Tiesneša nākotne varētu būt atkarīga no „Vienotībai” vēlama lēmuma „Krājbankas” lietā?
PIETIEK19.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No Rīgas apgabaltiesas tiesneša Gvido Ungura „saprātīguma”, pieņemot lēmumus maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā, tieši atkarīgs, vai viņam izdosies saņemt Vienotības deputātu atbalstu Saeimas balsojumā par tiesneša pilnvaru uzticēšanu līdz mūža beigām, - to, ka šādi scenāriji izklāstīti arī pašam tiesnesim, apliecina Pietiek avoti pašā Vienotībā. Oficiāli gan tas netiek apstiprināts, un nav pat īsti skaidrs, kur ceļā no Tieslietu padomes uz Saeimu „pazudis” Tiesnešu kvalifikācijas komisijas pozitīvais lēmums par Ungura virzīšanu apstiprināšanai uz mūžu. Tikmēr spēku samērs Saeimā rāda, ka Ungurs var atļauties arī ignorēt Vienotības mājienus, - balsu apstiprināšanai viņam vienalga pietiks.
Jau šopiektdien Rīgas apgabaltiesā paredzēta tiesas sēde, kurā Unguram (attēlā - nododot zvērestu Valsts prezidentei) būtiskākais lemjamais jautājums ir – kā rīkoties saistībā ar vismaz desmit sūdzībām, kuras saņemtas par maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics rīcību.
Rīgas dome apgabaltiesu prasījusi Krājbankas administratoru atcelt, un tāpat kreditori norāda uz pārmērīgiem administratora tēriņiem – maksātnespējas procesa izmaksas pirmajos trīs mēnešos pārsniegušas četrus miljonus latu. Tāpat tiesā saņemts arī pieteikums sākt Krājbankas bankrota procedūru.
Kā daudzkārt publiski apliecināts, KPMG Baltics bauda būtisku Vienotības pārstāvju politisko un administratīvo atbalstu, un tas var izrādīties īpaši būtisks, ņemot vērā situāciju, kurā izrādījies galvenais šo jautājumu lēmējs – iepriekšējais Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Ungurs, kurš par apgabaltiesas tiesnesi uz laiku kļuva, šai tiesā parādoties vakancei: viņu šajā postenī 2010. gada jūlijā nozīmēja toreizējais tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis.
Pietiek avoti apliecina, ka Unguram likts skaidri manīt – Vienotības pārstāvju politiskais atbalsts viņam svarīgajā balsojumā tieši atkarīgs no viņa „izpratnes” tai būtiskajā jautājumā: tiesnesim noteikti vajadzētu atstāt Krājbankas administratora postenī KPMG Baltics.
Oficiāli šādas ziņas, protams, netiek apstiprinātas, taču netieši par politisko spiedienu uz tiesnesi liecina pretrunīgā informācija par to, kur „pazudis” virzītais jautājums par balsojumu, kam jāizlemj, vai Ungurs tiktu apstiprināts par tiesnesi uz mūžu.
Tiesnešu kvalifikācijas komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par Ungura virzīšanu apstiprināšanai uz mūžu un nosūtījusi to Tieslietu padomei, kurai tas tālāk jāvirza uz Saeimu, - to Pietiek apstiprināja Tiesu administrācijā. Taču par to, kur šis jautājums ceļā no Tieslietu padomes uz Saeimu „pazudis”, ziņu nav.
Neoficiāli Saeimā par to, protams, ir lietas kursā, taču oficiāli lēmums nav saņemts. „Jā, pēc tam, kad tiesneši ir sevi parādījuši pārbaudes laikā, Saeima lemj, vai uzticēt viņiem šīs pilnvaras līdz mūža beigām. Taču vēl mums Juridiskajā komisijā šis jautājums nav bijis, tā kā nevaru pateikt, kad to virzīs uz Saeimu,” apgalvo komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Taču, pēc visa spriežot, arī gadījumā, ja tiesnesis Ungurs mājienus neuzklausīs, viņam balsojumā, kad jautājums arī oficiāli būs nonācis Saeimā, balsu apstiprināšanai uz mūžu pietiks, - par viņu varētu balsot ne tikai Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet arī Saskaņas centrs un vismaz būtiska daļa Zatlera reformu partijas (ZRP) un arī ZZS deputātu.
„Juridiskā komisija, lemjot par tiesnešiem, vērtē raksturojumu, ko komisijai sniedz tiesneši, tiesu administrācija. Mēs savā lēmumā vadīsimies pēc raksturojumiem. Mūsu vērtējums nav saistīts ar konkrētu lēmumu. Esmu kategoriski pret to, ka šantažē tiesnešus. Tad jau sanāk, ka tiesnesi nostāda tādā situācija - ja tu pieņemsi šādu lēmumu, tad mēs varam tevi neapstiprināt. Tiesiskā valstī tas nav iespējams pat kuluāru sarunās. Esmu kategoriski pret tiesnešu šantāžu,” Pietiek paziņoja Saskaņas centra pārstāvis Valērijs Agešins.
Kādreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) Pietiek apliecināja, ka neko par kādiem mājieniem neesot dzirdējis: „Man ir pirmā dzirdēšana, nevaru neko komentēt. Tā nekad nedara un tā nedrīkst darīt, ja kāds mēģina saistīt tiesneša lēmumu konkrētā lietā ar viņa ievēlēšanu amatā. Ja kāds kaut ko tādu ir teicis, tas ir absurdi un pretlikumīgi.”
Savukārt izvairīgāka bija ZRP pārstāve Inese Lībiņa-Egnere – viņa, jautāta par Unguru, pat apgalvoja, ka tādu vārdu dzirdot pirmo reizi: „Sākotnējais mērķis ieceļot, tiesnešus uz trim gadiem, bija vispirms pārliecināties, kā konkrētā persona pilda pienākumus, un tad piešķirt šīs pilnvaras uz mūžu. Tāpēc ļoti svarīgi ir viņa raksturojums, statistika, cik tiesneša lēmumi ir apstrīdēti, kāds bijis augstāk stāvošās tiesas lēmums. Ne vienmēr jau tiesnesis ir vainīgs, ka spriedumu atceļ. Nereti ir parādījušies jauni apstākļi. Tas viss ir jāņem vērā. Jāskatās nevis pēc lēmumiem vienā lietā, bet pēc kopējās statistikas.”
Ungurs līdz šim bijis pazīstams kā tiesnesis, kam jāizskata AS Parex banka prasība par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
