Tieši Gatis Truksnis vēlējās pārdot "Jūrmalas siltumu"

Atskatīsimies uz notikumiem hronoloģiskā secībā. 2012. gada 5. aprīlī pēc G. Trukšņa rosinājuma Jūrmalas domes sēdē tika izskatīts jautājums “Par privātā kapitāla piesaistes izvērtēšanu pašvaldības kapitālsabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”". Kā liecina sēdes protokols (pielikumā), par investora piesaisti nobalsoja septiņi deputāti, tostarp G. Truksnis. Pret – seši. Līdz ar to zaļā gaisma tika dota investora piesaistes izvērtēšanai.

Tieši ar Trukšņa rīkojumu šā gada 19 .februārī tika sasaukta domes Transporta un un komunālo lietu komiteja ar vienu vienīgu darbakārtības jautājumu – “Par privātā kapitāla piesaisti PSIA Jūrmalas siltums”, kurā atbalstīja SIA “Dalkia Latvia” iesniegto piedāvājumu par investīciju ieguldījumu “Jūrmalas siltuma” kapitālā, kļūstot par 50% “Jūrmalas siltuma” īpašnieku.

“Dalkia” priekšlikums paredz 10 megavatu biomasas katla izbūvi Kauguros un siltumtīklu izbūvi, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Projekta realizācijai nepieciešami mazāk nekā 3 miljoni latu, kurus Jūrmalas dome varētu atļauties iekļaut pašvaldības budžetā vai paņemt aizņēmumu – tā nav astronomiska summa.

Taču...  uz manu jautājumu, vai tajā brīdī, kad visi īpašumi no PSIA “Jūrmalas siltums” bilances bija nodoti pašvaldības bilancē, “Jūrmalas siltums” ir lūdzis pašvaldībai garantēt aizdevumu projekta realizācijai, “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs Romāns Orlovs atbildēja noliedzoši.

Darbības ap “Jūrmalas siltumu” nenoritēja aiz G. Trukšņa muguras, bet gan ar viņa svētību un atbalstu. Taču tas nebūt netraucēja februāra beigās domes priekšsēdētājam nākt klajā ar skaļu paziņojumu: “Kā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs gribu nomierināt visus Jūrmalas iedzīvotājus: „Jūrmalas siltums” netiks privatizēts!”

Protams, spēle ar vārdiem. G. Truksnis jau var skaļi paust, ka “Jūrmalas siltums” netiks privatizēts, jo vēl iepriekšējā sasaukuma dome lēma, ka šis uzņēmums ir neprivatizējams, tātad – juridiski to pat nevar izdarīt. Bet tai pat laikā Jūrmalas domes priekšsēdētājs klusē par privātā investora piesaisti, kas patiesībā tā pati privatizācija vien ir.

Kādēļ tā? Pietiekami daudz priekšdarbu veikts, lai pašvaldība zaudētu kontroli uzņēmumā un par “sviestmaizi” to nodotu investoram. Proti, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, tos ieguldot “Jūrmalas siltuma” statūtkapitālā un atgriežot pašvaldības īpašumā. Šo darbību rezultātā uzņēmuma struktūrkapitāls samazinājās no 3,8 miljoniem latu līdz apmēram 2 miljoniem.

Dīvainas darbības, ņemot vērā, ka pašvaldībai ir izdevīga lielāka uzņēmuma vērtība, lai arī investors nāktu ar līdzvērtīgu ieguldījumu. Bet, nē, šķiet, šīs darbības veiktas, lai izvēlētajam investoram nebūtu daudz jātērējas – pretim Jūrmalas domes puses 2 miljonu vērtajām kapitāldaļām arī “Dalkia Latvia” investīciju apjoms būtu tikpat liels.

Vēl vērā ņemams fakts – ja domei un “Dalkia Latvia” būtu vienāds kapitāldaļu skaits, kādēļ potenciālais investors pieprasa uzņēmuma valdē trīs no pieciem valdes locekļu krēsliem sev? Šādā gadījumā pašvaldība zaudētu izšķirošo nozīmi lēmumu pieņemšanā šajā uzņēmumā.

Shēma vienkārša – investors iegulda 2 miljonus latu, piesaistot ES struktūrfondus apmēram 5 miljonu latu apmērā Biomasas katlumājas celtniecībai, saņems atpakaļ 50-80% no kopējās projekta summas, kas jau būs 2-4 miljoni latu. Un nenoliedzami šāda modernizētā siltumapgādes uzņēmuma vērtība pēc katlumājas izbūves un siltumtrašu rekonstrukcijas varētu vairākkārt pārsniegt reālos “Dalkia” ieguldījumus, saņemot pretim 50% “Jūrmalas siltuma” kapitāldaļas.

Jāatgādina, ka vēl 2011. gada rudenī, esot Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, lūdzu speciālistus izvērtēt lietderību “Jūrmalas siltuma” dalībai ES struktūrfondu programmā (tobrīd ES līdzfinansējums bija 80%), un izbūvēt šķeldas katlumāju vai koģenerācijas staciju. Ja šāda ideja tiktu realizēta, tas nozīmētu par 8% samazinātu siltuma tarifu pret 2011.gadā maksājamo, t.n. jūrmalniekiem mazāku maksājumu slogu.

Taču tobrīd nekāda interese par projekta virzību netika izrādīta. Neskatoties uz ekonomisko efektivitāti, “Jūrmalas siltuma” valde pieņēma lēmumu, ka nepiedalīsies programmā, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Tobrīd “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs bija deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis, bet viņa vietnieks – deputāta Raimonda Munkevica dēls Māris Munkevics.

Tieši G. Truksni vada politiskā greizsirdība, kas kavē jūrmalnieku sasāpējušo problēmu risināšanu – te var minēt ne tikai milzīgos siltuma tarifus, bet arī citas neizdarības, piemēram, sanatorijas “Ķemeri” faktisku iznīcināšanu.

Iemesli, kādēļ astoņi domes deputāti rosināja domes priekšsēdētāja atstādināšanu, ir saistīti ar G. Trukšņa apšaubāmajām mārketinga aktivitātēm priekšvēlēšanu laikā un citām aktivitātēm, izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus. Viņa argumenti par politisko greizsirdību un “dzelžaino” nostāju “Jūrmalas siltuma” slēptās privatizācijas sakarā neiztur nekādu kritiku.

Cik ilgi G. Truksnis maldinās sabiedrību, stāstot klajus melus un nostādot sevi cietēja lomā? Cik ilgi spēlēs vārdu spēles un šarādes, muļķojot jūrmalniekus? Ja viņš paliks Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā, tad šī darbība – runāt vienu un darīt pavisam ko citu - turpināsies. Un atkal kopā ar Raimondu Munkevicu tiks shēmotas darbības ap “Jūrmalas siltumu” - uzņēmumu, kuram jūrmalnieki ir pārmaksājuši vismaz 402 000 latu. Jā, starp citu, G. Truksnis pirms gandrīz gada iedzīvotājiem publiski solīja šo naudu atdot, bet vēl nekas tāds nav noticis.

Novērtē šo rakstu: