Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Zinošais
05.04.2018. 11:51»
Marks
Kāpēc nevar mainīt? Situācija tā vai savādāk jau tiek risināta, jo līdzšinējā situācija nevar tāda palikt, tieši dēļ spiediena un pastiprinātās uzmanības...
Kur es teicu, ka nevar mainīt ?!?!??
Es gan redzu ka nav jau vēlmes mainīt pēc būtības, jo ir acīmredzami ka bez būtiska finansējuma palielinājuma rezultātu nebūs un pat pie finansējuma esamības nekādi brīnumi "rīt uz brokastlaiku" nevar notikt, jo augsta līmeņa bērnu psihiatru vienkārši nav nepieciešamajā daudzumā !
Marks
05.04.2018. 11:08»
Zinošais
Un kāds ir rezultāts...
Kāpēc nevar mainīt? Situācija tā vai savādāk jau tiek risināta, jo līdzšinējā situācija nevar tāda palikt, tieši dēļ spiediena un pastiprinātās uzmanības.
Teksti par "tukša gaisa tricināšanu" atgādina dažu labu deputātu, kurš bija piemirsis, ka medicīna vēl strādā ar krīzes finansējumu un pie pirmajiem medicīnas darbinieku protestiem stāsta, ka "viņiem taču jāsaprot, ka situāciju mainīt nevar tik ātri". Tas jau nekas, ka jau iestājās māsu trūkums slimnīcās.
Zinošais
05.04.2018. 10:49»
Marks
Publiski tas ir tāpēc, ka kontrolējošās un atbildīgās iestādes līdz šim visas problēmas ir ignorējušas un noklusējušas. Apiņa prāt, nekādā gadījumā neko nevajag mainīt, jo "tādas ir tradīcijas". Tad, protams, tiesībsargam nekas cits neatliek, kā pacelt šo problēmu un cīnīties skaļi un agresīvi, lai ...
Un kāds ir rezultāts ?!??
Var jau bļaut, bet tas diez vai vairos atvēlētās naudas daudzumu !
Ne tikai šajā jomā vispirms pietrūkst elementāra konstruktīvisma - ja nevar pacelt, tad ko par nešanu runāt !
Manuprāt pietiek ar 4 klašu izglītību lai saprastu, ka lai 24/7 režīmā nodrošinātu psihiatra klātbūtni nepietiek ar vienu pusslodzi !
Ja tiesībsarga "bļaušana nevar to mainīt" tad tā ir tukša gaisa tricināšana.
To A
05.04.2018. 10:03»
A
Nē,Apinim taisnība.Drīz nebūs kas strādā tādās smagās nozarēs,ja mēs viņus nenovērtēsim.Un ko tad? Protams,vainīga būs valdība
Bet problēmu problēma bija, ka ainažos jau nebija ārstu!!! Kā var novērtēt darbu, kura nav?
Marks
05.04.2018. 09:16»
švamme
Tām publiskajām raganu medībām nav un nevar būt divu teikumu iebildes. No sākta gala bija skaidrs, ka tas ir balagāns, pasūtījums, lai Ainažu slimnīcu (iespējams ne tikai) nolikvidētu. Absolūtu neprofesionāļu uzbraucieni profesionāļiem. Diletantiski. Kauns Tiesībsargam. "Pilnīgi konkrētie pārkāpumi" ...
Publiski tas ir tāpēc, ka kontrolējošās un atbildīgās iestādes līdz šim visas problēmas ir ignorējušas un noklusējušas. Apiņa prāt, nekādā gadījumā neko nevajag mainīt, jo "tādas ir tradīcijas". Tad, protams, tiesībsargam nekas cits neatliek, kā pacelt šo problēmu un cīnīties skaļi un agresīvi, lai atbildīgie šo problēmu vairs nevar paslaucīt zem paklāja.
dr
05.04.2018. 08:36Pacenti regulāri sūdzas vadībai par visādiem niekiem . Normāls vadītājs cik vien var uzklausa un patur pie sevis . Bet daži reizēm sadomā dakteri audzināt . Nu piemērm par darba kavēšanu . Jā saprotu nav labi , bet gadās . Un tagad vienā mazpilsētā aizies viens ārsts .
A
05.04.2018. 07:46»
Pipec
Apinis laikam ripas sarijās, tādu ūdeni sen nebiju lasījis.To ko var pateikt ar dažiem vārdiem, Apinim vajag izvērsties ar vārdisko caureju
Nē,Apinim taisnība.Drīz nebūs kas strādā tādās smagās nozarēs,ja mēs viņus nenovērtēsim.Un ko tad? Protams,vainīga būs valdība..
švamme
05.04.2018. 03:04Tām publiskajām raganu medībām nav un nevar būt divu teikumu iebildes. No sākta gala bija skaidrs, ka tas ir balagāns, pasūtījums, lai Ainažu slimnīcu (iespējams ne tikai) nolikvidētu. Absolūtu neprofesionāļu uzbraucieni profesionāļiem. Diletantiski. Kauns Tiesībsargam. "Pilnīgi konkrētie pārkāpumi" kā tādi tika nodefinēti tikai no galvaspilsētas "papīru stumdītājiem un kafijas malkotājiem" - par to arī šis raksts.
Paldies autoram, vai autoru grupai par detalizēto, profesionālo centienu pabērt pērles cūkām. Bet jau Bībele mūs brīdina, ka tās ne sapratīs, ne novērtēs.
Garlaikotie, pumpainie tīņi arī te jau atzīmējušies ar saviem ģenētiskajiem traucējumiem.
Pipec
04.04.2018. 21:33Apinis laikam ripas sarijās, tādu ūdeni sen nebiju lasījis.To ko var pateikt ar dažiem vārdiem, Apinim vajag izvērsties ar vārdisko caureju.
Janka
04.04.2018. 20:04Apinis savā elementā - nospiež ar garu tekstu, kur daudz ūdens plūdi ap problēmu, bet pašu problēmu ignorē.
Bez ūdens plūdiem
04.04.2018. 19:01Vai tomēr nevajag reğistrēt bērnu fiksēšanas situācijas? Kā dakteris uzzinās par saasinājumiem, lai pieņemtu pamatotu lēmumu bērnu ārstēšanā? Vai Ārstu biedrība nav interešu konfliktā pelnot un pieņemot administratīvos lēmumus ārstu sertifikācijā, vienlaikus uzstājoties par amata brāļu lobiju? Uz diviem krēsliem vienlaikus nevar sēdēt, gaidām dakteru kongresa lēmumus.
vcb
04.04.2018. 18:45Demagoģijas, grafomānijas un vispārinājumu paraugstunda. Ainažu gadījumā bija runa par pilnīgi konkrētiem pārkāpumiem un neviena galvaspilsētas papīru stumdītāja un kafijas cienītāja necentās kaut ko vispārināt.
motorhead
04.04.2018. 18:30Tam Apinim kaut kā nevar aizliegt muldēt? Kā izbijis anesteziologs laikam saostījies ne pa jokam.Pazīstu to fruktu vēl no 90tajiem,kad šis bija Latvijas Ceļā un centās izspiest naudu no bankām kaut kādas mistiskas mediķu konferences organizēšanai.Zinu ne tikai to, starp citu...
Aģents
04.04.2018. 18:26Apinim taisnība. Pēc tiesībsarga domām, mums būtu jārada īpaša, trula "pakalpojumu sniedzēju" kasta, kā Indijā. Šiem cilvēkiem būtu jāpacieš visas diagnozes. Nav iedomājama secinājumu izdarīšana pēc vienas dienas ieskriešanas kādā veco ļaužu pansionātā. 100 demences slimnieki ir 100 īpaši gadījumi. No jaukiem vecīšem ģimenes neatsakās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
