Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija mēģinājusi izmeloties par iemesliem, kuru dēļ atteikusies no kādas Olaines novada iedzīvotājas piedāvātā zemesgabala jaunā cietuma celtniecībai, - to pierāda Pietiek rīcībā nonākusī sarakste ar ministrijas amatpersonām.
Pietiek jau informēja, ka Olaines novada iedzīvotāja Maija Galiņa, kurai Mārupes novadā pieder 43 hektārus liels zemesgabals, piedāvājusi cietuma celtniecībai izmantot viņai piederošo zemesgabalu.
Piedāvājumu viņa izteikusi, no masu medijiem uzzinot, ka zeme, kas bijusi paredzēta jaunā cietuma būvniecībai Olainē, šim mērķim nav īsti piemērota, jo zemesgabala robežu forma apgrūtina robežu kontroli, īpašuma blakus teritorijas ir apbūvētas un nav pārskatāmas.
Taču no Tieslietu ministrijas viņa bija saņēmusi atteikumu, jo viņas "iesniegumā piedāvātā zemesgabala konfigurācija neatbilst jaunā cietuma būvniecības vajadzībām, jo nepieciešamajam zemesgabalam jābūt kvadrāta vai taisnstūra formā".
Zemes īpašniece gan bija neizpratnē par šāda veida atbildi, jo zemesgabals ir ievērojami lielāks nekā cietuma celtniecībai nepieciešams, līdz ar to cietuma celtniecības vajadzībām būtu iespējams iegādāties taisnstūra vai kvadrāta formas zemes gabalu kā daļu no viņai piederošā īpašuma. Tomēr uz šo iebildumu Tieslietu ministrija nav nav uzskatījusi par vajadzīgu reaģēt.
Sākotnēji uz Pietiek jautājumu, kādēļ ministrija atteikusies no Galiņas piedāvātā zemesgabala, Tieslietu ministrijas preses pārstāve Līva Rancāne pat nepieminēja piedāvātā zemesgabala formas neatbilstību cietuma celtniecībai. Tieslietu ministrija pašlaik vispār neizskatot nekādus citus zemes gabala iegādes piedāvājumus, - tāds bija ministrijas oficiālais skaidrojums.
Jauno ieslodzījuma vietu saskaņā ar ministrijas jauno versiju esot paredzēts būvēt uz Tieslietu ministrijas īpašumā esoša zemes gabala. Ja, veicot padziļinātu izpēti, tas tomēr nebūšot iespējams zemes gabala izmēra un/vai konfigurācijas dēļ, tikšot vērtēti citi Tieslietu ministrijas un valsts rīcībā esošie zemes gabali.
Saņemot šādu atbildi, Pietiek ministrijas preses pārstāvei norādīja uz versiju atšķirībām, aicinot paskaidrot, kurā brīdī tad ministrijas nostāja ir mainījusies, kāpēc un kādā veidā.
Taču ministrijas pārstāve mēģināja apgalvot, ka "Tieslietu ministrijas nostāja šai jautājumā nav mainījusies – šobrīd neizskatām ne Galiņas kundzes 2 milj. Ls vērto, ne kādus citus zemes iegādes variantus".
Savukārt Pietiek rīcībā ir Tieslietu ministrijas nosūtīta elektroniskā pasta vēstule, kas apliecina, ka ministrijas pārstāve ir mēģinājusi izmeloties, - patiesībā ministrija skaidri norādījusi, ka piedāvājums tai neesot pieņemams tikai un vienīgi zemes gabala konfigurācijas dēļ:
"Tieslietu ministrija (turpmāk - ministrija) 2013.gada 12.novembrī saņēma Jūsu iesniegumu, kurā informējat, ka Jūsu ģimenei ir zemes gabals Mārupē (43 ha), kas varētu būt piemērots jaunā cietuma būvniecībai, un, ja Tieslietu ministrijai interesē piedāvājums, tad labprāt tos uzklausīsiet. Izvērtējot Jūsu iesniegumā minēto un Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju, sniedzam šādu atbildi.
Informējam, ka 2013.gada 12.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.50 tika atbalstīta Tieslietu ministrijas izstrādātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Atbalstot koncepciju, Ministru kabinets nolēma atbalstīt Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijā noteiktos jaunās cietumu sistēmas veidošanas un jauno cietumu izvietošanas principus (1.punkts), kā arī atbalstīt jauna cietuma būvniecību Olaines cietuma teritorijā par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka Jūsu iesniegumā piedāvātā zemesgabala konfigurācija neatbilst jaunā cietuma būvniecības vajadzībām, jo nepieciešamajam zemesgabalam jābūt kvadrāta vai taisnstūra formā. Minētā zemesgabala forma ir būtisks nosacījums, lai būtu iespējams veidot efektīvu un izmaksu ziņā racionālu jaunā cietuma apsardzes sistēmu, kā arī racionāli izvietot plānotās ēkas.
Līdz ar to, Tieslietu ministrija pateicas par izteikto piedāvājumu, tomēr nevar to atbalstīt zemesgabala konfigurācijas dēļ."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, pēc kuras Tieslietu ministrijas amatpersonas rīkojuma Rancāne Pietiek sniegusi melīgo skaidrojumu.
Jāpiebilst, ka 2013.gada 1.novembrī Tieslietu ministrija publiski paziņoja, ka Olaines cietuma projekta realizācija zemes dārdzības, robežu konfigurācijas un tā iemesla dēļ, ka blakus zemes ir apbūvētas, nav izdevīga un steidzami nepieciešams meklēt alternatīvas, tajā skaitā visā nopietnībā izskatot priekšlikumu Olaines cietuma būvniecību pārcelt uz Liepāju.
"Pēc šī ministrijas paziņojuma mēs nekavējoties piedāvājām zemi, kas atrodas divreiz tuvāk Rīgai nekā pašlaik esošais Olaines cietums, vismaz divreiz lētāk, kā arī atbilstošu visiem nosacījumiem, kādi nepieciešami cietuma būvniecībai (līdzenā , labi pārskatāmā vietā, tieši Rīgas pilsētas apvedceļa malā Mārupē, rūpnieciskās apbūves teritorijā," Pietiek iepriekš apliecināja Galiņa.
"Mūsu piedāvājums attiecās uz cietumam nepieciešamās platības iegādi mūsu zemē, nevis visas zemes iegādi, līdz ar to ministrijas arguments, ka piedāvātās zemes robežas nav kvadrāta formas ir pilnīgi nepamatots, jo mūsu piedāvātās zemes platība ir 43,9 hektāri vienā zemes gabalā, līdz ar to cietumam maksimāli nepieciešamie 16 hektāri piedāvātajā zemē ir izvietojami jebkādā figūrā un jebkurā vietā," norādīja zemes piedāvātāja.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
