Tieslietu ministrijas skandalozais apkārtraksts apgabaltiesā ir izlasīts un ņemts vērā: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK11.02.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com pēc neilga pārtraukuma ir atsākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Šī lieta, kas parāda, cik nekvalitatīvas un faktiski neizmeklētas lietas Jura Stukāna vadītā prokuratūra sūta tiesām, vēl nav beigusies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tai būs interesants turpinājums, tāpēc noteikti sekosim līdzi, kā šis process attīstīsies tālāk. Bet par visu pēc kārtas.
Viss iesākās tradicionāli – kādai amatpersonai no mūsu valsts tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas radās kārtējās aizdomas, ka attiecībā uz dažām ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kurām Latvijas kredītiestādē glabājās paprāvi naudas līdzekļi un bija iegādāts arī nekustamais īpašums, kaut kas nav īsti skaidrs ar naudas izcelsmi, un tā, iespējams, varbūt ir iegūta ne gluži tiesiskā ceļā.
Protams, aizdomas ir tikai aizdomas, un tiesisku pierādījumu, kas šīs aizdomas spētu pierādīt līdz vērā ņemamai stadijai, nebija, nav un visticamāk arī nebūs. Taču, kā jau Latvijas valstij pēdējos gados ierasts, ar aizdomām ir pilnīgi pietiekami, lai naudas un nekustamā īpašuma īpašniekiem visa viņiem piederošā manta tiktu arestēta un lieta nodota tiesai tradicionālā lēmuma pieņemšanai – mantas konfiskācijai par labu Latvijas valstij, un nekādiem pārsteigumiem it kā nebija jānotiek. Bet notika!
Pirmās instances tiesa, skatot lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, konstatēja, ka “aizdomas”, uz kuru pamata manta tika arestēta, bija pietiekamas aresta piemērošanai, bet tās ir pārāk šķidras, lai šo mantu konfiscētu, tādēļ tiesa lēma lietu izbeigt, arestu noņemt un mantas īpašnieku laist mājās ar vieglu izbīli, ciešot vien zaudējumus, kas bija saistīti ar advokātu noalgošanu, jo advokāti šajā reizē savu darbu bija paveikuši nevainojami, un savu honorāru godam nopelnījuši. Tiešām pārsteidzošs, netradicionāls un pavisam negaidīts tiesas lēmums, kurš liecina, ka vismaz dažreiz un vismaz kādam izdodas tiesā panākt taisnīguma uzvaru.
Par šo tiesas lēmumu prokurors, protams, raksta protestu apelācijas instances tiesai, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai, jo, viņaprāt, tiesa ir šausmīgi pārkāpusi gan likuma prasības, gan arī mantas īpašnieku tiesības (!), jo atsevišķos momentos tiesas sēdē tika pieļauta šīm personām labi saprotamas svešvalodas izmantošana… bez tulkojuma uz latviešu valodu, kuru tās nepārvalda.
Jā, tik tiešām, izrādās, ka minēto personu tiesības pārkāpa tiesa, kura pieļāva šīm personām zināmas valodas izmantošanu, nevis policijas darbinieki un prokurors, kuri par visām varītēm cenšas tām atņemt īpašumu un dara to tām nesaprotamā valodā. Meklēt loģiku šajos argumentos ir bezjēdzīgi, jo loģikas tur vienkārši nav.
Iespējams, pat īslaicīga svešvalodas izmantošana tiesas procesa laikā nav pilnībā atbilstoša kriminālprocesa normām, taču, ja šo svešvalodu pārvalda gan tiesnesis, gan prokurors, gan visi lietā iesaistītie personāži, tad šis pārkāpums nav ļoti būtisks, ja ievēro faktu, ka tiesas process kopumā notika valsts valodā. Uzprasās jautājums – and so what?! Bet, ak vai, tas arīdzan nav gluži valsts valodā, tādēļ varam šo jautājumu uzreiz noņemt no dienas kārtības kā neatbilstošu dajebkam.
Apelācijas instances tiesa – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši Guntars Stūris, Guntars Kveska un Iveta Vīgante (ir vērts atcerēties šo amatpersonu „kooperatīvu”) - piekrita prokurora viedoklim, pirmās instances tiesas lēmumu atcēla un lietu nosūtīja atkārtotai izskatīšanai pirmajā instancē. Skaidrs, ka lietu no jauna skatīs cits tiesas sastāvs, un neviens nezina, kādu lēmumu tas pieņems. Atliek vien gaidīt un cerēt, ka, kamēr Latvija kaitnieciskā „kapitāla tirgus kapitālā remonta” rezultātā aizvien vairāk atpaliek no Lietuvas, arī cits tiesnesis šajā lietā būs tik pat drosmīgs, kā tas bija pirmajā tiesas procesā.
Īpaši vērts pieminēts, ka „tiesnešu kooperatīva” lēmumā šajā lietā ir skaidri nolasāms, ka tas ir paspējis iepazīties ar Tieslietu ministrijas skandalozo apkārtrakstu, tai mēģinot iejaukties tiesu darbā un diktēt tām „pareizus” nolēmumus. Plašāk par to lasāms šajās trīs publikācijās:
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
