Tiesas spriedums: nodokļu maksātājiem būs divreiz jāsamaksā par Finanšu ministrijas prettiesiskiem lēmumiem
Lato Lapsa10.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas nodokļu maksātājiem būs nevis vienu, bet veselas divas reizes jāsamaksā par Finanšu ministrijas nepamatotiem un prettiesiskiem lēmumu, izslēdzot no iepirkuma vietējo uzņēmumu un pēc tam noslēdzot līgumu par pakalpojumiem ar starptautisku auditorkompāniju, - tas iztriet no novembra beigās pieņemta administratīvās rajona tiesas sprieduma.
Šī lieta sākās jau pirms četriem gadiem, kad Finanšu ministriju tāpat kā tagad vadīja "Vienotības" pārstāvis Jānis Reirs. Tad, 2015. gada 15. oktobrī viņa vadītās ministrijas iepirkuma komisija nolēma no dalības iepirkumā „Izvērtējums par spēkā esošo pievienotās vērtības nodokļa apgrieztās maksāšanas kārtības efektivitāti un iespēju to piemērot citās nozarēs” izslēgt diviem vietējiem uzņēmējiem piederošu SIA „TaxLink Baltic”.
Pēc šī lēmuma pieņemšanas, kas faktiski nozīmēja lētākā piedāvājuma izslēgšanu, J. Reira vadītā ministrija četras dienas vēlāk par iepirkuma uzvarētāju atzina SIA „PricewaterhouseCoopers”, kas arī par būtiski augstāku cenu ieguva līguma slēgšanas tiesības. Savukārt Andrim Jaunzemim un Oļegam Sējānam piederošajai „TaxLink Baltic” neatlika nekas cits kā tiesāties.
Vispirms jau 2016. gada 15. jūlijā administratīvā rajona tiesa atzina par prettiesisku Finanšu ministrijas lēmumu par vietējā uzņēmuma izslēgšanu no iepirkuma, un neko nelīdzēja arī ministrijas vēršanās Augstākajā tiesā, - tā paša gada oktobrī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un administratīvās rajona tiesas spriedums stājās spēkā.
Taču Finanšu ministrija 2017. gada sākumā vienalga atteicās atlīdzināt SIA „TaxLink Baltic” zaudējumus, kas tai bija radušies ministrijas pieņemto, ar tiesas spriedumu par prettiesiskiem atzīto lēmumu dēļ, - uzņēmums no iepirkuma procedūras vienalga esot izslēgts pamatoti, līdz ar to tam neesot nekāda pamata pieprasīt negūtās peļņas kompensāciju.
Līdz ar to vietējam uzņēmumam nācās tiesā vērsties vēlreiz, un tagad 20. novembrī administratīvā rajona tiesa, neraugoties uz daudziem Finanšu ministrijas argumentiem, kāpēc no tās prettiesiskiem lēmumiem cietušajiem nekāda atlīdzība nepienākas, ir nospriedusi, ka Latvijas Republikai ir uzliekams pienākums atlīdzināt SIA „TaxLink Baltic” mantiskos zaudējumus - neiegūto peļņu 2310,27 eiro apmērā.
Faktiski par Finanšu ministrijas prettiesiskiem lēmumiem no nodokļu maksātāju līdzekļiem tiks samaksāts divreiz. Viens ir tiesas noteiktais 2310 eiro maksājums, ko vēl ir iespējams pārsūdzēt. Savukārt otrais maksājums jau ir veikts – kamēr SIA „TaxLink Baltic” bija startējusi ar 15 900 eiro piedāvājumu, līgums ar SIA „PricewaterhouseCoopers” tika noslēgts par divreiz lielāku summu – 32 300 eiro.
Tas nozīmē, ka Finanšu ministrijas ar tiesas spriedumu par prettiesiskiem atzītie lēmumi kopā nodokļu maksātājiem jau izmaksājuši nevajadzīgi un nepamatoti iztērētus 16 400 eiro. Vai J. Reirs, kurš arī tagad ir finanšu ministra amatā, plāno veikt kādas darbības šajā sakarā, pagaidām nav zināms.
Raksts pirmoreiz publicēts "Latvijas Avīzē".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
