Iesaki rakstu: 
Tie, kas ikdienā nesaskaras ar tiesām, parasti domā, ka no tiesas var sagaidīt taisnīgu un godīgu risinājumu jebkurai konfliktsituācijai - vai tas būtu civiltiesisks strīds vai administratīvas pārkāpums, vai kriminālnoziegums.
Lasot par Zolitūdes krimināllietā pieņemto spriedumu, kurā no 9 apsūdzētajiem tikai viens atzīts par vainīgu, bet pārējie attaisnoti, pamatojot spriedumu ar slikti veiktu pirmstiesas izmeklēšanu un vāju prokuratūras uzraudzību, gribot negribot ir jāsecina, ka arī tiesa šajā procesā ir vājais posms.
Ja ir konstatēti trūkumi pirmstiesas izmeklēšanā un uzraudzībā, tad lieta bija jānosūta papildu izmeklēšanai, novēršot tiesas atklātos trūkumus, bet tiesa neskaidru motīvu dēļ nosprieda uz vāju pierādījumu pamata notiesāt vienu tiesājamo un pārējos 8 attaisnot.
Te nu paveras plašs lauks iztēlei - kādi varēja būt tiesas patiesie motīvi, un tas nav nekas glaimojošs tiesai. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet gan prokurori, gan tiesneši mācās vienās un tajās pašās augstskolās, un, ja atzīstam, ka prokurori ir slikti sagatavoti, tad tikpat slikti sagatavoti ir arī tiesneši. Mums ir jāatzīst, ka tiesībsargājošās iestādes strādā vāji un problēmas ir visos līmeņos - gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan uzraudzībā, gan tiesā.
Ja nekvalitatīva pirmstiesas izmeklēšana un prokuratūras uzraudzība attiecas uz kriminālprocesiem, tad nekompetenta tiesāšana jau skar gan kriminālprocesus, gan administratīvos procesus, gan civilprocesus, un tas jau ir ļoti bīstami Latvijas tautsaimniecībai.
Nevienam nav noslēpums, ka tikpat vājais posms VID regulāri ar savām pārbaudēm noved neskaitāmus uzņēmumus līdz maksātnespējai. Uzņēmumiem it kā ir dota iespēja aizstāvēt savas aizskartās tiesības tiesā, bet tur pretī ir kārtējais zināšanu ziņā vājais posms - tiesnesis, kurš bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem, izmantojot sev piešķirto neierobežoto varu, balstoties tikai uz VID pieņēmumiem, ar saviem spriedumiem iznīcina vienu uzņēmumu pēc otra. Tikai retajiem uzņēmumiem ir pietiekami resursu, lai nopirktu sev labvēlīgu spriedumu.
Es nepārteicos, es tiešām domāju, ka šie spriedumi tiek nopirkti, kā jau viss kapitālismā. Tas pats notiek arī civillietās. Tikai vēl trakāk, jo kriminālprocesa uzdevums ir noskaidrot patiesību, arī administratīvā procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, kas, protams, ne vienā ne otrā gadījumā netiek darīts, bet civilprocesā notiek sacīkste, kurai nav nekāda sakara ar patiesību un taisnīgumu, vismaz Latvijas tiesnešu izpildījumā lietās, kur viena puses ir banka vai kāds cits, kam ir vairāk naudas.
Šie tiesneši-bendes mierīgi paraksta spriedumus, piemēram, par invalīdu un bērnu izlikšanu uz ielas, lai tikai kāda banka ātrāk varētu iegūt savu laupījumu un varētu to pārdot nākamajam upurim.
Ir vēl viena lietu kategorija, kuru izskata mūsu vāji kvalificētie tiesneši, - tie ir administratīvie sodi. Arī šeit ir ļoti līdzīgi kā visās citās lietās - ja tev nav naudas, tad esi vainīgs.
Pateicoties Bordānam, Latvijas tiesās ir sasniegti jauni augstumi - tiesnešiem nesagādā problēmas izskatīt lietu un kādu sodīt vai piedzīt parādu, vai izlikt no mājām pat, ja šī persona nemaz nezina, ka tiesā ir ierosināta lieta.
“Lieliskais” Bordāna izgudrojums, ka persona ir saņēmusi tiesas sūtījumu, ja sūtījums personai nav nodots, bet ir atgriezts tiesā, strādā uz nebēdu. Ļoti ceru, ka kādreiz Bordānam būs iespēja izmēģināt savu “lielisko” izdomājumu uz savas ādas!
Secinu, ka pēdējos 30 gados Latvijā ir izveidota kropla un Latvijas ekonomiku graujoša sistēma, kurai nevar palīdzēt nekādas reformas un kapitālie remonti, te ir jānojauc līdz pamatiem un jābūvē no jauna. Ja mēs to nedarīsim, tad ilgs mūžs šai valstij vairs nav atlicis. Viss ir mūsu rokās!
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
