Tiesībsarga atzinums: Uļmanam vispār netika dota iespēja atspēkot apcietinājuma piemērošanu

Latvijas Republikas tiesībsargs

ATZINUMS pārbaudes lietā Nr. 2022-52-32

Rīgā Nr. 6-6/10

Par tiesību aizsardzības līdzekļa darbības efektivitāti kriminālprocesā Nr. 11511001018

Tiesībsargs uz Jūsu 2022.gada 10.oktobra iesnieguma (reģistrēta 18.10.2022. ar Nr.1348) pamata ierosināja pārbaudes lietu Nr.2022-52-32 par tiesību aizsardzības līdzekļa darbības efektivitāti, tiesai lemjot par turpmāku tiesību uz brīvību ierobežošanu, ja personai tiek liegta informācija, kura pamato minētā drošības līdzekļa piemērošanu kriminālprocesā Nr.11511001018.

Iesniegumā norādāt, ka Jums tiek liegta iespēja arī iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, kuri pamato procesa virzītāja ierosinājumu, piemērot Jums drošības līdzekli - apcietinājums. Uzskatāt, ka minētās darbības kriminālprocesā Nr.11511001018 liedz Jums iespēju efektīvi aizstāvēties, un pārkāpj Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 5.pantā un 6.pantā garantētās tiesības. Pēc pārbaudes lietas ierosināšanas no Jūsu aizstāvja ir saņemti vairāki papildu iesniegumi (2022.gada 16.novembra, 2023.gada 5.marta, 23.marta un 5.aprīļa), kuri kopā ar to pielikumos esošajiem dokumentiem pievienoti pārbaudes lietai un ņemti vērā, sagatavojot atzinumu.

Pārbaudes lietas ietvaros tika pieprasīta informācija no procesa virzītāja par lūgumiem iepazīties ar kriminālprocesa Nr.11511001018 materiāliem, ar tiem saistītiem procesa virzītāja lēmumiem, kā arī tiesas lēmumiem par drošības līdzekļa - apcietinājums (t.sk., turpmāku) piemērošanu, kā arī cita informācija, kura amatpersonas ieskatā varētu būt svarīga vai noderīga lietas apstākļu vispusīgai izvērtēšanai.

Pēc pieprasītās informācijas saņemšanas no prokuratūras, kā arī Jūsu aizstāvja vairākkārt iesniegtiem papildu materiāliem, izvērtējot tos no cilvēktiesību viedokļa, sniedzu šādu atzinumu.

Kriminālprocesa Nr.11511001018 faktiskie apstākļi hronoloģiskā secībā pēc pārbaudes lietas materiāliem.

No pārbaudes lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 30.maijā par slepkavības faktu tika uzsākts kriminālprocess "Nr.11511001018. 2022.gada 24.maijā (saskaņa ar Jūsu iesniegumā norādīto) tā ietvaros tikāt aizturēts. Tajā pašā dienā kriminālprocess pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 118.panta 5.punkta - slepkavības izdarīšana organizētas grupas sastāvā.

2022.gada 25.maijā sastādītajā aizturēšanas protokolā norādījāt, ka Jums sniegto ziņu apjoms ir pārāk nepilnīgs, lai varētu sniegt liecību, tādēļ lūdzāt iepazīstināt ar lēmumu Par atzīšanu par aizdomas turēto. Vienlaikus izteicāt lūgumu iepazīstināt Jūs ar tiem krimināllietās materiāliem, uz kuru pamata izmeklētājs lūgs piemērot Jums drošības līdzekli apcietinājumu.

2022.gada 26.maijā ar procesa virzītāja (Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklešanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektora O. Koļcova) lēmumu tikāt atzīts par aizdomas turēto. Lēmumā norādīts, ka kriminālprocesa ietvaros ir iegūtas ziņas, ka ietilpstat noziedzīgā grupā, kura saistīta ar slepkavību. Būdams noziedzīga nodarījuma pasūtītājs, Jūs apzināti atbalstījāt slepkavības izdarīšanu organizētas grupas sastāvā. Pēc iepazīšanās ar minēto lēmumu norādījāt, ka aizdomas ir nepamatotas Jums netika uzradīti argumenti un fakti saistībā ar minēto apstākli, ir pārkāptas Jūsu tiesības uz aizstāvību, joprojām neesat saņēmis atbildi uz lūgumu par dokumentu vai faktu uzrādīšanu uz kuru pamata esat aizturēts.

2022. gada 26. maijā sastādīts ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu Jums. Izmeklēšana uzskata, ka Jūs varat izvairīties no pirmstiesas kriminālprocesa ja netiks Piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī izvairīsieties no likumā uzliktajiem pienākumiem. Noziedzīgais nodarījums, par kuru Jūs tur aizdomās, vērsts pret cilvēka dzīvību, paveikts, būtiski pārkāpjot sabiedrības drošības intereses, apdraudot citu sabiedrības locekļu dzīvību un drošību, kas liecina par nozieguma īpašo kaitīgumu. Kriminālprocesā notiek darbs pie jauniegūtām ziņām. Apcietinājuma piemērošana nepieciešama, lai garantētu sabiedrības drošību, ir samērīga un attaisnojama no cilvēktiesību viedokļa.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 2022.gada 26.maija lēmumu Jums piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Tiesnese konstatē, ka kriminālprocesā ir iegūtas jaunas ziņas, un ir nepieciešams turpināt procesuālās darbības. Pastāv pamats pieņēmumam, ka Jūs, atrodoties brīvībā, varat traucēt pirmstiesas izmeklēšanu, sazinoties ar citām noziegumā iesaistītajām personām. Tiesnesei nerodas pārliecība, ka cits drošības līdzeklis atturēs Jūs no sazināšanās ar citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un dos iespēju izmeklētājam netraucēti vākt pierādījumus un tos nostiprināt.

Ar procesa virzītāja 2022. gada 1. jūnija lēmumu daļēji noraidīts Jūsu aizturēšanas protokolā izteiktais lūgums. Proti, nolemts iepazīstināt Jūs ar lēmumu ar atzīšanu par aizdomās turēto, bet atteikts iepazīstināt Jūs ar tiem materiāliem, kuri pamato apcietinājuma piemērošanu. Lēmums pamatots ar to, ka tas būtiski apdraudēs citu personu pamattiesības, kā arī traucēs kriminālprocesa mērķu sasniegšanu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2022. gada 13. jūnijā, izskatot Jūsu aizstāves, zvērinātas advokātes A. Ignatjevas sūdzību, noraidīja to un atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 2022. gada 26. maija lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Apgabaltiesa piekrita izmeklēšanas tiesneses lēmumā izdarītajiem secinājumiem un vērtējumam, atzīstot tos par tiesiskiem un pamatotiem. Apgabaltiesas ieskatā Jūsu tiesību ierobežojums ir samērīgs un attaisnojams.

2022.gada 24.jūlija pieteikumā par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu Jūsu aizstāve lūdza atteikt piemērot Jums apcietinājumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 2022.gada 25.jūlijā lēma turpināt piemērot Jums drošības līdzekli apcietinājumu. Lēmums pamatos ar to. ka brīvībā Jūs varat traucēt izmeklēšanai, sazinoties ar citām iesaistītajām personām. Būtisks traucēšanas risks izriet no kriminālprocesa materiāliem un divu mēnešu laikā nav mazinājies. Veselības stāvoklis ļauj Jums atrasties apcietinājumā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore J.Krauze 2022.gada 5.augustā sniedza atbildi uz Jūsu aizstāves 2022.gada 21 .jūlijā reģistrēto sūdzību par procesa virzītāja rīcību, pieņemot Kriminālprocesa likuma (KPL) prasībām neatbilstošu lēmumu par aizdomās turamā statusu, kas kavē realizēt tiesības uz aizstāvību. Prokurore norādīja, ka šobrīd, divus mēnešus pēc aizturēšanas, ņemot vērā iegūto pierādījumu apjomu, izmeklēšanas noslēpumu, lēmums par atzīšanu par aizdomās turamo ir grozāms, ietverot plašāku informāciju. Procesa virzītājam dots norādījums tuvākajā laikā grozīt lēmumu par atzīšanu par aizdomās turamo.

Jūsu aizstāve zvērināta advokāte O.Kauce 2022.gada 29.augustā vērsās pie procesa virzītāja, cita starpā lūdzot iepazīstināt ar tiem materiāliem, kuri pamato apcietinājuma piemērošanu Jums.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieka vietniece S.Lukašenoka ar 2022.gada 31.augusta lēmumu minēto lūgumu šajā dala noraidīja. Lēmums pamatots ar to, ka minēto materiālu izsniegšana pašreizējā izmeklēšanas stadijā var apdraudēt citu personu pamattiesības un traucēt kriminālprocesa mērķu sasniegšanu. īr nepieciešams aizsargāt liecinošo personu intereses un nepieļaut liecinošo personu ietekmēšanu un izmeklēšanas procesa traucēšanu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore J.Krauze un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas prokurors M.Mackēvičs, izskatot Jūsu aizstāves sūdzības, nesaskatīja pamatu procesa virzītāja 2022.gada 31.augusta lēmuma atcelšanai.

Izpildot Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores J.Krauzes norādījumu, 2022.gada 28.septembrī procesa virzītājs O.Koļcovs pieņēma jaunu lēmumu par Jūsu atzīšanu par aizdomās turēto, ietverot plašāku informāciju par darbībām, par kurām tiekat turēts aizdomās.

Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 2022.gada 30.septembrī, veicot periodisko kontroli par apcietinājuma piemērošanas turpmāko nepieciešamību Jums, lēma turpināt piemērot apcietinājumu. Izmeklēšanas tiesnese secināja, ka joprojām pastāv pamats pieņēmumam, ka Jūs brīvībā varat traucēt izmeklēšanai, sazinoties ar citām noziegumā iesaistītajām personām. Minēto apliecina uzrādītie kriminālprocesa materiāli, kas ir izmeklēšanas noslēpums. Materiālos ir konkrētas ziņas par faktiem, kas apliecina, ka izmeklēšanas traucēšanas risks joprojām ir augsts. Apcietinājums ir samērīgs un nepieciešams šī riska novēršanai.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore J.Krauze, reaģējot uz aizstavja D.Zacmaņa 2022.gada 26.oktobra sūdzību par procesa virzītāja O.Koļcova 2022.gada 10.oktobra lēmumu par pārrakstīšanās kļūdas labošanu 2022.gada 28.septembra lēmumā, 2022 gada 31 oktobrī to atcēla, uzdodot O.Koļcovu pieņemt jaunu lēmumu par Jūsu atzīšanu par aizdomās turēto, kura nav tiesībsarga rīcībā. 2022.gada 28.septembra lēmuma prettiesiskums izpaudās tā, ka tajā apgalvojuma formā norādīts, ka Jūs izdarījāt darbības, par kurām tiekat turēts aizdomās, lai gan esošajai kriminālprocesa stadijai atbilstošs ir pieņēmums, ka Jūs visticamāk izdarījāt minēto nodarījumu. Ņemot vērā iemeslus, kādēļ dots norādījums pieņemt jaunu lēmumu par aizdomās turēto, tiesībsargs pieņem, ka faktiskie apstākļi, kuri norādīti 2022.gada 28.septembra lēmumā, ir aktuāli arī no jauna pieņemtajā lēmumā, kura nav tiesībsarga rīcībā.

Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 2022.gada 29.novcmbrī, veicot periodisko kontroli par apcietinājuma piemērošanas turpmāko nepieciešamību Jums, lēma turpināt piemērot apcietinājumu.

2022.gada 5.decembrī Jums celta apsūdzība - pieņemts lēmums par Jūsu saukšanu pie kriminālatbildības. 2022.gada 6. un 13.janvārī Jūs esat iepazīstināts ar lietas materiāliem, ar kuriem pamatots lūgums piemērot/turpināt apcietinājumu. Aizstāvība daļēji iepazīstināta ar kriminālprocesa materiāliem, netraucējot kriminālprocesa norisi un neapdraudot iesaistīto personu tiesības.

Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 2023.gada 31.janvārī, veicot periodisko kontroli par apcietinājuma piemērošanas turpmāko nepieciešamību Jums, lēma turpināt piemērot apcietinājumu.

Jūsu aizstāvis D. Zacmanis 2023. gada 28.februārī vērsās pie Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora A.Lasmaņa, lūdzot uzrādīt tos apcietinājuma turpināšanu pamatojošos materiālus, kuri uzradīti izmeklēšanas tiesnesei pirms 2023.gada 31.janvāra sēdes, un kuri satur konkrētas ziņas, ka Jūs varat traucēt pirmstiesas izmeklēšanai, ietekmējot liecinieku liecības, un ka pastāv risks, ka brīvībā Jūs varat izvairīties no izmeklēšanas un tiesas, kā arī citus (jaunus) materiālus, ar kuriem pamatota nepieciešamība turpināt apcietinājumu.

Ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora A.Lasmaņa 2023.gada 6.marta lēmumu aizstāvja D.Zacmaņa lūgums noraidīts. Lēmums pamatots ar to, ka šobrīd nav iespējams uzrādīt citus (jaunus) lietas materiālus, lai arī ar tiem tiek iepazīstināta izmeklēšanas tiesnese. Uzrādīti tika tie materiāli, kuru uzrādīšana atzīta par iespējamu, ievērojot citu iesaistīto personu tiesības un intereses, vienlaikus pēc iespējas samazinot liecinieku ietekmēšanas risku vai jebkādu citu pretdarbību kriminālprocesa mērķu sasniegšanai.

Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas prokurors M.Mackēvičs, izskatot Jūsu aizstāvja D.Zacmaņa 2023.gada 6.marta sūdzību, nesaskatīja pamatu atcelt procesa virzītāja A.Lasmaņa 2023.gada 6.marta lēmumu.

Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 2023.gada 21.martā, veicot periodisko kontroli par apcietinājuma piemērošanas turpmāko nepieciešamību Jums, lēma turpināt piemērot apcietinājumu.

[2] Personas tiesības uz brīvību aizsargā Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 94.pants un ECK 5.pants. Minētās tiesības var tikt ierobežotas likumā noteiktā kārtībā ECK 5.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumos. No ECK 5.panta trešās daļas nosacījumiem izriet tiesības uz periodisku brīvības atņemšanas nepieciešamības izvērtēšanu. Savukārt ECK 5.panta ceturtajā paredzētas tiesības pārbaudīt lēmuma, kurš ierobežo personas brīvību tiesiskumu, pārsūdzības ceļā.

Lietā nav strīda, ka ar 2022.gada 25.maija izmeklēšanas tiesneša lēmumu Jums tika ierobežotas tiesības uz brīvību pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kas atbilst ECK 5.panta pirmās daļas c) punktā paredzētajam gadījumam. Minētā lēmuma tiesiskums tika vērtēts apgabaltiesā, Jums īstenojot ECK 5.panta ceturtajā daļā minētās tiesības. Savukārt izmeklēšanas tiesnesis 2022.gada 24.jūlijā, 30.septembrī. 29.novembrī, kā arī 2023.gada 23.janvārī un 21.martā lēma par apcietinājuma turpmākās piemērošanas nepieciešamību, kā to paredz ECK 5.panta trešā daļa.

ECK 5.panta otrā daļa paredz, ka ikvienu arestētu personu nekavējoties jāinfoimē viņam saprotamā valodā par aresta iemesliem un par jebkuru viņam uzrādīto apsūdzību. Minētās tiesības ir cieši saistītas ar procesuālajām tiesībām un garantijām, kuras izriet no ECK 6.panta - tiesībām uz taisnīgu tiesu. ECK 6.panta trešajā daļā noteiktas minimālās tiesības, kuras nodrošināmas ikvienam nodarījumā apsūdzētajam, t.sk., tikt nekavējoties viņam saprotamā valodā un detalizēti informētam par izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu. Savukārt no ECK 13.panta izriet valsts pienākums nodrošināt efektīvu aizsardzību ikvienam, kura pamattiesības tiek pārkāptas.

KPL šāds mehānisms ir izveidots, un paredz personai iespējas pārbaudīt kriminālprocesuālo lēmumu tiesiskumu pārsūdzības ceļā. Tomēr KPL nošķir procesa virzītāja lēmuma un izmeklēšanas tiesneša lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu tiesiskuma pārbaudes kārtību, kā arī tiesas pienākumu veikt periodisku turpmāko drošības līdzekļa — apcietinājums piemērošanas kontroli.

Apskatāmajā gadījumā prokuratūra KPL 337.panta kārtībā pārbaudīja procesa virzītāja 2022.gada 1.jūnija lēmumu, ar kuru liegta iespēja iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Arī vēlākās Jūsu sūdzības ir izskatītas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt augstāka līmeņa tiesa KPL 287.panta kārtībā izskatīja sūdzību par 2022.gada 26.maija izmeklēšanas tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanu, bet izmeklēšanas tiesnesis KPL 281 .panta kārtībā lēma par minētā drošības līdzekļa turpmākas piemērošanas nepieciešamību. Ņemot vērā minēto, secināms, ka esat izmantojis KPL izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma iespējas, kas savukārt ļauj vērtēt tā darbības efektivitāti saistībā ar kriminālprocesā Nr.11511001018 noteikto tiesību uz brīvību ierobežojumu.

No cilvēktiesību viedokļa raugoties tiesību aizsardzības mehānisma darbības efektivitāte ir cieši saistīta ar pārbaudošās vai uzraugošās institūcijas (amatpersonas) neatkarību un neieinteresētību, kā arī pārbaudes par iespējamo pamattiesību pārkāpumu savlaicīgumu un rūpību. Tāpat vērā ņemamas ir likumā noteiktās tiesības un pilnvaras.

Satversmes tiesa ir atzinusi , ka prokuratūru var uzskatīt par efektīvu un pieejamu tiesību aizsardzības līdzekli, jo prokurora statuss un loma likumības uzraudzībā nodrošina sūdzību neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) secināja , ka apgabaltiesai nav šķēršļu, piemērojot KPL normas un ECK 5.pantā noteiktās garantijas, nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību, ja tiek pieņemts lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanu. Ņemot vērā minēto, kā arī KPL, Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu” noteiktās garantijas, secināms, ka tās nerada šaubas par izmeklēšanas tiesneša un prokuratūras kā institūta neatkarību vai ieinteresētību, uzraugot kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas norisi vai cilvēktiesību ievērošanu tajā. Turklāt KPL piešķir minētajām amatpersonām tiesības un pilnvaras pieņemt kriminālprocesāsaistošus lēmumus.

Iepriekš jau tika konstatēts, ka apcietinājuma piemērošana, tā tiesiskuma pārbaude un lēmumi par tā turpmāku piemērošanu skatāmi dažādu ECK 5.panta daļu kontekstā. Arī saskaņā ar KPL 286.pantu lēmumam par apcietinājuma piemērošanu ir paredzēta pārsūdzības iespēja, atšķirībā no lēmuma par tā turpmāku piemērošanu, kurš atbilstoši KPL 28 1 .panta sestajai daļai nav pārsūdzams. Tāpat KPL 337.panta otrās daļas 2.punkts paredz citādu procesa virzītāja rīcības un lēmumu pārsūdzības kārtību. Ņemot vērā minēto, tiesību aizsardzības mehānismu darbības efektivitāte apcietinājuma sākotnējās un turpmākas piemērošanas gadījumā vērtējama atsevišķi.

ECK 5.panta 1.punkta c) punkts pieļauj personu tiesiski aizturēt vai apcietināt ar nolūku nodot viņu kompetentām tiesību aizsardzības iestādēm, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir izdarījusi sodāmu nodarījumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņas bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas. Tādējādi šī norma satur trīs pamatus apcietinājuma piemērošanai - “pamatotu aizdomu esamība”, “nepieciešamība novērst noziedzīga nodarījuma izdarīšanu” un “nepieciešamība novērst bēgšanu pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

2022.gada 26.maija lēmumā izmeklēšanas tiesnese konstatēja, ka aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir pamatotas un patiesas, bet procesa virzītājs ir izvēlējies nenorādīt visas kriminālprocesā esošās ziņas lēmumā par aizdomās turētā statusu. Tiesnesis atzīst, ka pastāv pamatots pieņēmums, ka brīvībā varat traucēt pirmstiesas izmeklēšanu sazinoties ar citām iesaistītām personām. Tiesas ieskatā, lai dotu vērtējumu, ka būdams brīvībā, varat traucēt izmeklēšanai, nav jābūt obligāti konstatētam ka jau esat izdarījis kādas pretdarbības izmeklēšanai. Tiesa konstatē, ka krimināllietas maienah nenorāda, ka Jūsu vecums, veselības un ģimenes stāvoklis liegtu atrasties apcietinājuma. Tapat tiesa secina, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret sabiedrības drošību un saistīts ar vardarbību. Pamatojoties uz KPL 272.panta otrās daļas 1 .punktu (aizdomas par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu), KPL 272.panta otras daļas 1. un 2.punktu (noziegums vērsts pret personas dzīvību, persona ir organizētas grupas dalībnieks) un KPL 272.panta pirmo dalu (var traucēt izmeklēšanu) tiesa nolēma piemērot Jums apcietinājumu, uzskatot, ka cita drošības līdzekļa piemērošana nevarēs atturēt no sazināšanās ar iesaistītām personām. Tādējādi, izmeklēšanas tiesneša ieskatā, apcietinājuma piemērošanas iemesls konkrētajā gadījumā primāri bija pamatotu aizdomu esamība.

ECT atzinusi, ka aizdomu “pamatotība”, uz kuras balstās aizturēšana, ir būtiska garantija pret patvaļīgu aizturēšanu un apcietinājumu, un “pamatotība” katrā konkrētajā gadījumā būs atkarīga no visiem attiecīgās lietas apstākļiem. ECK 5.panta 1.punkta (c) apakšpunkts nepieprasa, lai aizdomās turētās personas vaina būtu pierādīta jau šajā stadijā vai ka iestāžu rīcībā ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem, lai jau aizturēšanas brīdī celtu apsūdzību? Faktiem, uz kuriem balstās “pamatotās aizdomas”, nav jābūt tādā pašā ticamības līmenī, kā pierādījumiem, uz kuriem ir jābalsta apsūdzība vai notiesājošs spriedums, jo tā jau ir nākamā kriminālprocesa stadija. Pamatotām aizdomām ir jābūt par tādām darbībām, par kurām personai iestātos kriminālatbildība saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

Vienlaikus ECK 5.panta 1.punkta c) apakšpunkts nav jāpiemēro tā, lai policijas iestādēm tiktu radītas nesamērīgas grūtības veikt efektīvus pasākumus, t.i., cīnīties pret organizēto noziedzību/terorismu. No tā izriet, ka valstīm nevar prasīt, lai tās pierādītu aizdomu pamatotību, kas pamato aizdomās turētā terorismā aizturēšanu, atklājot apliecinošas informācijas konfidenciālos avotus vai pat faktus, kas varētu norādīt uz šādiem avotiem vai to identitāti. Tomēr ir jādod iespēja pārliecināties, vai ir nodrošināta paiedzeta iespēja aizsargāties pēc būtības. Tādējādi ir jāsniedz vismaz daži fakti vai informācija, kas spēj pārliecināt, ka apcietinātais bija pamatoti turēts aizdomās par iespējamā nodarījuma izdarīšanu. Proti, lai izpildītos kritērijs “pastāv pamatotas aizdomas” par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lietā ir jābūt faktiem vai informācijai, kas, raugoties no “neatkarīga novērotāja” viedokļa, radītu pārliecību, ka attiecīgā persona varēja šo noziegumu pastrādāt. Tomēr 2022.gada 26.maija izmeklēšanas tiesneses lēmuma nav datu par konkrētiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktiem, bet gan atsauce uz kriminālprocesa materiālos esošo informāciju.

KPL 272.panta pirmā daļa paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. KPL 272.panta otrā daļa paredz vēl citus pamatus, kad var piemērot apcietinājumu, ja ir aizdomas par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tomēr an šādos gadījumos ir jāsaglabājas pamatotu aizdomu esamībai, kā arī, bez aizdomu izvirzīšanas personai par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, apcietinājuma piemērošanai izvirzāmi arī kāds no papildu kritērijiem, kā to paredz ECT prakse, proti, draudi, ka persona izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, traucēs vai izvairīsies no kriminālprocesa.

ECK 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā iekļautais pamats apcietinājuma piemērošanai paredz, ka personas brīvības atņemšana var tikt attaisnota, ja ir “pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu”. Šis aizturēšanas pamats nav paredzēts kā vispārējs preventīvs līdzeklis pret konkrētu personu vai personu grupu, kas rada zināmus draudus saistībā ar viņu noturīgo tendenci pastrādāt noziedzīgus nodarījumus, piemēram, recidīvistu. Sī norma valstij dod instrumentu, ar kuru novērst konkrētu un specifisku noziedzīgu nodarījumu. Ja persona ir apcietināta tikai tāpēc, ka viņas rakstura īpašību dēļ no viņas varētu sagaidīt krimināli sodāmu rīcību, šāda aizturēšana būtu pretrunā ECK 5.panta 1.punkta c) apakšpunktam, jo iespējamība, ka persona varētu atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu, pati par sevi nerada noziedzīga nodarījuma sastāvu.

2022.gada 26.maija izmeklēšanas tiesneša lēmuma aprakstošā daļā norādīts, ka kriminālprocesa izmeklēšanas laikā tika iegūtas un nostiprinātas ziņas par faktiem, ka Jūs ilgstošā laika periodā, kad tika gatavota un plānota slepkavība, īstenojāt spiedienu uz kriminālprocesā iesaistītajām personām, proti, gan uz nozieguma organizētāju, gan pastarpināti uz tās izpildītājiem, kas norādot uz reālu iespēju, ka varat veikt pretdarbības, traucējot kriminālprocesa mērķu sasniegšanu, t.sk., ietekmēt iesaistītās personas. Tomēr minētajā izmeklēšanas tiesneša lēmumā nav citu datu par konkrētiem noziedzīgas rīcības faktiem vai informācijas, kura neatkarīgam vērotājam radītu pārliecību par personas saistību ar izmeklējamo noziegumu, kā arī ziņu par iespējamām kriminālprocesa izmeklēšanu apdraudošām darbībām, kuru esamību aizstāvībai būtu iespēja atspēkot.

ECT ieskatā vienīgi nepilnības apcietinājuma lēmuma tekstā, nav pietiekams pamats apšaubīt apcietinājuma likumību ECK 5.panta 1.punkta izpratnē. Jāņem vērā, ka aizstāvis tiesas sēdē vērsa uzmanību, ka procesa virzītāja ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu ir formāls, bez jebkāda pamatojuma, t.i., nav norādīti konkrēti fakti un apstākļi. Tiesas lēmumā norādītie ierosinājuma piemērot drošības līdzekli iemesli pēc būtības neatšķiras no procesa virzītāja 2022.gada 26.maija lēmumā par personas atzīšanu pai aizdomas turēto norādītajiem. Savukārt kriminālprocesu uzraugošais prokurors, 2022.gada 31.oktobrī, konstatējot trūkumus minētā procesa virzītāja lēmumā, uzdeva pieņemt jaunu. lai novērstu tiesību uz aizstāvību iespējamos apdraudējumus. Tādējādi redzams, ka dažādas pirmstiesas kriminālprocesu uzraugošās amatpersonas (izmeklēšanas tiesnesis un prokurors) iepazīstoties ar vieniem un tiem pašiem krimināllietas materiāliem un argumentiem, kas bija pamatā apcietinājuma piemērošanai, nonākušas pie atšķirīgiem secinājumiem.

ECK 5.panta ceturtā daļa paredz, ka persona, kurai aresta vai aizturēšanas ceļā atņemta brīvība, var ierosināt procesu, kurā tiesa nekavējoties nosaka viņa aizturēšanas likumīgumu un nolemj viņu atbrīvot, ja aizturēšana nav bijusi likumīga. ECT ieskatā procesā, kur tiek izskatīta sūdzība par apcietinājuma piemērošanu, ir jānodrošina vienlīdzīgu iespēju garantija abām pusēm. Viena no vissvarīgākajām prasībām kas šajā ziņa jāievēro, ir tiesības piekļūt lietas materiāliem: patiesi, lai objektīvi atspēkotu apgalvojumus un apsvērumus, ko prokuratūra izvirza, pamatojoties uz konkrētiem lietas maienaliem, principa nepieciešams, lai aizstāvība varētu ar tiem iepazīties. Tiesu vara ir tiesīga pildīt šo prasību dažados veidos, tomēr metodei, ko tās izvēlas, katrā ziņā jānodrošina tas, ka aizstāvībai tiktu darīti zināmi apsvērumi, lai tā varētu izmantot reālas iespējas tos komentēt.

No pārbaudes lietas materiāliem redzams, ka 2022.gada 31.maijā Jūsu aizstāvis iesniedza sūdzību par 26.maija izmeklēšanas tiesneša lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Savukārt pirmais lūgums iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem procesa virzītājam tika izteikts jau 2022.gada 25.maijā, Jums paužot savu attieksmi aizturētā nopratināšanas protokolā.

2022.gada 13.jūnijā Rīgas apgabaltiesa izskatot aizstāves A.Ignatjevas sūdzību par minēto izmeklēšanas tiesneša lēmumu un iepazīstoties ar iesniegtajiem krimināllietas materiāliem konstatēja, ka iespējams esat izdarījis sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods. Procesuālie dokumenti apstiprinot, ka iespējams esat organizētas grupas dalībnieks, bet izmeklēšanas tiesneša secinājumi par to, ka varat traucēt pirmstiesas kriminālprocesu, esot pamatoti. Apgabaltiesas ieskata, 2022.gada 26.maija lēmumā nav atspoguļotas konkrētas kriminālprocesa iegūtas ziņas, kuras atbilstoši KPL 375.panta pirmajai daļai ir izmeklēšanas noslēpums. Apgabaltiesa atsaucās uz ECT atzinu lietā Chodecki v. Poland, un norāda, ka pamatojot traucēšanas risku nav obligāti jānorāda uz konkrētiem traucēšanas faktiem vai pretdarbību izmeklēšanas ietvaros, bet jānorāda apstākļi, kas ļauj izdarīt secinājumus par traucēšanas riska pastāvēšanu. Tādējādi, lai gan Rīgas apgabaltiesas lēmums nebija Jums labvēlīgs, tomēr tas vien nav pamats secināt, ka ECK 5.panta ceturtajā daļā garantētas tiesības Jums būtu liegtas.

Vienlaikus konstatējams, ka lietā Chodecki v. Poland ECT atzina, ka aizdomas pret iesniedzēju par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sākotnēji varēja viņa aizturēšanai. Tā arī atzīst, ka nepieciešamība nodrošināt pareizu procesa norisi attaisnoja turēšanu apcietinājumā vismaz tik ilgi, kamēr nebija iegūta lielākā daļa liecinieku liecību. Tomēr ECT ieskatā iestādes atsaukšanās uz slepenas vienošanās risku bija ļoti vispārīga un nenorādīja, kā personas atbrīvošana varētu izjaukt procesa gaitu. Turklāt ECT konstatēja ECK 5.panta trešajā daļā garantēto tiesību pārkāpumu, jo ilgstošais apcietinājums vairs nekalpoja pareizas procesa gaitas nodrošināšanai. Arī risks, ka persona centīsies traucēt izmeklēšanu, nevar tikt piesaukts in abstracto; tam pamatotam ar pierādījumiem. Savukārt sankcijas smagums nevar kalpot par argumentu, ka persona varētu traucēt izmeklēšanas gaitu. Tomēr arī apgabaltiesa lēmumā līdzīgi kā izmeklēšanas tiesnesis atsaucas uz izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpi un izmeklēšanas traucēšanas riskiem, kuru esamību var secināt no kriminālprocesa materiālu satura, kuru savukārt aizsargā KPL 375.panta nosacījumi. Ņemot vērā to, ka apgabaltiesas nolēmums lietās par drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanu nav pārsūdzams, uzskatu par iespējamu analizēt tajā minētos apsvērumus.

KPL 375.panta pirmā daļa aizsargā izmeklēšanas noslēpumu, t.sk., pirmstiesas kriminālprocesu materiālu saturu. Tomēr KPL 60.2 panta 3.2daļa paredz, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iespējas iepazīties ar lietas materiāliem, kuri pamato ierosinājumu piemērot apcietinājumu, procesa virzītājs nodrošina, nepieļaujot lietas materiālos minēto personu pamattiesību apdraudējumu, nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un neapdraudot kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka KPL 375.pantā noteiktais liegums iepazīties ar krimināllietās materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību. Tāpēc tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav apl tīkojamas, nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

Arī ECT ieskatā, persona nevar pienācīgi atspēkot apsūdzības puses argumentus par nepieciešamību piemērot apcietinājumu, ja persona nav informēta par pierādījumiem, kas ir šo argumentu pamatā. Valsts iestādēm - procesa virzītājam - tādēļ jārod līdzsvars starp aizstāvības interesēm un nepieciešamību saglabāt izmeklēšanas noslēpumu. ECT atzīst nepieciešamību efektīvi veikt izmeklēšanu, kas var nozīmēt to, ka dala no tās laikā apkopotās informācijas tiek turēta slepenībā, lai novērstu, ka aizdomās turamie varētu ietekmēt pierādījumus un kavēt tiesvedību. Šo leģitīmo mērķi tomēr nevar sasniegt uz būtiska aizstāvības tiesību ierobežojuma rēķina. Tomēr arī apgabaltiesas lēmumā pēc būtības, izņemot atsauci uz KPL 375.panta nosacījumiem, izmeklējamā nodarījuma kvalifikāciju un smaguma pakāpi, kā arī viedokli par aizdomās turētā tiesību ierobežojuma samērīgumu nav citu datu par konkrētiem noziedzīgas rīcības faktiem vai informācijas, kura neatkarīgam vērotājam radītu pārliecību par personas saistību ar izmeklējamo noziegumu, kā arī ziņu par iespējamām kriminālprocesa izmeklēšanu apdraudošām darbībām, kuru esamību persona varētu atspēkot.          ,

Vēršu uzmanību, ka ECT citā lietā konstatēja ECK 5.panta 4.punkta pārkāpumu, jo iesniedzējs nevarēja iepazīties ar pierādījumiem, uz kuriem atsaucās izmeklētājs, izmeklēšanas tiesnesis un apgabaltiesa, attiecībā uz aizdomām pret viņu. Minētajā lietā izmeklēšanas tiesneša un apgabaltiesas argumentāciju par izmeklēšanas lietas saturu, iesniedzējs nevarēja efektīvi apstrīdēt, jo tā netika viņam izpausta, pat vairākkārt izsakot šādus lūgumus.

No cilvēktiesību viedokļa raugoties, apcietinājums ir izņēmums no pamatprincipa, ka persona atrodas brīvībā, tādēļ lēmumos par apcietinājuma turpmāku piemērošanu argumentācijā nedrīkst izmantot pieeju „nav pamata atbrīvot”. ECT vairākkārt uzsvērusi, ka pamatā ir prezumpcija par labu atbrīvošanai. Apcietinājuma turpināšana var būt pamatota, ja ir skaidras norādes par patiesām sabiedrības interesēm, kas, neskatoties uz nevainīguma prezumpciju, ir svarīgākas par tiesībām uz brīvību. Pamatotu šaubu pastāvēšana, ka persona, kas aizturēta vai apcietināta, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir nosacījums sine qua non personas turēšanas apcietinājumā likumībai, taču pēc kāda laika tas vairs nav pietiekams.

Saistībā ar ECK 5.panta 3.punktu ECT uzsvērusi, ka tiesas uzraudzības svarīgs aspekts ir regulāra kontrole, kuras ietvaros tiesnesis nolemj par turpmāku apcietinājuma piemērošana pamatotību. No tā obligāti izriet, ka apstākļi var mainīties, un, lai gan izmeklēšanas sākuma stadijās var pastāvēt pamats apcietinājuma piemērošanai, vēlākās stadijās tāds var vairs nebūt. Tāpēc amatpersonām, kuras īsteno apcietinājuma piemērošanu, ir pienākums regulāri, ik pēc neilga laika, lietu par apcietinājuma piemērošanu nodot tiesas kontrolei. Turpmākai kontrolei ir jābūt tikpat rūpīgai kā sākotnējai pārbaudei. Tādējādi tiesai apcietinājuma turpmākā piemērošanas nepieciešamība ir regulāri un ar pienācīgu rūpību jāpārvērtē.

No pārbaudes lietas materiāliem redzams, ka izmeklēšanas tiesnesis par apcietinājuma turpmākās piemērošanas nepieciešamību lēma 2022.gada 25.jūlijā, 30.septembrī, 29.novembrī, kā arī 2023.gada 31.janvārī un 21.martā. Tādējādi nav šaubu, ka jautājumu par turpmākā apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību izmeklēšanas tiesnesis kriminālprocesā Nr.11511001018 vērtē regulāri.

Saskaņā ar KPL 281 .panta sestās daļas nosacījumiem izmeklēšanas tiesneša lēmumi par apcietinājuma turpmāku piemērošanu nav pārsūdzami. Savukārt ECT ir uzsvērusi , ka lēmumā par apcietinājumu iekļautā argumentācija ir būtisks faktors, lai izlemtu, vai personas apcietinājums nav uzskatāms par patvaļīgu, proti, nepietiekami atspoguļots apcietinājuma pamatojums var padarīt apcietinājumu par prettiesisku. ECT ir norādījusi, ka apcietinājuma termiņa pagarināšanas pamatojuma vērtējums faktiski balstās uz nacionālo tiesu pieņemtajiem lēmumiem, nevis uz Valdības vēlāk sniegto informāciju, nepastāvot nacionālo tiesu nolēmumiem šajā sakarā. Līdz ar to tiesību uz brīvību ierobežojuma periodiskās kontroles rūpība vērtējama izmeklēšanas tiesneša nolēmumos sniegtās argumentācijas ietvaros.

2022.gada 25.jūlijā izmeklēšanas tiesnese atzina, ka apcietinājuma piemērošana turpināma. Minēto lēmumu tiesnese pieņēma, ņemot vērā izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, apcietinājuma piemērošanas termiņš (nepārsniedz KPL paredzēto) un, ka tiek pārbaudītas kriminālprocesā iegūtās ziņas. Tiesnese norāda, ka kriminālprocesa materiālus nav iespējams izsniegt, jo tie var apdraudēt citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un var traucēt kriminālprocesa mērķu sasniegšanu. Tiesnese piekrīt, ka izmeklēšanas noslēpums nav absolūts, bet tiesnese neizlemj jautājumu par materiālu izsniegšanu. Izmeklēšanas tiesnesis saskaņā ar KPL 41.panta trešo daļu neaizstāj procesa virzītāju, nedod tam norādījumus. Norāda, ka kriminālprocesa materiāli izmeklēšanas tiesnesei ir uzrādīti, bet to saturu izpaust liedzot KPL 375.panta nosacījumi. Joprojām pastāvot pamats pieņēmumam, ka brīvībā varat traucēt pirmstiesas izmeklēšanai, sazinoties ar citām noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītām personām. Izmeklēšanas tienesei procesa virzītājs ir uzrādījis materiālus, kas minēto apliecina, tomēr šie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un aizstāvībai netika atklāti. Tāpat tiesa vērtēja noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, kā arī to ka esat organizētas grupas dalībnieks. Tiesas ieskatā. Jūsu vecums, veselības un ģimenes stāvoklis neliedzot atrasties apcietinājumā, bet cita drošības līdzekļa piemērošana nebūs tik efektīva, jo nerada pārliecību, ka tas varēs atturēt Jūs no sazināšanās ar citām kriminālprocesā iesaistītām personām.

2022.gada 30.septembra lēmumā norādīts, ka uzklausot procesa virzītāju, uzraugošo prokuroru, Jūs un aizstāvi, kā arī izvērtējot kriminālprocesa materiālus, apcietināšanas iemeslus un pamatu, kā arī ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā personību un citus apstākļus, tiesa ir atzinusi, ka apcietinājuma piemērošana turpināma. Tiesa ņem vērā, ka sākotnēji tikāt turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma (KL) 118.panta 5.daļā (slepkavība izdarīta organizētā grupā), bet kopš 2022.gada 28.septembra — darbības papildus tika kvalificētas pēc KL 118.panta 1.daļas (slepkavība sakarā ar cietušā profesionālo darbību), un KL 20.panta 3. un 4.daļas (uzkūdīšana un atbalstīšana). Tāpat tiesa ņēma vērā, ka procesa virzītāja 2022.gada 28.septembra lēmums Jums netika iztulkots un nav saprotams. Tiesa piekrīt aizstāvei, ka ar liegumu piekļūt kriminālprocesa materiāliem tiek ierobežotas aizdomās turētās personas tiesības uz aizstāvību. Tāpat izmeklēšanas tiesnese atkārtoto 2022.gada 25.jūlijā lēmumā minētos apsvērumus.

2022.gada 29.novembra izmeklēšanas tiesneses lēmumā norādīts, ka kriminālprocess nodots kriminālvajāšanai. Procesa virzītāja norāda, ka Jums ir uzrādīti visi materiāli, kuri pēc izmeklētāja domām nevar ietekmēt kriminālprocesa gaitu. Publiskajā telpā ir izsludināta atlīdzība par milzīgu summu, tādējādi drošības nauda nespēs garantēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Esat informējis tiesu, līdz šim neesat dzirdējis neko jaunu, nezināt, kā citu personu rīcība attiecas uz Jums. Izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopsakarā ar procesa virzītāja tiesas sēdē minēto, izmeklēšanas tiesnese atzīst, ka joprojām pastāv pamats pieņēmumam, ka varat traucēt pirmstiesas izmeklēšanai, sazinoties ar citām iesaistītām personām. Kaut arī kriminālprocesa materiāli netiek uzrādīti aizstāvībai un personai nav pieejama informācija no kriminālprocesa, lai pilnvērtīgi veiktu aizstāvību, tos ir pārbaudījusi izmeklēšanas tiesnese. Tāpat izmeklēšanas tiesnese atkārto 2022.gada 25.jūlija un 30.septembra lēmumos minētos apsvērumus.

2023.gada 31.janvāra lēmumā norādīts, ka 2022.gada 5.decembrī Jums ir uzrādīta apsūdzība, aizstāvība daļēji iepazīstināta ar kriminālprocesa materiāliem, netraucējot kriminālprocesa norisi un neapdraudot iesaistīto personu tiesības. Aizstāvība publiskojusi dokumentus no kriminālprocesa, kas kaitē tā gaitai.

Izmeklēšanas tiesnese konstatē, ka kriminālvajāšanas stadijā aktīvi tiek veiktas procesuālās darbības. Aizstāvībai izsniegta daļa materiālu, ko procesa virzītājs atzina, ka tie nevar apdraudēt citu kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības, kā arī kriminālprocesa intereses. Savukārt procesa virzītājs izmeklēšanas tiesnesei esot uzrādījis materiālus, kas minēto apliecina, tomēr tie esot izmeklēšanas noslēpums un aizstāvībai netiekot atklāti. Izmeklēšanas tiesnesei pirms katras apcietinājuma kontroles tiesas sēdes tiek uzrādīti jauni materiāli par iespējamu izmeklēšanas traucēšanas risku. Izmeklēšanas tiesnese konstatē, ka pastāv risks, ka, esot brīvībā, Jūs varat traucēt izmeklēšanai, ietekmējot liecinieku liecības, kā arī pastāv risks, ka, esot brīvībā, varat izvairīties no izmeklēšanas un tiesas.

Izmeklēšanas tiesnese arī norāda, ka tiesu prakse nav pastāvīgais tiesību avots. ECT judikatūra vērtējama pēc faktiskajiem apstākļiem, kā palīgavots. Ja tiesnese izpildīs ECT spriedumā "Miķelsons pret Latviju’’ secināto, nāksies pārkāpt Kriminālprocesa likuma, kas ir pastāvīgais tiesību avots Latvijas Republikā, noteikumus par izmeklēšanas noslēpumu.

2023.gada 21.marta lēmumā norādīts, ka, lai arī kriminālprocess tiek gatavots nodošanai tiesai, saglabājas risks, Jūs varat traucēt un izvairīties no izmeklēšanas un tiesas. Procesa virzītājs norāda, ka esot iegūtas jaunas ziņas par iespējamu liecinošo personu ietekmēšanu, diviem no lieciniekiem piedāvāts grozīt savas liecības, bet viens jau to izdarījis. Minēto apliecinot operatīvajā lietā iegūtie materiāli, kas nav uzrādāmi saskaņā ar likumu. Operatīvās darbības materiāli apliecinot, ka tieši Jūsu uzdevumā notiekot liecinieku ietekmēšana. Jūs varot pamest valsti, par ko liecinot manipulācijas ar medicīnas dokumentiem.

Izmeklēšanas tiesnese konstatē, ka traucēšanas un iesaistīto personu ietekmēšanas risks no Jums joprojām pastāv. Materiāli saturot konkrētas ziņas par faktiem, kuras to apliecinot. Tiekot aktīvi veiktas procesuālās darbības. Šie materiāli aizstāvībai nevarot tikt uzrādīti, bet esot uzrādīti izmeklēšanas tiesnesei. Pastāvot arī risks, ka Jūs varot izvairīties no izmeklēšanas un tiesas.

Tiesībsarga ieskatā, kritiski ir vērtējams izmeklēšanas tiesneses 2023.gada 31.janvāra lēmumā paustais arguments, ka ECT prakse ir vērtējama kā palīgavots, un situācijā, kad ECT judikatūrā izvirzītās prasības cilvēktiesību nodrošināšanai kriminālprocesā ir pretrunā ar nacionālo tiesību aktu, tad priekšroka dodama nacionālā tiesību akta prasībām, proti, konkrētajā gadījumā, KPL 375.pantam par izmeklēšanas noslēpumu.

Tiesībsargs piekrīt, ka judikatūra ir uzskatāma par palīgavotu tiesību teorijas izpratnē, tomēr tas nemazina ECT prakses kā tiesību avota nozīmīgumu, piemērojot nacionālos tiesību aktus atbilstoši cilvēktiesību prasībām. Satversmes 89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pants nosaka: ”Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.” Tādējādi likumdevējs ir noteicis, ka normas piemērotājs konflikta situācijā pat viena un tā paša juridiskā ranga ietvaros vadās pēc starptautiska tiesību avota normas. Latvijas Republika ir ratificējusi ECK un tās papildu protokolus. Tādējādi Latvijas Republika ir apņēmusies nodrošināt un garantēt ECK paredzētās pamata pilsoniskās un politiskās tiesības ikvienam, kas atrodas tās jurisdikcijā. Viens no veidiem, kā ECK attīstās, ir ECT interpretējot tās normas. ECK kā cilvēktiesību dokuments ir vienmēr aktuāls, lielā mērā pateicoties ECT judikatūrai, nodrošinot mūsdienu

cilvēktiesību prasībām atbilstošu šīs konvencijas piemērošanu nacionālā līmenī ikdienā. ECK prasībām ir jābūt iestrādātām Līgumslēdzēju valstu likumdošanā, tādēļ nacionālajām tiesu instancēm ir jāpiemēro ECK saskaņā ar ECT judikatūru. Arī Satversmes tiesa piemēro ECK atbilstoši EC 1 judikatūrai un cilvēktiesības regulējošo Satversmes pantu saturu un tvērumu skaidro atbilstoši ECT judikatūrai. Tādējādi secināms, ka Latvijas Republikas nacionālie tiesību akti ir interpretējami atbilstoši saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem, nevis otrādi.

Izmeklēšanas tiesnesis kā iemeslu apcietinājuma turpmākai piemērošanai 2022.gada 26.maija lēmumā, kā arī 25.jūlija, 30.septembra un 29.novembra lēmumos norāda draudus izmeklēšanai, 2023.gada 31.janvāra un 21.marta lēmumos arī bēgšanas (izvairīšanās) risku. Minētos iemeslus, kā arī nepieciešamību novērst noziedzīgu nodarījumu un nodrošināt sabiedrisko kārtību, ECT atzina par atbilstošiem, lai varētu turpināt piemērot apcietinājumu. Līdz ar to tiesas lēmumos minētie turpmākā brīvību ierobežojoša drošības līdzekļa piemērošanas iemesli apskatāmi sīkāk.

1. ECT ieskatā, risks, kci persona centīsies traucēt izmeklēšanu, nevar tikt piesaukts in abstracto; tam jābūt pamatotam ar pierādījumiem, un iespējamais sankcijas smagums nevar kalpot par argumentu, ka persona varētu traucēt izmeklēšanas gaitu. Ar organizēto noziedzību saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana ir objektīvi sarežģītāka, tādēļ aizdomās turēto kontrole un sazināšanās ar citiem aizdomās turētajiem vai citām personām ierobežošana var būt būtiska, lai izvairītos no pierādījumu sagrozīšanas un liecinieku ietekmēšanas. Tomēr risku, ka uz lieciniekiem tiks izdarīts spiediens, nevar balstīt tikai uz barga soda iespējamību, bet tam ir jābūt saistītam ar konkrētiem faktiem. Lēmumos par apcietinājuma piemērošanu un tā turpmāku piemērošanu izmeklēšanas tiesnesis atsaucas uz krimināllietas materiālos esošo informāciju, kura apstiprinot kriminālprocesā iesaistīto personu ietekmēšanas riska pastāvēšanu. 2023.gada 21.marta lēmumā norādīts uz to, ka viens no lieciniekiem ir mainījis savu liecībubet diviem citiem to ir piedāvāts darīt, bet nav norādīti faktiskie apstākļi, kuri norādītu uz Jūsu saistību ar šiem faktiem. Lēmumos nav konkrētu ziņu, kuras pamatotu izteiktos apgalvojumus, un, iespējams, varētu tikt aizstāvības atspēkotas.

2. Bēgšanas risku nevar vērtēt abstrakti un tikai atkarībā no iespējamās sankcijas smaguma, jo apsūdzības smagums (gravity of the charges) pats par sevi nevar attaisnot ilgstošu personas atrašanos apcietinājumā pirmstiesas procesā. Sis risks jāvērtē saistībā ar citiem faktoriem, piemēram, noziedzīgā nodarījuma raksturu, iepriekšējo sodāmību, personas raksturu un iepriekšējo rīcību, dzīvesvietu, ģimenes un citas saiknes ar valsti, kurā pret personu izvirzīta apsūdzība. Minētie faktori var apstiprināt bēgšanas riska esamību, vai arī padarīt to tik niecīgu, ka tas nevar attaisnot brīvības ierobežojumu. ECT atzina, ka aizdomas, ka iesniedzējs bija izdarījis noziegumu, kas bija dala no sarežģītas krimināllietas, un fakts, ka iesniedzējs uzturējās Latvijā, varētu attaisnot iesniedzēja turpmāku paturēšanu apcietinājuma. Taču Rīgas apgabaltiesas tiesnesis neko par šiem iemesliem neminēja. Vēl jo vairāk, ne iesniedzējam, ne viņa aizstāvim pat nebija nekādu iespēju sniegt savus komentārus šai sakarā.

2023.gada 31. janvāra un 21.marta izmeklēšanas tiesneša lēmumu aprakstošā daļā ir atsauces uz prokurora tiesas sēdē pausto izvairīšanās riska esamību, ko apstiprinot jauna in foi māci ja, kuiu nav iespējams atklāt. 21.marta lēmumā procesa virzītājs pauž, ka par riska pamest valsti esamību liecinot manipulācijas ar medicīnas dokumentiem, ko darot aizstāvība. Savukārt lēmuma motīvu daļā norādīts, ka izmeklēšanas tiesnesim tika uzrādīti attiecīgie materiāli, kuri minēto risku apliecina un kuri nebija zināmi iepriekšējās tiesas sēdēs. 1 ādējādi arī attiecībā uz bēgšanas riska pastāvēšanu izmeklēšanas tiesneša lēmumos nav konkrētu datu, kuri apstiprinātu minēto apgalvojumu, un, kurus aizstāvība varētu vismaz mēģināt atspēkot. Tāpat ir jāņem vērā, ka bēgšanas risks tiek konstatēts vienīgi 2023.gada janvārī, t.i., četrus gadus un astoņus mēnešus pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un astoņus mēnešus kopš Jums tiek piemērots apcietinājums.

ECT ieskatā persona, kurai izvirzīta apsūdzība, līdz tiesas sēdei vienmēr ir jāatbrīvo, ja vien valsts nevar pierādīt, ka ir „pamatoti un pietiekami” iemesli turpināt piemērot apcietinājumu. Proti, prezumpcija ir par labu atbrīvošanai. Pamatotu aizdomu pastāvēšana, ka apcietinātā persona ir izdarījusi pārkāpumu, ir obligāts priekšnoteikums apcietinājuma turpmākai piemērošanai, taču pēc noteikta laika ar to vien vairs nepietiek. Tad tiesai ir jānosaka, vai citi iemesli, kurus norādījušas tiesu varas institūcijas, bija "būtiski” un "pietiekami", lai arī turpmāk pamatotu brīvības atņemšanu.jl Turklāt jāņem vērā, ka ar laiku risks, ka persona traucēs izmeklēšanu, neizbēgami samazināsies, jo arvien vairāk procesuālo darbību tiek pabeigtas un pierādījumi nostiprināti.

No pārbaudes lietas materiālos esošajiem, izmeklēšanas tiesneša lēmumiem par turpmāku drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu redzams, ka tajos vērtēti dažādi aizstāvības izvirzīti apsvērumi par bargākā drošības līdzekļa atcelšanu vai aizstāšanu. Kā jauni, t.i., 2022.gada 26.maija lēmumā neminēti, iemesli tiesību uz brīvību ierobežošanai pēc būtības uzskatāmi vienīgi izmeklēšanas darbību veikšana, izmeklējamā nodarījuma kvalifikācijas papildināšana/precizēšana (30.09.2022.), bēgšanas riska konstatēšana (31.01.2023.), aizstāvības rīcība (31.01.2023.) un liecinieku ietekmēšanas fakts (21.03.2023.). 2022.gada 25.jūlija lēmumā tiek atkārtoti 2022.gada 26.maija lēmumā paustie iemesli. Tomēr procesuālās darbības, nodarījuma kvalifikācijas precizēšana un aizstāvības rīcība, ja vien nav konstatēts tās prettiesiskums, vai interešu aizstāvības taktika acīmredzami nevar tik uzskatīti par apsvērumiem, kuri attaisnotu personas tiesību uz brīvību turpmāku ierobežošanu. Līdz ar to vērtējami izmeklēšanas tiesneša lēmumos par apcietinājuma turpmāku piemērošanu norādītie motīvi.

Kā jau iepriekš tika konstatēts, izmeklēšanas tiesnesis lēmumos nav sniedzis nekādu informāciju, kura varētu pamatot bēgšanas/izvairīšanās vai izmeklēšanas traucēšanas risku esamību. Izmeklēšanas tiesneša ieskatā to liedz izpaust KPL 375.pants, kā arī to paredzot KPL 60.2panta 3.2 daļas nosacījumi. Tāpat tiesnesis norāda uz KPL 41.panta trešās daļas nosacījumiem, kuri liedz viņam iespēju aizstāt procesa virzītāju un dot norādījumus par veicamajām izmeklēšanas darbībām.

Atbilstoši KPL 60.2panta trešajai prim divi daļai procesa virzītājs nodrošina KPL 60.2panta trešās daļas 1. punktā noteiktās tiesības, nepieļaujot lietas materiālos minēto personu pamattiesību apdraudējumu, nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un neapdraudot kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. KPL 60.2panta panta trešās daļas 1.punkts paredz apcietinātajam tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Tomēr vienīgi gramatiskas interpretācijas ceļā var nonākt pie secinājuma, ka apcietinātajiem nebūtu tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, kuri pamato turpmāku drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanu. Proti, šāda KPL normu interpretācija būtu pretrunā ECT atziņām par apcietinātās personas tiesībām, tiesai pārskatot lēmumu par brīvību ierobežojoša drošības līdzekļa piemērošanu.

KPL 375.pants viennozīmīgi ierobežo personu loku, kuras var iepazīties ar krimināllietas materiāliem pirmstiesas izmeklēšana laikā. Tomēr, no cilvēktiesību viedokļa raugoties, ierobežojums, kurš liedz tiesības pēc būtības, ir nesamērīgs. Savukārt KPL 40.pants paredz izmeklēšanas tiesneša pienākumu kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos, t.sk., saskaņā ar KPL 41.panta pirmās daļas 1 .punktu lemt par piespiedu līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu. Proti, pienākums lemt par apcietinājumu nebūtu interpretējams, kā pienākums to piemērot.

Vienlaikus izmeklēšanas tiesnesim nav pienākums turpināt piemērot apcietinājumu un ierobežot personas tiesības uz brīvību, ja viņš var vienīgi formāli, atsaucoties uz KPL nosacījumiem, pamatot pieņemto lēmumu, bet nenodrošina ECT izvirzītos standartus šāda veida lēmumu saturam vai procesam kopumā. Tāpat izmeklēšanas tiesnesim nav jāuzņemas procesa virzītāja vai aizstāvības funkcijas, t.i., jāmeklē iemesli vai pamats apcietinājuma turpmākai piemērošanai, jāattaisno tā rīcība, kā arī jānorāda uz alibi vai jāatspēko apsūdzības apsvērumi. Turklāt, tiesībsarga ieskatā, efektīva cilvēktiesību ievērošanas kontrole ir izmeklēšanas tiesneša uzdevums, nevis procesa virzītāja funkciju uzņemšanās.

Vēršu uzmanību, ka ECT konstatēja cilvēktiesību pārkāpumu, secinot, ka izmeklēšanas tiesnesis bija vienkārši piekritis prokurora izteiktajam apcietināšanas ierosinājumam. ECT neguva pārliecību, ka izmeklēšanas tiesnesis bija pārliecinājies par lēmuma atbilstību noteiktajām prasībām, Jo to nevarēja izsecināt no izmeklēšanas tiesneša lēmumā sniegtajiem iemesliem un formālā pamatojuma. Tāpat minētajā lietā ECT konstatēja, ka tiesa neatbildēja uz iesniedzēja apgalvojumiem, ka izvirzītā apsūdzība viņam ir neskaidra.32 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka izmeklēšanas tiesneša lēmumos par drošības līdzekļa - apcietinājuma turpmāku piemērošanu motivācija ir uzskatāma par formālu.

Eiropas Parlamenta 2012.gada 22.maija direktīvas 2012/13/ES "Par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā” preambulas 27.apsvērumā noteikts, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētām personām būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija par izvirzīto apsūdzību, lai viņas varētu sagatavot savu aizstāvību un tiktu garantētas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. Savukārt 32.apsvērums paredz, ka piekļuvi kompetento iestāžu rīcībā esošiem attaisnojošiem vai apsūdzošiem lietiskajiem pierādījumiem attiecību uz aizdomās turēto vai apsūdzēto personu var atteikt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja kāda piekļuve var izraisīt nopietnu apdraudējumu citas personas dzīvībai vai pamattiesībām vai arī ja atteikums ir obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu svarīgas sabiedrības intereses. Šādas piekļuves atteikums jā izvērtē attiecībā pret a izdomās lūrētās vai apsūdzētās personas tiesībām uz aizstāvību, ņemot vērā dažādas kriminālprocesa stadijas. Šādi piekļuves ierobežojumi bulu jāinterpretē Šauri un saskaņā ar ECK paredzēto principu par tiesībām uz taisnīgu tiesu un kā interpretēts ECT judikaturā.

ECK 5.panta otrā daļa paredz, ka ikvienu arestētu personu nekavējoties jāinformē viņam saprotamā valodā par aresta iemesliem un par jebkuru viņam uzrādīto apsūdzību. ECT ieskatā minētās tiesības ietver elementāras garantijas, ka jebkurai apcietinātajai personai ir jāzina, kāpēc tai tiek atņemta brīvība. Šis noteikums ir aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa un nodrošina, ka personai vienkāršā, netehniskā valodā ir jāpasaka (tā, lai viņa var saprast) aizturēšanas juridisko pamatu un faktiskos iemeslus, lai, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, varētu tiesā apstrīdēt apcietinājuma tiesiskumu. Tomēr “nekavējoties” nebūtu interpretējams, kā darbinieka pienākums sniegt visu informāciju aizturēšanas brīdī.

ECT atzinusi aizturētā tiesību piekļūt/iepazīties ar izmeklēšanas dokumentiem, kuri ir būtiski, lai izvērtētu viņa apcietināšanas likumību, īpašo nozīmi. ECT ieskatā aizstāvim ir svarīgi iepazīties ar lietas materiāliem, lai varētu efektīvi apstrīdēt pirmstiesas turēšanas apcietinājumā likumību. ECT konstatējot, ka šāda iespēja netika dota vairāk kā sešus mēnešus, secināja, ka tiesvedība attiecībā uz strīdīgo turēšanu apcietinājumā nebija atbilstoša elementārai pušu vienlīdzības prasībai, kas ir jebkura taisnīga tiesas procesa neatņemama sastāvdaļa.

Līdzvērtīgu iespēju princips, Satversmes tiesas ieskatā, paredz visām procesā iesaistītajām pusēm iespēju izklāstīt lietas apstākļus un liedz kādai no pusēm piešķirt būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar oponentu. ECT norādīja, ka pušu līdztiesība nozīmē to, ka katrai tiesvedības pusei jānodrošina saprātīga iespēja izklāstīt savus argumentus tādos apstākļos, kas to nenostāda būtiski sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar otru tiesvedības pusi. Tiesību zinātnieku ieskatā, procesuālā līdztiesība ir nodrošināta tad, ja procesa dalībniekiem ir dotas vienlīdzīgas iespējas izmantot procesā paredzētos procesuālos līdzekļus - piemēram, izteikties pcir pārējo procesa dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un argumentiem un iesniegt pierādījumus un izteikties par tiem. Tāpat ir jāņem vērā, ka strīdos ar valsti privātpersona tiek uzskatīta par mazāk aizsargāto tiesisko attiecību dalībnieku . Attiecīgi jebkādi papildu nosacījumi, kuri liedz vai ierobežo iespēju privātpersonai pilnvērtīgi aizsargāt savas tiesības vai intereses, neatkarīgi no procesa veida, vienīgi samazina viņas līdztiesību strīdā ar valsti.

ECT norādījusi, ka ECK jāinterpretē tādā veidā, lai tiesības, kas tur nostiprinātas, nebūtu teorētiskas un iluzoras, bet gan konkrētas un efektīvas. Procesā kur tiek izskatīta sūdzība par apcietinājuma piemērošanu, ir jānodrošina vienlīdzīgu iespēju garantija abām pusēm, t.i., prokuratūrai un apcietinātajam. Viena no vissvarīgākajām prasībām, kas šajā ziņā jāievēro, ir tiesības piekļūt lietas materiāliem: patiesi, lai objektīvi atspēkotu apgalvojumus un apsvērumus, ko prokuratūra izvirza, pamatojoties uz konkrētiem lietas materiāliem, principā nepieciešams, lai aizstāvība varētu ar tiem iepazīties. Saprotams, ka nacionālās tiesu varas ir tiesīgas pildīt šo prasību dažādos veidos, tomēr metodei, ko tās izvēlas, katrā ziņā jānodrošina tas, ka aizstāvībai tiktu darīti zināmi prokuratūras apsvērumi, lai tā varētu izmantot reālas iespējas tos komentēt.

Atbilstoši KPL 60.2 panta pirmās daļas 12.punkta nosacījumiem personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību (t.sk., aizdomās turētajam un apcietinātajam) ir tiesības likumā paredzētajos gadījumos iepazīties ar lietas materiāliem. Minētā panta trešās daļas 1.punkts paredz, ka papildus tiesībām, kas noteiktas pirmajā daļā, aizturētajam, kā arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ir tiesības iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Savukārt atbilstoši 32. daļai - trešās daļas 1 .punktā noteiktās tiesības nodrošināmas, nepieļaujot lietas materiālos minēto personu pamattiesību apdraudējumu, nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un neapdraudot kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Tādējādi, lai gan personas tiesības saņemt informāciju, kas pamato ierosinājumu piemērot apcietinājumu vai tā turpmāku piemērošanu, var tik ierobežotas, ierobežojums ir interpretējams šauri. Tas nevar būt absolūts, un pēc būtības liegt personai vai viņa aizstāvim iespējas efektīvi atspēkot izmeklēšanas izvirzītos argumentus.

No pārbaudes lietas materiāliem redzams, ka 2022.gada 26.maija procesa virzītāja lēmums, ar kuru tikāt atzīts par aizdomas turēto personu, ir lakonisks (1 lp.). Minētā lēmuma motivācijā ir četras rindkopas, kurās tiek sniegta vispārīga informācija par kriminālprocesu, izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, par to, ka, būdams noziedzīga nodarījuma pasūtītājs, apzināti atbalstījāt izmeklējamā nozieguma izdarīšanu organizētas grupas sastāvā, secinājums un personu raksturojoši dati.

2022.gada 1.jūnijā procesa virzītājs noraidīja Jūsu lūgumu, kas izteikts 2022.gada 25.maija aizturētā nopratināšanas protokolā, par iepazīšanos ar tiem materiāliem, ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot Jums apcietinājumu.

2022.gada 5.augustā uzraugošais prokurors uzdeva procesa virzītājam pieņemt jaunu lēmumu par Jūsu atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatot, ka tādējādi tiks novērsts Jūsu tiesību uz aizstāvību iespējamais apdraudējums.

2022.gada 31.augustā procesa virzītājs noraidīja Jūsu aizstāves līdzīga satura lūgumu iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem ar kuriem pamatots ierosinājums piemērot un turpināt [piemērot] drošības līdzekli - apcietinājumu.

gada 28.septembrī procesa virzītājs pieņēma jaunu lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto, kurā plaši (uz 7 lpp.) apraksta slepkavības organizētāja un izpildītāja veiktās darbības gatavojoties, mēģinot un veicot izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Minētājā lēmumā Jūsu uzvārds tiek pieminēts deviņas reizes, kā arī tiek izteikts apgalvojums, ka esat minētā noziedzīgā nodarījuma uzkūdītājs. Tāpat lēmumā trīs reizes saistībā ar Jums tiek lietotas tādas frāzes kā ''nenoskaidrotā laikā”, ‘'nenoskaidrotā vietā”.

2023. gada 28.februārī procesa virzītājs noraidīja vēl vienu Jūsu aizstāvja lūgumu iepazīties ar tiem materiāliem, kuri pamato apcietinājuma turpināšanu.

2022.gada 29.novembra lēmumā minēts, ka līdz šim uzrādīti visi materiāli, kas, izmeklētāja ieskatā, nevar ietekmēt procesa gaitu (nav zināms, vai tie nav iepriekš uzrādītie procesuālie lēmumi). Savukārt izmeklēšanas tiesneša 2023.gada 31,janvāra lēmumā norādīts, ka 2022.gada 5.decembrī celta apsūdzība, aizstāvība daļēji iepazīstināta ar kriminālprocesa materiāliem, netraucējot kriminālprocesa norisi un neapdraudot iesaistīto personu tiesības. 2023.gada 21 .marta lēmumā norādīts uz aizstāvju pausto informāciju, ka uzradītie materiālie joprojām nav pietiekami, lai saprastu apcietinājuma piemērošanas samērīgumu un atspēkotu procesa virzītāja argumentus par apcietinājuma nepieciešamību. Tiesībsarga rīcībā nav datu par minēto materiālu saturu, un laiku, kad ar tiem tikāt iepazīstināts Jūs. Tomēr arī minētajos lēmumos tiesa norāda, ka Jūsu tiesības uz aizstāvību joprojām ir ierobežotas, jo nav pieejami kriminālprocesa materiāli, kuri pamato apcietinājuma piemērošanu.

Līdz ar to secināms, ka ECK 5.panta otrajā daļā paredzētās tiesības saņemt informāciju par apcietinājuma piemērošanas iemesliem kriminālprocesā Nr. 11511001018, pēc būtības tika liegtas līdz brīdim, kad tika pieņemts 2022.gada 28.septembra lēmums par Jūsu atzīšanu par aizdomās turēto, kurā detalizētāk tika izklāstītas darbības, par kurām tiekat turēts aizdomās, bet vēlāk šīs tiesības tika nodrošinātas daļēji.

Nav šaubu, ka ECK 5.panta otrajā daļā minētās tiesības var tikt ierobežotas KPL noteiktajā kārtībā, un izmeklēšanas tiesneša lēmumos norādītie mērķi ir atzīstami par leģitīmiem. Tomēr, vērtējot minētā tiesību ierobežojuma samērīgumu, ir jāņem vērā, ka personai atrodoties apcietinājumā, ir visnotaļ ierobežotas iespējas ietekmēt kriminālprocesa virzību un tā dalībniekus. Pretējā gadījumā būtu jāatzīst, ka bargākais no drošības līdzekļiem nav efektīvs, jo nespēj nodrošināt tā piemērošanas mērķus. Tāpat būtu jāņem vērā, ka informācijas saņemšanas ierobežojuma ilgums, kurš līdz 2023.gada 21.marta izmeklēšanas tiesneša lēmumam jau bija desmit mēneši, kā arī apstāklis, ka kriminālprocesā Nr.11511001018 pirmstiesas izmeklēšana tika pabeigta 2022.gada 5.decembrī, un lieta nodota kriminālvajāšanai. Turklāt brīvības ierobežošanu pamatojošas informācijas neesamība vai nepieejamība pēc būtības ir ne vien pretrunā pušu līdztiesības principam, bet arī liedz apcietinātajam vai viņa aizstāvībai atspēkot izmeklēšanas apsvērumus, kuri pamato bargākā drošības līdzekļa piemērošanu, kas, iespējams, varēja ietekmēt izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tādējādi apcietinātās personas un viņas aizstāvja klātbūtne procesā par drošības līdzekļa - apcietinājums sākotnēju vai turpmāku piemērošanu faktiski kļūst formāla.

Vēršu uzmanību, ka cilvēka cieņa prasa, lai indivīds nebūtu tikai procesa objekts, bet viņam ir jādod iespēja izteikties, pirms tiek pieņemts lēmums, kas skar viņa tiesības, proti, procesa dalībniekam dodama iespēja izteikt savu viedokli apmērā, kas ir samērīgs ar procesa priekšmetu un draudošās sankcijas smagumu. Ņemot vērā minēto, secināms, ka, ilgstoši liedzot kriminālprocesā Nr.11511001018 iepazīties ar krimināllietas materiāliem daļā par drošības līdzekļa - apcietinājums piemērošanas pamatu, ir konstatējams ECK 5.panta otrajā daļā garantēto tiesību nesamērīgs ierobežojums.

[11] ECK noteiktā tiesiskās aizsardzības līdzekļa esamībai ir jābūt pietiekami noteiktai ne tikai teorijā, bet arī praksē, pretējā gadījumā šim līdzeklim nebūs šī regulējuma mērķiem nepieciešamās pieejamības un efektivitātes. Krimināllietu efektīvas izmeklēšanas nepieciešamība attaisno, ka daļa no izmeklēšanas gaitā savāktās informācijas ir konfidenciāla un netiek izpausta, lai apsūdzētie nevarētu izmainīt pierādījumus un traucēt likuma piemērošanu. Tomēr šis leģitīmais mērķis nedrīkstētu būtiski ierobežot aizstāvības tiesības. No tā izriet, ka, iestājoties konkrētiem apstākļiem, katrā ziņā ir jānodrošina, lai apcietinātās personas aizstāvim būtu pieeja tai informācijai, kas ir būtiska, izvērtējot personas apcietinājuma tiesiskumu.

Apskatāmajā kriminālprocesā, lai gan tiesa veica regulāru kontroli pār apcietinājuma turpmāku piemērošanu, tika pieļauts, ka apcietinātajam un aizstāvībai ilgstoši tiek liegta iespēja saņemt informāciju un atspēkot minētā drošības līdzekļa ierosināšanas pamatu. Līdz ar to secināms, ka tiesību aizsardzības līdzekļa darbība kriminālprocesā Nr.11511001018, tiesai lemjot par turpmāku tiesību uz brīvību ierobežošanu, ja personai tiek liegta iespēja iegūt un atspēkot informāciju, kura pamato apcietinājuma piemērošanu, nav bijusi efektīva.

Ar šo atzinumu pārbaudes lietu Nr. 2022-52-32 pabeidzu.

Vienlaikus daru zināmu, ka uzskatu par lietderīgu informēt par šajā atzinumā konstatēto tiesu un procesa virzītāju.

Ar cieņu tiesībsargs Juris Jansons

Novērtē šo rakstu: