Tiesībsargs sāk pārbaudi par liegumu iedzīvotājiem aizsargāt savas sarunas no noklausīšanās
PIETIEK24.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs reaģējis uz Pietiek pārstāvja iesniegumu un ierosinājis pārbaudes lietu par Latvijas normatīvajos aktos noteikto liegumu iedzīvotājiem pat savā dzīvoklī vai mājās rūpēties par savu sarunu privātumu un pasargāt tās no noklausīšanās. Pašlaik par šādu rīcību iedzīvotāji var tikt pat pie diviem gadiem cietumā.
Iedzīvotājiem tiesības pat savā īpašumā rūpēties par savu sarunu privātumu liedz Krimināllikuma 237.1 pants, kas stājies spēkā 2009. gada rudenī, - "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana". Pants paredz kriminālatbildību "par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu". Par šādiem pārkāpumiem paredzēts sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums gan ir ļoti vispārīgs, un tā 5.1 pants. "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprite" nosaka tikai, ka "fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus (turpmāk — speciālās ierīces)."
Taču šis likums nosaka, ka ir jāizveido speciāli noteikumi, kuros kā pielikums ir ietverts "Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksts". Valda Dombrovska valdība šādu sarakstu arī ir apstiprinājusi, tajā cita starpā nostiprinot kriminālatbildību katrai personai, kas iedomāsies aizsargāt savu sarunu privātumu. Kā izrādās, šajā sarakstā uzskaitītas arī "iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" - speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekvenču mērītāji, plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori utt.
Ar aicinājumu izvērtēt, vai šie nosacījumi nepārkāpj Latvijas iedzīvotāju pamattiesības, Pietiek bija vērsies pie tiesībsarga Jura Jansona, un nu tiesībsargs ierosinājis pārbaudes lietu "jautājumā par aizliegumu privātpersonām iegādāties un glabāt ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai".
Tiesībsarga birojs norāda, ka "LR Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tomēr minētās tiesības nav absolūtas un var tikt samērīgi ierobežotas leģitīma mērķa sasniegšanai. Speciālo indikatoru un lokatoru, skeneru, skrembleru, speciālo frekvenču mērītāju, plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratoru darbība ir vērsta uz privātas dabas informācijas aizsardzību. Attiecīgi aizliegums iegūt un lietot minētās ierīces ierobežo personas tiesības veikt pasākumus minētās informācijas aizsardzībai".
Atbilstoši Tiesībsarga likumam pārbaudes lietas izskatīšanas termiņš ir trīs mēneši, taču jau tagad skaidrs, ka neko būtisku tiesībsarga lēmums neizšķirs, jo tam ir tikai rekomendējošs raksturs. "Pārbaudes lietas ierosināšana neaptur likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu," vēl piebilst Tiesībsarga birojs.
Pietiek jau informējis, ka, pēc neoficiālām ziņām, Drošības policijā pēdējā laikā sākti vairāki kriminālprocesi pret personām, kas, uzstādot savās mājās vienkāršākas vai sarežģītākas ierīces, kas traucē tur slepeni uzstādītu mikrofonu un citu noklausīšanās ierīču darbību, šādā veidā mēģinājušas cīnīties ar aizvien biežāko pretlikumīgo un oficiāli nesankcionēto sarunu noklausīšanos.
Pēdējā laikā, cik zināms, Latvijas tiesās ir pārsūdzēti un arī sekmīgi atcelti vairāki izmeklēšanas tiesnešu lēmumi par atļauju došanu kratīšanai personu privātīpašumos. Kā uzzinājis Pietiek, vismaz divos gadījumos šajās par prettiesiskām atzītajās kratīšanās izņemtas ierīces, ar kurām šo īpašumu saimnieki mēģinājuši nodrošināt savu personisko sarunu privātumu savās mājās. Taču tā vietā, lai pēc kratīšanu atzīšanas par prettiesiskām šīs ierīces tiktu atdotas, Drošības policija ir sākusi kriminālprocesus par šādu aizliegtu ierīču atrašanos šajos īpašumos.
Pietiek rīcībā ir plašākas ziņas par vienu šādu gadījumu, kad kratīšanā izņemta ierīce, kas kratīšanas protokolā aptuveni aprakstīta kā "iekārta čemodānā ar barošanas bloku un antenu". Pēc tam, kad kratīšana atzīta par prettiesisku, īpašuma saimniekiem pēc ilgākas sarakstes ar tiesībsargāšanas iestādēm atdota lielākā daļa kratīšanā izņemto priekšmetu un dokumentu, taču daži no tiem tā arī nav atdoti.
Tikai pēc oficiāliem pieprasījumiem īpašuma saimniekiem paziņots - viņiem ir atdoti visi priekšmeti un dokumenti, par kuru likumīgiem īpašniekiem viņi uzskatāmi un kuri viņu rīcībā ir atradušies likumīgi. Savukārt neatdoto priekšmetu vidū ir bijusi jau pieminētā "iekārta čemodānā ar barošanas bloku un antenu" - kā zināms Pietiek, Eiropas Savienības teritorijā no tur likumīgi strādājošas, licencētas tirdzniecības vietas iegādāta ierīce, kas nodrošinājusi sarunu noklausīšanās un ierakstīšanas neiespējamību apmēram 20 metru rādiusā.
Kaut gan iekārta izņemta nelikumīgā kratīšanā, tas nav traucējis Drošības policijai sākt kriminālprocesu par šādas iekārtas atrašanos personu īpašumā un nelikumīgi pārmeklētā īpašuma saimniekus jau izsaukt uz pratināšanu - pagaidām liecinieku statusā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
