Tiesībsargu lēmumi "Liepājas metalurga" lietā aizdomīgi sakrīt ar valdības virzīto scenāriju
PIETIEK17.07.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Konspirācija
22.07.2013. 09:32Viss, kas sarīt, ir aizdomīgi. Neviena sakritība patiesībā nav sakritība, bet gan likumsakarība. Viss ir savā starpā saistīts, jo nav pieļaujama iespēja, ka divas personas vai organizācijas neatkarīgi viena no otras nonāk pie vienādiem secinājumiem.
Tā, lūk.
Janka
18.07.2013. 15:10Nu caur TAP varēs mierīgi visu nolīdzināt un iztīrīt. Tad jau sekos maksātnespēja, kad tur nekā nebūs. Labāk uzreiz maksātnespēju un miers, nedodot laiku lavierēšanai.
Api
17.07.2013. 19:58Lēmumi nesakrīt aizdomīgi,tie sakrīt punkts punktā.Valdības intereses ir aizcirst ciet vēl vienu uzņēmumu,jo ES jau tā ir milzu problēmas ar metalurģijas nozari,un saņemt no Eiropas piķi par neražošanu pilnīgi pēc tā paša scenārija,kas norisinājās attiecībā uz cukura un piena ražošanu.Ko gan nozīmē vēl vienas Latvijas pilsētas noslaucīšana no zemes virsas pret Jevropas piķi...Un ja vēl no uzņēmuma sabrukuma caur diženo konsultantu prudentiu var izsist naudas sev,jo pat mūsu muļķu ciemā diezin vēl kāds var būt tik stulbs un iet vēlēt par dombrovska varzu,tad taču dzīve vispār ir super.Nu,vismaz šiem bezprincipu un bezsirdsapziņas viendienīšiem tā noteikti šķiet.
Ojārs
17.07.2013. 08:49Ja nodokļu maksātāji atgūs LM aizdoto naudu, tad jebkurā gadījumā kāds vai vairāki no uzņēmuma lielajiem akcionāriem mēģinās apstrīdēt notikušā likumību un izmantos visas iespējas savu interešu aizsardzībai un juridiski apstrīdēs pieņemtos lēmumus. Par to nevajadzētu šaubīties ne brīdi.
Tas, ka valdībai ir plāns, priecē. Jānovēl, lai tā realizācija izdodas, lai mūsu - nodokļu maksātāju intereses, tiktu ievērotas labāk, lai grūtībās nonākušā uzņēmuma pārņemšana sokas raitāk un organizētāk nekā tas bija ar Parex, airBaltic, Krājbanku...
Vārds
17.07.2013. 08:44Un pareizi dara, ka beidzot kāds pārstāv arī valsts intereses. Juridiski apstrīdēt neko nevar- procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties viņaprāt piemērotāko drošības līdzekli jebkurā brīdī
Vārds
17.07.2013. 08:44Un pareizi dara, ka beidzot kāds pārstāv arī valsts intereses. Juridiski apstrīdēt neko nevar- procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties viņaprāt piemērotāko drošības līdzekli jebkurā brīdī
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
