izmantojis privātām vajadzībām, un secinājusi: „Komisijas rīcībā esošais informācijas kopums vēl nerada pamatu šajā daļā izvērtēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča rīcības atbilstību tiesnešu ētikas normām”.

Iepriekšējās Pietiek publikācijas par šo tēmu lasāmas šeit, šeit un šeit.

Novērtē šo rakstu: