Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas aktivitātēm. Šī programma ietilpst Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.3.4.2.0/15/I/003 "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma". Jāuzsver, ka programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība. Tomēr vispusīga attīstība ietver arī rūpes par vadītāju garīgo un fizisko veselību, stresa noturību un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Kā liecina pētījumi, piemēram, iesaistīšanās pētījums, tieši augstākā līmeņa vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes, ņemot vērā augstās prasības, kas tiem tiek izvirzītas, un mainīgo ekonomisko un politisko vidi, kādā viņiem ir jārealizē savi uzdevumi. Tieši apzinātība jeb mindfulness šobrīd pasaulē ir izvirzījusies priekšplānā kā praktisks instruments, kas būtiski uzlabo cilvēka spēju pārvaldīt savu rīcību, spēju tikt gala ar stresa situācijām, uzlabo koncentrēšanās spējas un empātiju pret apkārtējiem. Vadītājs, kurš ir apguvis apzinātības pamatprincipus, būs motivēts ieviest darbinieku attīstības un veselības veicināšanas programmas arī tālāk iestāžu līmenī un sekmēs kultūras maiņu iestāžu līmenī, tādējādi lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji. 

Apzinātības treniņu mērķis augstākā līmeņa vadītājiem bija sniegt iespēju programmas dalībniekiem apgūt apzinātības prakses pamatprincipus, lai sekmētu ilgtspējīgas līderības attīstību. Apzinātības treniņu kursā tika akcentēta apzinātības izmantošana profesionālajā attīstība un organizācijas vadībā.

Apzinātības prakse šobrīd pasaulē ir plaši pētīta metode ar pierādītu efektivitāti, paaugstinot darbinieku iesaistīšanos un produktivitāti. Daudzas tādas pasaulē zināmas kompānijas, kā Apple, General Mills, Yahoo, Procter & Gamble, Deutsche Bank, Carlsberg, IF u.c. un atbalstoši Pasaules bankas rādītājiem efektīvākās valsts pārvaldes, kā ASV, Lielbritānija u.c. apmāca savus darbiniekus apzinātības prakses pamatprincipos, lai vairotu darbinieku produktivitāti, radošumu, spēju tikt galā ar stresu un slimībām, kā arī, lai uzlabotu apmierinātību ar darbu kopumā.

Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmai ir skaidri definēta mērķa grupa - tie ir valsts pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītāji, kuru vadītās iestādes ir tieši vai netieši iesaistītas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, sakārtošanā un administratīvā sloga mazināšanā mazajiem un vidējiem komersantiem (mērķgrupas iestāžu saraksts). Apzinātības treniņos iespēja piedalīties tika piedāvāta tikai programmas dalībniekiem (kopumā tie ir aptuveni 180 augstākā līmeņa vadītāji no 71 iestādes). Iespēja pieteikties mācībām tika dota visiem programmas dalībniekiem, tomēr vietu skaits mācībās bija ierobežots, paredzot tikai 2 grupu komplektāciju (katrā līdz 20 cilvēkiem). Pieteikšanās apzinātības treniņiem bija brīvprātīga. 

Apzinātības treniņu organizēšana. Apzinātības treniņi tika organizēti 2 mācību grupās (katrā 10 – 20 cilvēki), paredzot, ka katras grupas programmai jābūt vismaz 16h garai, sniedzot ieskatu apzinātības tehnikās un idejās (pamatkurss iesācējiem). Vismaz 70% no kursa paredzot praktiskiem vingrinājumiem. Tirgus izpētes rezultātā iespēju sniegt vadītāju mācību pakalpojumu ieguva divi uzņēmumi: SIA “Totari” (Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs “Miervidi”) un SIA “Integrālās izglītības institūts - I3”. 

SIA “Totari” programmu vadīja Sandis Kristars Dūšelis (Mg.psych.), Evija Apine (Mg.soc.d., supervizore), Indra Majore-Dūšele (Mg.psych., Mg.sc.sal.). Programmu sastādīja 8 nodarbības, katra 2h garumā (ar starpbrīdi 15 minūtes), kopā 16 akadēmiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit

SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” programmu vadīja Dr. Juris Rubenis, kontemplācijas/meditācijas skolotājs, Integrālās izglītības institūta programmas direktors. Programmu sastādīja 10 nodarbības, katra 4h garumā (ar starpbrīdi), kopā 40 astronomiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit

Mācību budžets. Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma tiek īstenota kā Eiropas Sociālā fonda projekts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai" 3.4.2.1. pasākuma "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” ietvaros. 

Visas Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas (vairāk kā 6 gadu ilga) kopējās izmaksas ir 926 094 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 787 180 EUR (85%) un valsts budžeta finansējums ir 138 914 EUR (15%). Savukārt apzinātības treniņu kopējās izmaksas ir 6750 EUR, ko veido līgums ar SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” (attēlā tā īpašnieki – Pīlēnu un Rubeņu ģimenes) par 3630 EUR (t.sk. PVN) un līgums ar SIA “Totari” par 3120 EUR.

Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma ir Eiropas Savienības Sociālā fonda projekts, tā nolūks pilnībā atbilst struktūrfondu mērķim – veicināt valsts rīcībspēju dažādās jomās. Ieguldot vadītājos, viņu zināšanās, prasmēs, izpratnē un spējā pārvaldīt cilvēkus, veidojas efektīvāka valsts pārvalde. Tādēļ noteikti ir pamatoti finansēt šāda veida programmas no valsts budžeta. Ikviena uz izaugsmi orientēta organizācija veido mācību programmas, lai investētu darbinieku attīstībā, un paredz tam noteiktu finansējumu (paraugrādītājs - aptuveni 5 % no organizācijas atalgojuma budžeta), turklāt atsevišķās organizāciju grupās mācību izdevumiem ir pieaugoša tendence.  Piemēram, jaunākais Fontes atalgojuma pētījums liecina, ka 95% organizāciju nodrošina profesionālo mācību apmaksu darbiniekiem. Savukārt jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā  aptaujātie par gandrīz vienlīdz svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos, uzskata uzņēmuma elastīgumu un gatavību pielāgoties izmaiņām (25%), kā arī zināšanas (21%) un plānošanu (20%). Tāpat arī šī pētījuma dalībniekiem lūdza norādīt piecus galvenos faktorus, kas ļauj uzņēmumam izturēt laika pārbaudi un pastāvēt desmitiem gadu un ilgāk. Vairums jeb 55% aptaujāto ir vienisprātis - zinoši un kompetenti uzņēmuma vadītāji ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Aptaujātie uzskata, ka ne mazāk svarīgs ir uzņēmuma biznesa attīstības plāns (44%), laba attieksme pret darbiniekiem (41%), kā arī tas, lai uzņēmumā tiktu regulāri ieguldīts, domājot par tā attīstību (36%). Arī valsts iestādēm, lai tās būtu elastīgas un strādātu mūsdienīgi, nepieciešamas investīcijas darbinieku prasmēs, un vadītāji ir vissvarīgākā mērķa grupa.  Esam pārliecināti, ka tas ir vislabākajās sabiedrības interesēs – lai valsts iestādes vadītu kompetenti un inovatīvi vadītāji. 

Augstākā līmeņa vadītāju programma tiek īstenota no 2016. līdz 2022. gadam. Kopējās Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas mērķis ir mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas arvien dinamiskākajā vidē, lai stiprinātu līderības prasmes. Augstākā līmeņa vadītāju prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādēs, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences. Programmas ietvaros norisinās gan vadītāju kompetenču novērtēšana un individuālo attīstības plānu sastādīšana, moduļu mācības (piemēram, par tēmām tiesiskums, informācijas komunikācijas tehnoloģijas, stratēģiskā personāla plānošana u.c.), tāpat katru gadu programmā izvirzīta gada aktuālā tēma, kurai tiek pievērsta papildu uzmanība. 2017. gadā tā bija darba snieguma vadība un princips “Konsultē vispirms”, 2018.gada tēma bija “Publiskie pakalpojumi”, veicinot uz iedzīvotāju centrētu pakalpojumu attīstības pieeju, savukārt 2019.gada aktualitāte būs “Inovācija un eksperimentēšana”, lai veicinātu valsts pārvaldes inovācijas kultūras attīstību. Programma ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu domāšanas maiņu valsts pārvaldē. Programmas saturs tiek veidots, vadoties pēc aktuālajām tendencēm valsts pārvaldē citās valstīts, sekojot līdzi OECD un citām aktualitātēm valsts pārvaldes modernizācijā. 

Novērtē šo rakstu:

6
62

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...