Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājam Mārim Bremzem, no kura viņa iepriekšējā darbavieta par krāpniecisku rīcību un līguma pārkāpšanu vēlas piedzīt vairāk nekā 189 tūkstošus eiro, nav bijis pietiekami ar vairāk nekā 4000 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu, un tieši šo spiedīgo apstākļu dēļ un arī Satversmē nostiprināto runas brīvības principu vārdā viņš nolēmis piekrāpt iepriekšējo darbavietu un lauzt ar to noslēgto nekonkurēšanas vienošanos, - tas izriet no Pietiek rīcībā nonākušajiem tiesvedības materiāliem.

Bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Bremze, aizejot no tranzītuzņēmuma, noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no LDz Cargo saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro.

Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Taču drīz vien Bremze šo paša parakstīto vienošanos pārkāpa un iepriekšējo darba devēju piekrāpa. Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu. Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Tagad šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums. Kā rāda lietā iesniegtās pretprasības un to papildinājumi, savu krāpniecisko rīcību, vienošanos parakstot, iekasējot saistībā ar to paredzētos maksājumus un pēc tam vienošanos laužot, Bremze ir skaidrojis gan ar to, ka viņam nav bijis pietiekami ar 4086 eiro mēnesī, ko viņš saņēmis tikai par vienošanās ievērošanu, gan ar to, ka parakstītā vienošanās ierobežojusi viņa Satversmes 100. pantā noteikto runas brīvību.

No tiesas materiāliem izriet, ka LDz Cargo ir rīkojies neapdomīgi, nevis Bremzem par katru mēnesi, ko tas pavadījis, ievērojot vienošanos, izmaksājot šos 4086 eiro, bet gan uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata izmaksājot nākamajam „Meroni menedžerim” 67 580 eiro un veicot par šo summu visu nodokļu nomaksu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33 430 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta – Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis.

Kad LDz Cargo caur tiesu pieprasījis izmaksāto summu atmaksu no Bremzes un vēl 500 000 eiro no Baltijas ekspreša, šis uzņēmums tiesai pavēstījis, ka „prasības celšana tiesā pret Baltijas ekspresi, pieprasot zaudējumu piedziņu EUR 500 000 apmērā, un pret Māri Bremzi arī ir uzskatāma par rīcību, ar kuru LDz Cargo savu dominējošo stāvokli izmanto ļaunprātīgi, jo prasība par zaudējumu piedziņu no Baltijas ekspreša lielā apmērā savā būtībā ir absurda, un vienīgais izskaidrojums šādas Prasības celšanai ir nolūks iebiedēt Baltijas ekspresi un Māri Bremzi”.

Kā izriet no tiesas materiāliem, Bremze vienošanos ar LDz Cargo parakstījis, lai tiktu pie iespaidīgās summas, tomēr Meroni uzņēmums tiesai gleznaini aprakstījis, kā šī vienošanās ir smagi aizskārusi Bremzes runas brīvību.

„Nav izprotams ar konkurences ierobežojumu noteiktais aizliegums Mārim Bremzem izpaust publiski jebkādu citu ar Latvijas dzelzceļa koncernu saistīto informāciju, jo šāds aizliegums ir klajš Satversmes 100.pantā paredzēto tiesību uz vārda brīvību pārkāpums.

Tāpat šajā sakarā jo īpaši neizprotams ir aizliegums Mārim Bremzem, piemēram, intervijā paust savu personīgo viedokli par Latvijas dzelzceļa koncernu, jo neviena tiesību norma neparedz aizsardzību pret citu personu personisko viedokli. Šāds aizliegums arī pārkāpj Satversmes 100.pantā nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību,” - tā paskaidrojumos tiesai aprakstīta apmaiņā pret 67 tūkstošiem eiro zaudētā Bremzes vārda brīvība.

Tiesa, kā Pietiek jau aprakstījis, līguma pārkāpšanā un krāpnieciskā rīcībā vainotais „Meroni menedžeris” jau laikus ir parūpējies, lai gadījumā, ja tiesu neizdotos pārliecināt ar argumentiem par zaudēto runas brīvību un nabadzību, kas piemeklē cilvēku ar 4086 eiro mēneša ienākumiem, piedzīt no viņa kopējo summu - vairāk nekā 189 tūkstošus eiro būtu faktiski neiespējami.

Kā rāda Lursoft datu bāzēs atrodamais Bremzes noslēgtais laulību līgums, viņš jau savlaicīgi visus savus nekustamos īpašumus ir norakstījis sievai, un tie tagad skaitās tikai un vienīgi Ingas Bremzes īpašums.

Līgums par visas laulāto mantas šķirtību ir noslēgts 16 gadus pēc kāzām, un saskaņā ar to tikai un vienīgi Ingai Bremzei pieder dzīvokļa īpašums Ogrē, Bērzu alejā 8, nekustamais īpašums Ogrē, Ķiršu ielā, nekustamais īpašums "Altenkrasti" Seces pagastā un nekustamie īpašumi "Upesniedres" un "Upesniedres1" Kokneses pagastā.

Savukārt Māris Bremze savā īpašumā paturējis tikai automašīnu Honda CRV un vēl arī kapitāldaļas SIA Vadības risinājums (acīmredzot domāta SIA Vadības risinājumi, kas reģistrēta oficiāli Ingai Bremzei piederošajā Ogres dzīvoklī: tās vieīgā valdes locekle ir pati Inga Bremze, un 2018. gadu uzņēmums beidzis ar niecīgu 15 000 eiro apgrozījumu un strādājis ar zaudējumiem).

Pietiek šodien publicē Bremzes parakstīto vienošanos, kuru „Meroni menedžeris” 2016. gadā pārkāpa jau dažus mēnešus pēc visu izmaksu saņemšanas no savas iepriekšējās darbavietas.

VIENOŠANĀS

Rīga, 2016.gada 10.jūnijā

SIA „LDZ CARGO”, turpmāk - "Darba devējs”, reģistrācijas Nr.40003788421, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 147 k-1, Rīga, LV-1050, valdes locekļa Vladimira Grjaznova un valdes locekles Ineses Kleinbergas personā, no vienas puses, un

Māris Bremze, turpmāk - “Darbinieks”, personas kods: 160968-…, deklarētā dzīvesvietas adrese: Ķiršu iela 1, Ogre, Darba devējs un Darbinieks kopā sauktas -,.Puses”, labprātīgi noslēdza šāda satura vienošanos:

1. Saskaņā ar Darba likuma 114.pantu Puses vienojas 2016. gada 10.jūnijā (pēdējā darba diena) izbeigt darba tiesiskās attiecības, tādējādi ar šo dienu izbeidzas Pušu 2015. gada 26.oktobrī noslēgtā Darba līguma Nr.5.4./12, turpmāk - “Darba līgums”, spēkā esamība un darbība.

2. Darba devēja pienākums ir izmaksāt Darbiniekam visas pienākošās naudas summas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu - neizmaksāto darba algu par kārtējo mēnesi (proporcionāli nostrādātajam laikam) un kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

3. Par Darba līguma izbeigšanu Darba devējs Darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu 6 (sešu) mtēnešu darba algas apmērā.

4. Darbiniekam nekavējoties ir jānodod Darba devējam viss viņa rīcībā un lietošanā esošais Darba devēja īpašums, mantiskās vērtības un jebkāda veida dokumenti (tai skaitā elektroniskie), dati un cita informācija, ko Darbinieks ir ieguvis saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu pie Darba devēja.

5. Darbiniekam aizliegts izpaust Darba devēja komercnoslēpumu, tai skaitā: finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Darbinieka rīcībā un attiecas uz Darba devēja saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem.

6. Darbiniekam ir aizliegts veikt jebkāda veida publiskus paziņojumus masu saziņas līdzekļiem un jebkurai citai personai, sniegt intervijas, izplatīt un nodot jebkāda veida informāciju, kas saistīta ar „Latvijas dzelzceļš” koncernu un jebkuru koncernā ietilpstošo uzņēmumu, kā arī Darbiniekam ir aizliegts publiski negatīvi izteikties par „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu darbību, tai skaitā par stratēģiju, mērķiem, darījumu partneriem, mārketinga komunikācijas politiku, reklāmas aktivitātēm, iepirkumiem u.c. jautājumiem

7. Lai aizsargātu Darba devēja intereses, Puses saskaņā ar Darba likuma 84. pantu vienojas noteikt Darbiniekam 2 (divu) gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas:

7.1. Darbinieks apņemas neveikt tādas darbības, kas radīt konkurenci vai kaitējumu Darba devēja komercdarbībai un Darba devēja saimnieciskajām interesēm;

7.2. Darbinieks apņemas neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus, vai kā citādi darboties cita komersanta, biedrības, nodibinājuma un jebkuras citas personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un ioģistikas jomā, interesēs un labā;

7.3. Darbiniekam aizliegts nodibināt -darba tiesiskās attiecības ar Darba devēja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī pašam Darbiniekam aizliegts dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību (personālsabiedrību un kapitālsabiedrību), biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;

7.4. Darbinieks apņemas nepārvilināt jebkuru, tostarp - bijušo vai esošo - Darba devēja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai konsultācijas Darba devēja konkurentiem;

7.5. Darbinieks apņemas nepārvilināt Darba devēja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Darba devēja konkurentiem.'

8. Vienošanās 7.punktā noteiktais konkurences ierobežojums neattiecas darba tiesisko

attiecību nodibināšanu vai vēlētu amatu ieņemšanu:

8.1. AS "‘Pasažieru vilciens”;

8.2. “Latvijas dzelzceļš” koncerna kapitālsabiedrībās;

8.3. valsts iestādēs.

9. Par konkurences ierobežojuma ievērošanu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās Darba devējs maksā Darbiniekam ikmēneša atlīdzību 4086 EUR (četri tūkstoši astoņdesmit seši euro), tai skaitā normatīvajos aktos paredzētie nodokļi (sociālās apdrošināšanas iemaksas).

10. Vienošanās 9.punktā minēto atlīdzību Darba devējs izmaksā vienā maksājumā par visu noteikto konkurences ierobežojuma laiku (24 mēneši) ar pārskaitījumu uz Darbinieka norēķinu kontu līdz 2016. gada 13.jūnijam, no šīs summas ieturot visus normatīvajos aktos noteiktos nodokļus.

11. Ja Darbinieks pārkāpj vienošanos par konkurences ierobežojumu, Darba devējam ir tiesības atprasīt un Darbiniekam ir pienākums atmaksāt Darba devējam zaudējumus, kas tiek aprēķināti, izmantojot šādu formulu: Vienošanās 9.punktā minētā ikmēneša atlīdzība x atlikušo mēnešu skaits līdz konkurences ierobežojuma beigām, kurus skaita no brīža, kad tiek konstatēts, ka Darbinieks pārkāpis ar šo Vienošanos noteikto konkurences ierobežojumu.

12. Darba devējam un Darbiniekam nav tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu.

13. Ja Darbinieks pārkāpj šīs vienošanās 5.vai 6.punktā minētos aizliegumus, pēc Darba devēja rakstveida pieprasījuma, Darbiniekam ir pienākums nekavējoties samaksāt Darba devējam līgumsodu, kura apmērs ir vienāds ar šīs vienošanās 3.punktā minēto Darbiniekam izmaksāto atlaišanas pabalstu.

14. Šī vienošanās ir uzskatāma par konfidenciālu. Darba devējs un Darbinieks apņemas neizpaust šīs vienošanās saturu trešajām personām.

15. Darbinieks apliecina, ka viņam nav un nebūs nekāda mantiska vai nemantiska rakstura pretenziju pret Darba devēju gan sakarā ar Darba līguma izbeigšanu, gan uz jebkāda cita pamata.

16. Šīs vienošanās 6.punktā noteiktais aizliegums, kā arī vienošanās 7.punktā noteiktais konkurences ierobežojums stājas spēkā "ar brīdi, kad Darba devējs ir veicis vienošanās 10.punktā minēto maksājumu un tas ir spēkā 24 mēnešus.

17. Šī vienošanās ir noslēgta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Jebkādi strīdi saistībā ar šo vienošanos tiks nodoti izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības saskaņā ar LR spēkā esošiem normatīviem tiesību aktiem.

18. Šī Vienošanās ietver Pušu pilnīgu piekrišanu, Puses to ir izlasījušas un piekrīt visiem tā punktiem, un apliecina to ar saviem parakstiem.

19. Šī vienošanās ir sastādīta 2 (divos) eksemplāros latviešu valodā. Viens šīs vienošanās eksemplārs tiek nodots Darbiniekam, bet otrs glabājas pie Darba devēja.

Novērtē šo rakstu:

32
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...