Tiesas spriedums atklāj dīvainības Ķīļa ministrijas rīkotā amatu konkursā

Konkursā uz šo amatu pagājušā gada vasarā pieteicās kopumā vienpadsmit pretendenti, taču tā organizēšanā, kā tagad izriet no Pietiek rīcībā esošā tiesas sprieduma, bijusi vesela virkne nepilnību un dīvainību.

Kā izrādās, ministrija konkursa dalībniekus nav pat iepazīstinājusi ne ar konkursa nolikumu (kas nav bijis atrodams arī ministrijas interneta mājas lapā), ne ar konkursa vērtēšanas kritērijiem, ne pat ar konkursa komisijas sastāvu, kas ticis nosaukts tikai konkursa otrajā kārtā.

Kaut gan bija jāpieaicina kompetenti konkursa komisijas locekļi, jo ierēdņa amata vieta ir nozīmīga, neviens no konkursa komisijas locekļiem sporta sfērā nebija darbojies. Tāpat konkursa komisijā nav bijusi neviena persona, kurai būtu atbilstoša izglītība un dokuments, kas apliecinātu personas tiesības veikt angļu valodas zināšanu novērtējumu.

Tāpat, kā izrādās, konkursa komisijas loceklis - Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieks juridiskajos jautājumos - ministrijā strādājis tikai četras dienas, un līdz ar to katrā no divām konkursa komisijas rīkotajām pretendentu uzklausīšanām bijis atšķirīgs konkursa komisijas sastāvs.

„Konkursa 2.kārtā (intervija) 2012.gada 29,jūnijā pretendenti tika maldināti par konkursa komisijas locekļu sastāvu - Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieka juridiskajos jautājumos E.Martinsona vietā piedalījās Nodrošinājuma un finanšu departamenta juriskonsults R.Kārkliņš, kurš nav komisijas loceklis. Tomēr konkursa komisijas 2012. gada 3. jūlija sēžu protokolā Nr.09-20.2/2 ir parakstījies E.Martinsons,” norādīts tiesas materiālos.

Dīvainības bijušas arī pretendentu izvērtēšanā. Tā, piemēram, „konkursā netika izvirzīta prasība, ka tiks vērtēti rakstveida priekšlikumi par sporta un jaunatnes jomu attīstības tendencēm. Tomēr faktiski šāda prasība izvērtējumā tika vērtēta”. Savukārt „konkursā tika izvirzīta prasība - motivācijas vēstule. Tomēr tā izvērtējumā netika vērtēta”.

Atbilstošs konkursa norisei bijis arī tā iznākums: „Konkursa pretendentiem rakstveidā nepaziņoja par pieņemto galīgo lēmumu un vērtēšanas rezultātiem (kārtā iegūtā individuālā vērtējuma vidējo punktu skaitu), katram piecu darba dienu laikā pēc konkursa komisijas lēmuma pieņemšanas.”

Ministrija gan iebildusi pret to, ka kāda no uzskaitītajām dīvainībām būtu uzskatāma par pārkāpumu, un tiesa arī piekritusi, ka, piemēram, Valsts civildienesta likums nenosaka pienākumu Ministrijai informēt (darīt zināmu) amata pretendentu par amata konkursa pārbaudes kritērijiem un ka šis pats likums „neparedz ministrijai amata konkursa nolikuma izstrādi un tā publicēšanu ministrijas mājas lapā”.

 Toties tiesa ir atzinusi, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijā „amatpersona nedrīkst ar parakstu apstiprināt pretendentiem doto vērtējumu, ja tai bija jābūt klāt novērtēšanā, bet faktiski amatpersona ir bijusi prombūtnē. Konkursa komisijas izveidošanas jēga ir izveidot speciālistu grupu, kuriem iestādes vadītājs uzticas, lai tieši no grupā esošajām amatpersonām saņemtu vērtējumu”.

Tāpat tiesa piekritusi, ka konkursa ietvaros uzdotie jautājumi ir bijuši formulēti tik plaši, ka devuši vērtētājiem lieliskas iespējas „būt subjektīvam savā novērtējumā, ja atbilde nesakrīt ar to, ko gaidījis vērtētājs”.

Tiesa arī atzinusi par nepamatotiem ministrijas skaidrojumus par pretendentu valodas zināšanu pārbaudi, - ka „ministrijas vadība, kas bija konkursa komisijas sastāvā, pietiekami labi prot svešvalodu”.

„Rīkojuma pieņemšanā iestāde ir vadījusies pēc patvaļīgi izvēlētiem faktiskajiem apstākļiem un vērā ņemtie fakti nav pierādīti. Līdz ar to tiesa uzskata, ka šāds trūkums var novest pie citāda konkursa rezultāta, t.i., ietekmēt rezultātu pēc būtības, kas ir pamats rīkojuma atzīšanai par prettiesisku,” teikts spriedumā.

Tiesas spriedumu līdz marta vidum gan vēl iespējams pārsūdzēt administratīvajā apgabaltiesā.

Novērtē šo rakstu: