Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir būtisku strukturālu reformu gads Latvijas tiesu sistēmā. Pirmoreiz atjaunotās Latvijas tiesu sistēmas 20 gadu vēsturē ir uzsākta reforma, Latvijas tiesu sistēmai pārejot uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, un bija jālemj par tiesnešu turpmāko karjeru, tostarp sakarā ar Augstākās tiesas reorganizāciju un tiesu palātu likvidēšanu. Otra ne mazāk būtiska un vēsturiska ir uzsāktā reforma saistībā ar tiesu namu koncepciju.

Savā pārskatā nekavēšos pie visiem Tieslietu padomes sēdēs risinātajiem jautājumiem un neuzskaitīšu visus pieņemtos lēmumus. Savā ziņojumā akcentēšu trīs, manuprāt, tiesnešiem un tiesu sistēmai šobrīd būtiskus jautājumus, kurus Tieslietu padome šī gada laikā ir iniciējusi, rūpīgi pētījusi, analizējusi un virzījusi to risināšanu. Tie ir:

1) Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana;

2) Tiesu komunikācijas attīstība un pilnveidošana;

3) Tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.

Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana

Šobrīd Saeimā izskatīšanai komisijās atrodas likumprojekts grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz Tieslietu padomes funkciju paplašināšanu. Tiek plānots:

1) Tieslietu padomes kompetencē nodot tiesnešu karjeras virzības jautājumus, paredzot, ka Saeima par tiesnesi lemj tikai vienreiz - apstiprinot tiesneša amatā. Tālākā virzība karjerā būtu Tieslietu padomes ziņā, protams, balstoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumiem;

2) Tieslietu padomei būtu noteicošā loma rajona (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atcelšanā.

Tie ir Tieslietu padomes iniciēti un atbalstīti priekšlikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 84.pantu Saeima lemj tikai par personas apstiprināšanu tiesneša amatā. Tālāk par tiesneša faktiskās darba vietas vai karjeras jautājumiem tiesu varas pamatnormās nav norādes. Vēsturiski daļu jautājumu izlēma Saeima (piemēram, par noteikta līmeņa tiesas tiesneša pienākumu pildīšanu), daļa jautājumu tika izlemti, iesaistot Tiesu administrāciju, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vēlāk arī Tieslietu padomi. Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek piedāvāts pārskatīt priekšlikumu izvirzīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas Latvijas novērtēšanas ziņojumā ir ieteikts veicināt Tieslietu padomes un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iesaisti tiesneša karjeras jautājumu izlemšanā, vienlaikus atstājot Saeimai tikai pašu būtiskāko lēmumu - atbilstoši Satversmei lemt par tiesneša apstiprināšanu amatā. Šajā jautājumā saskatāma zināma konsekvence arī ar tiesnešu karjeras jautājumiem pēc Augstākās tiesas reformas - Saeima, akcentējot, ka tiesnesis amatā jau ir apstiprināts, norādīja, ka Tieslietu padomei jālemj par tā karjeras virzību un jānosaka tiesa, kurā viņš turpinās pildīt tiesneša pienākumus pēc tiesu palātas likvidācijas.

Karjeras jautājumi saistāmi arī ar otru tiesu varas funkcionālu jautājumu, kas ir ietverts minētajos likuma grozījumos - Tieslietu padomei nodotās pilnvaras noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Līdz šim šos jautājumus regulēja Ministru kabineta noteikumi. Ierosinājums paplašināt Tieslietu padomes kompetenci ir loģisks darba uzdevumu sadalījums. Jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ANO Attīstības programmas projekta ietvaros Latvijai bija norādīts par tiesnešu karjeras attīstības problemātiku, uzsverot, ka tiesnešu kandidātu atlases un amatā iecelšanas procedūras jānošķir no Tieslietu ministrijas un jānodod tiesu varai, lai veicinātu sabiedrības uztveri par tiesu varas neatkarību no politiskās ietekmes un partiju politikas. Tagad piedāvātās izmaiņas ir iespējamas, jo izveidota un sekmīgi darbu uzsākusi Tieslietu padome.

Tāpat arī attiecībā uz tiesu priekšsēdētāju iecelšanu amatā likumprojektā paredzētais, ka to veiks Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, nebūtu jāuztver kā pārlieku radikāls priekšlikums, jo šobrīd priekšsēdētājus amatā ieceļ tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Izmainītā kārtība atbilstu tiesu varas un izpildvaras norobežošanas procesam. Protams, tiesu darba tehniskā nodrošināšana joprojām ir Tiesu administrācijas pienākums un sistēmiski tajā iesaistās arī tieslietu ministrs, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka tieslietu ministrs sagatavos priekšlikumu, kuru izskatīs Tieslietu padome.

Tiesu priekšsēdētājiem šobrīd likums ir noteicis papildu pienākumus tiesas darba organizācijā un tiesnešu darba uzraudzībā. Persona, izvēloties tiesneša karjeru, visticamāk nedomā par administratīva vadītāja pienākumiem. Tiesas faktiskā vadīšana tiesnesim ir papildu izaicinājums, ar kuru ne visi vēlas nodarboties un ne visi var tikt galā. Tāpēc likumā šobrīd noteiktais divu 5 gadu pilnvaru termiņš sevi nebūtu attaisnojis, jo labs vadītājs ir ilgstošs prasmju apguves process. Tādēļ atbalstāms, ka Saeima vēlreiz aicināta vērtēt šo regulējumu un neierobežot rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu skaitu.

Tiesu komunikācija

Jautājums par tiesu komunikāciju ar sabiedrību aktuāls bijis vienmēr. Tikai tad, ja sabiedrība izprot tiesas darbu, tā arī respektē un uzticas tiesas spriedumiem un lēmumiem. Tiesas taisnīgumam jābūt redzamam.

Tiesas nekad nav bijušas slēgtas iestādes, atklātums kā viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem ir noteikts gan likumā "Par tiesu varu", gan procesuālajos likumos. Likums "Par tiesu varu" papildināts gan ar informācijas pieejamības sadaļu, gan ar nosacījumu, ka visi atklātā tiesas sēdē pieņemti spriedumi tiek publicēti internetā.

Taču ar to šodien vairs nepietiek - gan tādēļ, ka mainījies sabiedrības informācijas galvenais avots - mediji, to formas, ātrums un tieslietās specializējušos žurnālistu nepietiekamība, gan mainījušies tiesu procesi, ieviešot rakstveida procesu, saīsinātos spriedumus, atteikumus pieņemt lietas izskatīšanai utt. Sabiedrība saņem ātru, bet ne vienmēr pilnīgu informāciju, lasa skaļus virsrakstus, bet neatrod skaidrojumu. Cilvēkam nav saprotams, kāpēc tiesa nav rīkojusies tā, kā šķietamais taisnīgums prasa, toties ir skaidra atbilde par neuzticēšanos tiesām, kad to viņam vaicā dažādu aptauju veicēji. Rezultāti un to interpretācija ir tiesām visai negatīva, kas savukārt veicina šī stereotipa par neuzticēšanos tālāku attīstību.

Kā izkļūt no šī neuzticības loka? Šodien nepakavēšos pie Tieslietu padomes iniciētā korupcijas uztveres pētījuma, kura secinājumi un profesionāļu ieteikumi lika Tieslietu padomei pievērsties tiesu sistēmas komunikācijas jautājumam. Svarīgākie secinājumi bija divi:

1) Tiesu sistēma nav tikai tiesas - tādēļ jābūt vienotai komunikācijai visai tiesu sistēmai;

2) Komunikācijai jābūt tiesas darba sastāvdaļai - tādēļ vajadzīga tiesu komunikācijas stratēģija.

Tieslietu padome izveidoja darba grupu, kurā aicināja strādāt pārstāvjus no Tiesnešu ētikas komisijas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas, un piesaistīja komunikācijas speciālistu.

Nonācām pie atziņas, ka komunikācijas procesam jāveido trīs atsevišķi dokumenti:

1) Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas - ar tiesu sistēmu saprotot visas tās iestādes un nozares, kas pārstāvētas Tieslietu padomē;

2) Tiesu komunikācijas stratēģija - konkrētāku rīcību dokuments tieši tiesām;

3) Komunikācijas rokasgrāmata - praktisks palīglīdzeklis komunikācijas procesā.

Šobrīd Tieslietu padome ir apstiprinājusi jau divus no šiem dokumentiem - Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas un Tiesu komunikācijas stratēģiju.

Kādas ir turpmākās darbības, lai šos dokumentus ieviestu dzīvē?

Komunikācijas vadlīnijām:

1) tiek izstrādāts plāns, kā koordinēt kopējo komunikācijas procesu (jo iesaistīts daudz tiesu sistēmas institūciju);

2) tiek izstrādātas krīzes komunikācijas vadlīnijas.

Lai mūsu rīcības būtu profesionālas un sasniegtu cerēto mērķi, šī procesa vadībai un konsultācijām ir pieaicināti šīs jomas speciālisti.

Komunikācijas stratēģijai:

1) tā tiek skaidrota un diskutēta ar tiesnešiem. Jūnijā Tieslietu padome un Tiesnešu ētikas komisija aicināja uz kopīgu sanāksmi par šo jautājumu tiesu priekšsēdētājus. Tiesnešu ētikas komisija izbraukuma sēdēs tiekas ar tiesnešiem un pārrunā komunikācijas problēmjautājumus;

2) tiek izstrādāta Komunikācijas rokasgrāmata. Šī dokumenta sagatavošana uzticēta Tieslietu ministrijas komunikācijas speciālistiem, un ceram, ka vēl šogad saņemsim Rokasgrāmatas projektu.

Tiesu komunikācijas praktiskākiem jautājumiem ir veltīta šodienas konferences otrā daļa. Es šo jautājumu noslēgšu ar trīs akcentiem:

1) Pirmkārt, jau pieminētais uzdevums - komunikācijai ir jābūt tiesas ikdienas darba sastāvdaļai. Tātad tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par šo procesu savā tiesā tikpat lielā mērā kā par citiem darba organizācijas jautājumiem. Un ikviena tiesneša pienākums ir atbalstīt komunikācijas procesu - ne katram obligāti jākļūst par Runas personu un jārunā televīzijas kameru priekšā, bet sniegt konstruktīvu atbalstu šīm Runas personām gan ir jāvar un jāgrib.

2) Otrkārt, īpaši pārdomātai komunikācijai jābūt dažādos pārmaiņu procesos. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga kā komunikācijas ar sabiedrību ir arī iekšējā komunikācija starp tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Ne visai veiksmīga šajā ziņā bijusi līdzšinējā komunikācija rajona tiesu reorganizācijas procesā, par ko liecina satraukums un protesti, kas pausts vēstulēs, ko Tieslietu padome saņēmusi gan no tiesām, gan novadu pašvaldībām. Apstiprinot Tieslietu ministrijas sagatavoto Latgales tiesu apgabala rajona tiesu reorganizācijas plānu, Tieslietu padome vienlaikus norādīja uz komunikācijas nepieciešamību ar reorganizējamo tiesu tiesnešiem un darbiniekiem un reformas gaitas un rezultātu izskaidrojumu sabiedrībai.

3) Treškārt, tiesu komunikācijas stratēģija tiek attiecināta arī uz tiesnešu pašpārvaldes institūcijām un Disciplinārtiesu. Arī šīm institūcijām jābūt savam komunikācijas plānam, kā normatīvā regulējuma ietvaros kļūt pietiekami atvērtām un saprotamām sabiedrībai.

Tiesnešu atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā

Kā zināms, Tieslietu padomei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču mūsu iespēja ir aktualizēt kādu jautājumu ar pētījumiem, analīzi, padomes lēmumiem un vēršanos pie attiecīgajām amatpersonām un institūcijām. Tādā veidā Tieslietu padomei ir izdevies pievērst uzmanību nepilnībām valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, proti, būtisko atšķirību starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu. Par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem šobrīd var būt pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.

Tieslietu padome veica analīzi par reālo atalgojumu un vērsa uzmanību uz problēmu, ka, iekļaujot tiesnešus un prokurorus vienotajā atalgojuma sistēmā, plānotais līdzsvars ir izjaukts, atceļot piemaksu un prēmiju ierobežojumus valsts pārvaldē, bet saglabājot tos tiesnešiem un prokuroriem.

Vairākkārt šo jautājumu aktualizējusi padomes sēdēs un sarakstēs ar Finanšu ministriju, Tieslietu padome vērsās tieši pie Ministru prezidentes, norādot, ka šobrīd tiesnešu atalgojums neatbilst tiesnešu neatkarības principam un nenodrošina tiesnešiem atbilstošu atlīdzību. Tieslietu padome aicināja novērst radušos situāciju un izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, grozījumu sagatavošanā iesaistot arī padomi.

Tieslietu padome uzskata - lai līdzsvarotu tiesnešu un prokuroru un valsts pārvaldes ierēdņu atalgojumu, tiesnešu atalgojums jāpiesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli publicētajam aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram valstī, piemērojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē atteikties no tiesnešu atalgojuma sasaistes ar valsts pārvaldes ierēdņu 12.mēnešalgu grupu, kā tas ir šobrīd.

Ministru prezidentes uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāja vairākus variantus tiesnešu un tai piesaistītai prokuroru atalgojuma sistēmas maiņai. Tieslietu padome ir akceptējusi risinājumu, ka tiesneša atalgojums tiek pietuvināts izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim, nosakot rajona tiesneša mēnešalgas aprēķina koeficientu 4,31. Turklāt atalgojuma līdzsvarošanai noteikt trīs gadu periodu no 2017.gada.

Arī tiesu darbinieku atalgojums ir Tieslietu padomes uzmanības lokā. Skatot jautājumu par apgabaltiesu un rajona tiesu un Augstākās tiesas budžetu pieprasījumu 2016.gadam, Tieslietu padome aktualizēja faktu, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieku atalgojums šobrīd ir neadekvāti zems darba kvalifikācijai un apjomam, kā arī tas nav konkurētspējīgs valsts pārvaldē. Līdz ar to tiesu personāla mainība pārsniedz pat 40% gadā, kas nepašaubāmi mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti un var ietekmēt arī personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju aktualizēt šo problēmu un vērst uz to Ministru kabineta uzmanību.

Šobrīd ir saņemta Ministru prezidentes rezolūcija, kurā valdības vadītāja lūdz tieslietu ministram un finanšu ministram ņemt vērā sniegtos priekšlikumus par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu un tiesu sistēmas darbinieku atalgojumiem, izstrādājot valsts budžeta projektu 2017.gadam.

Tieslietu padomes tuvākās NĀKOTNES JAUTĀJUMI būs tie, par ko diskusijas jau bijušas un kas tiks turpinātas pēc viedokļu aptaujām, izvērtējuma un, iespējams, jaunu risinājumu piedāvājuma.

Viens no aktuālākajiem neapšaubāmi būs rajona tiesu namu koncepcijas tālāka attīstība. Turpmāki soļi šajā reformā būtu sperami tikai pēc objektīvas līdzšinējo pārkārtojumu ieguvumu un zaudējumu analīzes un, kā jau iepriekš minēju, - nodrošinot pietiekamu informāciju un komunikāciju gan ar tiesnešiem, gan pašvaldībām, gan sabiedrību.

Tieslietu padomei nāksies atgriezties arī pie jautājuma par iespējamu tiesnešu un prokuroru imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās, kā to rekomendējusi Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO). Tieslietu padome lēmumu nepieņēma, jo viedokļi par šo jautājumu darba grupās un tiesnešu aptaujās bijuši konceptuāli atšķirīgi. Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu noskaidrot plašāku tiesnešu viedokli par šo jautājumu, tādēļ tas ir viens no jautājumiem aptaujas anketā konferences dalībniekiem. Diskutējot par šo jautājumu, Tieslietu padome norādīja, ka, pirms lemt par imunitātes atcelšanu tiesnešiem un prokuroriem, būtu jāpārskata normatīvo regulējumu administratīvo pārkāpumu procesā.

Visbeidzot - jautājums par tiesu sistēmas disciplināratbildības reformu, kas paredz vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietās. Tieslietu padome Augstākās tiesas plēnuma iebildumu pret Disciplinārtiesas kā vienotas apelācijas instances noteikšanu uzskatīja par vērā ņemamu argumentu, lai atgrieztos pie diskusijām par šo jautājumu.

Augstākā tiesa neatbalsta, ka šī funkcija tiek uzlikta Disciplinārtiesai, kura tika veidota tikai tiesnešu disciplinārlietu lēmumu pārsūdzībai, lai novērstu tiesnešu tiesību iespējamu aizskārumu. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nebija pārsūdzami, turpretī citu tiesu sistēmas amatpersonu lēmumu pārsūdzība iespējama Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. Augstākā tiesa norādīja, ka ierosinājums par Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu ir kritiski vērtējams no vairākiem aspektiem - sistēmiskā, procesuālā, funkcionālā un arī no nelietderīga budžeta līdzekļu izlietojuma. Tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas ir klasiskas administratīvās lietas un administratīvās tiesas nodrošina vienotus standartus un judikatūru disciplinārlietu izskatīšanā. Katra lieta, ko likumdevējs nodod Augstākajai tiesai izskatīšanai kā apelācijas instancei, kā tas būtu šajā gadījumā, paildzina citu - kasācijas tiesvedībā esošu - lietu izskatīšanas ilgumu. No procesuālā aspekta vērā ņemams, ka tiktu būtiski samazināts pie disciplinārās atbildības saukto advokātu, notāru un tiesu izpildītāju procesuālo tiesību apjoms. Savukārt no funkcionālā aspekta vērā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, paplašinot tās kompetenci, nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi.

NOBEIGUMĀ izteikšu pateicību augsti godājamajam Valsts prezidentam par ieinteresētību tiesiskuma stiprināšanā valstī, ieklausoties arī tiesu varas viedoklī. Tam apliecinājums ir Valsts prezidenta personiska klātbūtne pirmajā tiesnešu konferencē pēc stāšanās prezidenta amatā, kā arī Tiesiskās vides pilnveides komisijas izveide. Esam gandarīti, ka Valsts prezidenta izveidotā komisija ir novērtējusi Tieslietu padomes nozīmi tiesu varas pārstāvēšanā un Tieslietu padomes lomas stiprināšana ir viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura komisija strādā.

Mūsu visu mērķis ir viens - tiesiska Latvijas valsts, taisnīga un neatkarīga tiesu vara.

Sveicu visus mūsu valsts svētkos - Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienā, ko atzīmēsim nākamnedēļ.

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....