Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divkosība vai klaji meli? Šāds jautājums rodas, uzklausot un izlasot Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa pausto viedokli par iemesliem, kādēļ rosināta viņa atstādināšana no amata. Viņš to saista gan ar konkurentu greizsirdību, gan to, ka iestājies pret pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" privatizēšanu. Bet tieši G. Truksnis bija tas, kurš rosināja piesaistīt privāto kapitālu “Jūrmalas siltumam”, kas patiesībā nozīmētu šī monopoluzņēmuma privatizāciju.

Atskatīsimies uz notikumiem hronoloģiskā secībā. 2012. gada 5. aprīlī pēc G. Trukšņa rosinājuma Jūrmalas domes sēdē tika izskatīts jautājums “Par privātā kapitāla piesaistes izvērtēšanu pašvaldības kapitālsabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”". Kā liecina sēdes protokols (pielikumā), par investora piesaisti nobalsoja septiņi deputāti, tostarp G. Truksnis. Pret – seši. Līdz ar to zaļā gaisma tika dota investora piesaistes izvērtēšanai.

Tieši ar Trukšņa rīkojumu šā gada 19 .februārī tika sasaukta domes Transporta un un komunālo lietu komiteja ar vienu vienīgu darbakārtības jautājumu – “Par privātā kapitāla piesaisti PSIA Jūrmalas siltums”, kurā atbalstīja SIA “Dalkia Latvia” iesniegto piedāvājumu par investīciju ieguldījumu “Jūrmalas siltuma” kapitālā, kļūstot par 50% “Jūrmalas siltuma” īpašnieku.

“Dalkia” priekšlikums paredz 10 megavatu biomasas katla izbūvi Kauguros un siltumtīklu izbūvi, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Projekta realizācijai nepieciešami mazāk nekā 3 miljoni latu, kurus Jūrmalas dome varētu atļauties iekļaut pašvaldības budžetā vai paņemt aizņēmumu – tā nav astronomiska summa.

Taču...  uz manu jautājumu, vai tajā brīdī, kad visi īpašumi no PSIA “Jūrmalas siltums” bilances bija nodoti pašvaldības bilancē, “Jūrmalas siltums” ir lūdzis pašvaldībai garantēt aizdevumu projekta realizācijai, “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs Romāns Orlovs atbildēja noliedzoši.

Darbības ap “Jūrmalas siltumu” nenoritēja aiz G. Trukšņa muguras, bet gan ar viņa svētību un atbalstu. Taču tas nebūt netraucēja februāra beigās domes priekšsēdētājam nākt klajā ar skaļu paziņojumu: “Kā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs gribu nomierināt visus Jūrmalas iedzīvotājus: „Jūrmalas siltums” netiks privatizēts!”

Protams, spēle ar vārdiem. G. Truksnis jau var skaļi paust, ka “Jūrmalas siltums” netiks privatizēts, jo vēl iepriekšējā sasaukuma dome lēma, ka šis uzņēmums ir neprivatizējams, tātad – juridiski to pat nevar izdarīt. Bet tai pat laikā Jūrmalas domes priekšsēdētājs klusē par privātā investora piesaisti, kas patiesībā tā pati privatizācija vien ir.

Kādēļ tā? Pietiekami daudz priekšdarbu veikts, lai pašvaldība zaudētu kontroli uzņēmumā un par “sviestmaizi” to nodotu investoram. Proti, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, tos ieguldot “Jūrmalas siltuma” statūtkapitālā un atgriežot pašvaldības īpašumā. Šo darbību rezultātā uzņēmuma struktūrkapitāls samazinājās no 3,8 miljoniem latu līdz apmēram 2 miljoniem.

Dīvainas darbības, ņemot vērā, ka pašvaldībai ir izdevīga lielāka uzņēmuma vērtība, lai arī investors nāktu ar līdzvērtīgu ieguldījumu. Bet, nē, šķiet, šīs darbības veiktas, lai izvēlētajam investoram nebūtu daudz jātērējas – pretim Jūrmalas domes puses 2 miljonu vērtajām kapitāldaļām arī “Dalkia Latvia” investīciju apjoms būtu tikpat liels.

Vēl vērā ņemams fakts – ja domei un “Dalkia Latvia” būtu vienāds kapitāldaļu skaits, kādēļ potenciālais investors pieprasa uzņēmuma valdē trīs no pieciem valdes locekļu krēsliem sev? Šādā gadījumā pašvaldība zaudētu izšķirošo nozīmi lēmumu pieņemšanā šajā uzņēmumā.

Shēma vienkārša – investors iegulda 2 miljonus latu, piesaistot ES struktūrfondus apmēram 5 miljonu latu apmērā Biomasas katlumājas celtniecībai, saņems atpakaļ 50-80% no kopējās projekta summas, kas jau būs 2-4 miljoni latu. Un nenoliedzami šāda modernizētā siltumapgādes uzņēmuma vērtība pēc katlumājas izbūves un siltumtrašu rekonstrukcijas varētu vairākkārt pārsniegt reālos “Dalkia” ieguldījumus, saņemot pretim 50% “Jūrmalas siltuma” kapitāldaļas.

Jāatgādina, ka vēl 2011. gada rudenī, esot Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, lūdzu speciālistus izvērtēt lietderību “Jūrmalas siltuma” dalībai ES struktūrfondu programmā (tobrīd ES līdzfinansējums bija 80%), un izbūvēt šķeldas katlumāju vai koģenerācijas staciju. Ja šāda ideja tiktu realizēta, tas nozīmētu par 8% samazinātu siltuma tarifu pret 2011.gadā maksājamo, t.n. jūrmalniekiem mazāku maksājumu slogu.

Taču tobrīd nekāda interese par projekta virzību netika izrādīta. Neskatoties uz ekonomisko efektivitāti, “Jūrmalas siltuma” valde pieņēma lēmumu, ka nepiedalīsies programmā, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Tobrīd “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs bija deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis, bet viņa vietnieks – deputāta Raimonda Munkevica dēls Māris Munkevics.

Tieši G. Truksni vada politiskā greizsirdība, kas kavē jūrmalnieku sasāpējušo problēmu risināšanu – te var minēt ne tikai milzīgos siltuma tarifus, bet arī citas neizdarības, piemēram, sanatorijas “Ķemeri” faktisku iznīcināšanu.

Iemesli, kādēļ astoņi domes deputāti rosināja domes priekšsēdētāja atstādināšanu, ir saistīti ar G. Trukšņa apšaubāmajām mārketinga aktivitātēm priekšvēlēšanu laikā un citām aktivitātēm, izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus. Viņa argumenti par politisko greizsirdību un “dzelžaino” nostāju “Jūrmalas siltuma” slēptās privatizācijas sakarā neiztur nekādu kritiku.

Cik ilgi G. Truksnis maldinās sabiedrību, stāstot klajus melus un nostādot sevi cietēja lomā? Cik ilgi spēlēs vārdu spēles un šarādes, muļķojot jūrmalniekus? Ja viņš paliks Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā, tad šī darbība – runāt vienu un darīt pavisam ko citu - turpināsies. Un atkal kopā ar Raimondu Munkevicu tiks shēmotas darbības ap “Jūrmalas siltumu” - uzņēmumu, kuram jūrmalnieki ir pārmaksājuši vismaz 402 000 latu. Jā, starp citu, G. Truksnis pirms gandrīz gada iedzīvotājiem publiski solīja šo naudu atdot, bet vēl nekas tāds nav noticis.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...