Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājam Mārim Bremzem, no kura viņa iepriekšējā darbavieta par krāpniecisku rīcību un līguma pārkāpšanu vēlas piedzīt vairāk nekā 189 tūkstošus eiro, nav bijis pietiekami ar vairāk nekā 4000 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu, un tieši šo spiedīgo apstākļu dēļ un arī Satversmē nostiprināto runas brīvības principu vārdā viņš nolēmis piekrāpt iepriekšējo darbavietu un lauzt ar to noslēgto nekonkurēšanas vienošanos, - tas izriet no Pietiek rīcībā nonākušajiem tiesvedības materiāliem.

Bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Bremze, aizejot no tranzītuzņēmuma, noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no LDz Cargo saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro.

Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Taču drīz vien Bremze šo paša parakstīto vienošanos pārkāpa un iepriekšējo darba devēju piekrāpa. Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu. Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Tagad šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums. Kā rāda lietā iesniegtās pretprasības un to papildinājumi, savu krāpniecisko rīcību, vienošanos parakstot, iekasējot saistībā ar to paredzētos maksājumus un pēc tam vienošanos laužot, Bremze ir skaidrojis gan ar to, ka viņam nav bijis pietiekami ar 4086 eiro mēnesī, ko viņš saņēmis tikai par vienošanās ievērošanu, gan ar to, ka parakstītā vienošanās ierobežojusi viņa Satversmes 100. pantā noteikto runas brīvību.

No tiesas materiāliem izriet, ka LDz Cargo ir rīkojies neapdomīgi, nevis Bremzem par katru mēnesi, ko tas pavadījis, ievērojot vienošanos, izmaksājot šos 4086 eiro, bet gan uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata izmaksājot nākamajam „Meroni menedžerim” 67 580 eiro un veicot par šo summu visu nodokļu nomaksu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33 430 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta – Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis.

Kad LDz Cargo caur tiesu pieprasījis izmaksāto summu atmaksu no Bremzes un vēl 500 000 eiro no Baltijas ekspreša, šis uzņēmums tiesai pavēstījis, ka „prasības celšana tiesā pret Baltijas ekspresi, pieprasot zaudējumu piedziņu EUR 500 000 apmērā, un pret Māri Bremzi arī ir uzskatāma par rīcību, ar kuru LDz Cargo savu dominējošo stāvokli izmanto ļaunprātīgi, jo prasība par zaudējumu piedziņu no Baltijas ekspreša lielā apmērā savā būtībā ir absurda, un vienīgais izskaidrojums šādas Prasības celšanai ir nolūks iebiedēt Baltijas ekspresi un Māri Bremzi”.

Kā izriet no tiesas materiāliem, Bremze vienošanos ar LDz Cargo parakstījis, lai tiktu pie iespaidīgās summas, tomēr Meroni uzņēmums tiesai gleznaini aprakstījis, kā šī vienošanās ir smagi aizskārusi Bremzes runas brīvību.

„Nav izprotams ar konkurences ierobežojumu noteiktais aizliegums Mārim Bremzem izpaust publiski jebkādu citu ar Latvijas dzelzceļa koncernu saistīto informāciju, jo šāds aizliegums ir klajš Satversmes 100.pantā paredzēto tiesību uz vārda brīvību pārkāpums.

Tāpat šajā sakarā jo īpaši neizprotams ir aizliegums Mārim Bremzem, piemēram, intervijā paust savu personīgo viedokli par Latvijas dzelzceļa koncernu, jo neviena tiesību norma neparedz aizsardzību pret citu personu personisko viedokli. Šāds aizliegums arī pārkāpj Satversmes 100.pantā nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību,” - tā paskaidrojumos tiesai aprakstīta apmaiņā pret 67 tūkstošiem eiro zaudētā Bremzes vārda brīvība.

Tiesa, kā Pietiek jau aprakstījis, līguma pārkāpšanā un krāpnieciskā rīcībā vainotais „Meroni menedžeris” jau laikus ir parūpējies, lai gadījumā, ja tiesu neizdotos pārliecināt ar argumentiem par zaudēto runas brīvību un nabadzību, kas piemeklē cilvēku ar 4086 eiro mēneša ienākumiem, piedzīt no viņa kopējo summu - vairāk nekā 189 tūkstošus eiro būtu faktiski neiespējami.

Kā rāda Lursoft datu bāzēs atrodamais Bremzes noslēgtais laulību līgums, viņš jau savlaicīgi visus savus nekustamos īpašumus ir norakstījis sievai, un tie tagad skaitās tikai un vienīgi Ingas Bremzes īpašums.

Līgums par visas laulāto mantas šķirtību ir noslēgts 16 gadus pēc kāzām, un saskaņā ar to tikai un vienīgi Ingai Bremzei pieder dzīvokļa īpašums Ogrē, Bērzu alejā 8, nekustamais īpašums Ogrē, Ķiršu ielā, nekustamais īpašums "Altenkrasti" Seces pagastā un nekustamie īpašumi "Upesniedres" un "Upesniedres1" Kokneses pagastā.

Savukārt Māris Bremze savā īpašumā paturējis tikai automašīnu Honda CRV un vēl arī kapitāldaļas SIA Vadības risinājums (acīmredzot domāta SIA Vadības risinājumi, kas reģistrēta oficiāli Ingai Bremzei piederošajā Ogres dzīvoklī: tās vieīgā valdes locekle ir pati Inga Bremze, un 2018. gadu uzņēmums beidzis ar niecīgu 15 000 eiro apgrozījumu un strādājis ar zaudējumiem).

Pietiek šodien publicē Bremzes parakstīto vienošanos, kuru „Meroni menedžeris” 2016. gadā pārkāpa jau dažus mēnešus pēc visu izmaksu saņemšanas no savas iepriekšējās darbavietas.

VIENOŠANĀS

Rīga, 2016.gada 10.jūnijā

SIA „LDZ CARGO”, turpmāk - "Darba devējs”, reģistrācijas Nr.40003788421, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 147 k-1, Rīga, LV-1050, valdes locekļa Vladimira Grjaznova un valdes locekles Ineses Kleinbergas personā, no vienas puses, un

Māris Bremze, turpmāk - “Darbinieks”, personas kods: 160968-…, deklarētā dzīvesvietas adrese: Ķiršu iela 1, Ogre, Darba devējs un Darbinieks kopā sauktas -,.Puses”, labprātīgi noslēdza šāda satura vienošanos:

1. Saskaņā ar Darba likuma 114.pantu Puses vienojas 2016. gada 10.jūnijā (pēdējā darba diena) izbeigt darba tiesiskās attiecības, tādējādi ar šo dienu izbeidzas Pušu 2015. gada 26.oktobrī noslēgtā Darba līguma Nr.5.4./12, turpmāk - “Darba līgums”, spēkā esamība un darbība.

2. Darba devēja pienākums ir izmaksāt Darbiniekam visas pienākošās naudas summas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu - neizmaksāto darba algu par kārtējo mēnesi (proporcionāli nostrādātajam laikam) un kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

3. Par Darba līguma izbeigšanu Darba devējs Darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu 6 (sešu) mtēnešu darba algas apmērā.

4. Darbiniekam nekavējoties ir jānodod Darba devējam viss viņa rīcībā un lietošanā esošais Darba devēja īpašums, mantiskās vērtības un jebkāda veida dokumenti (tai skaitā elektroniskie), dati un cita informācija, ko Darbinieks ir ieguvis saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu pie Darba devēja.

5. Darbiniekam aizliegts izpaust Darba devēja komercnoslēpumu, tai skaitā: finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Darbinieka rīcībā un attiecas uz Darba devēja saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem.

6. Darbiniekam ir aizliegts veikt jebkāda veida publiskus paziņojumus masu saziņas līdzekļiem un jebkurai citai personai, sniegt intervijas, izplatīt un nodot jebkāda veida informāciju, kas saistīta ar „Latvijas dzelzceļš” koncernu un jebkuru koncernā ietilpstošo uzņēmumu, kā arī Darbiniekam ir aizliegts publiski negatīvi izteikties par „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu darbību, tai skaitā par stratēģiju, mērķiem, darījumu partneriem, mārketinga komunikācijas politiku, reklāmas aktivitātēm, iepirkumiem u.c. jautājumiem

7. Lai aizsargātu Darba devēja intereses, Puses saskaņā ar Darba likuma 84. pantu vienojas noteikt Darbiniekam 2 (divu) gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas:

7.1. Darbinieks apņemas neveikt tādas darbības, kas radīt konkurenci vai kaitējumu Darba devēja komercdarbībai un Darba devēja saimnieciskajām interesēm;

7.2. Darbinieks apņemas neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus, vai kā citādi darboties cita komersanta, biedrības, nodibinājuma un jebkuras citas personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un ioģistikas jomā, interesēs un labā;

7.3. Darbiniekam aizliegts nodibināt -darba tiesiskās attiecības ar Darba devēja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī pašam Darbiniekam aizliegts dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību (personālsabiedrību un kapitālsabiedrību), biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;

7.4. Darbinieks apņemas nepārvilināt jebkuru, tostarp - bijušo vai esošo - Darba devēja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai konsultācijas Darba devēja konkurentiem;

7.5. Darbinieks apņemas nepārvilināt Darba devēja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Darba devēja konkurentiem.'

8. Vienošanās 7.punktā noteiktais konkurences ierobežojums neattiecas darba tiesisko

attiecību nodibināšanu vai vēlētu amatu ieņemšanu:

8.1. AS "‘Pasažieru vilciens”;

8.2. “Latvijas dzelzceļš” koncerna kapitālsabiedrībās;

8.3. valsts iestādēs.

9. Par konkurences ierobežojuma ievērošanu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās Darba devējs maksā Darbiniekam ikmēneša atlīdzību 4086 EUR (četri tūkstoši astoņdesmit seši euro), tai skaitā normatīvajos aktos paredzētie nodokļi (sociālās apdrošināšanas iemaksas).

10. Vienošanās 9.punktā minēto atlīdzību Darba devējs izmaksā vienā maksājumā par visu noteikto konkurences ierobežojuma laiku (24 mēneši) ar pārskaitījumu uz Darbinieka norēķinu kontu līdz 2016. gada 13.jūnijam, no šīs summas ieturot visus normatīvajos aktos noteiktos nodokļus.

11. Ja Darbinieks pārkāpj vienošanos par konkurences ierobežojumu, Darba devējam ir tiesības atprasīt un Darbiniekam ir pienākums atmaksāt Darba devējam zaudējumus, kas tiek aprēķināti, izmantojot šādu formulu: Vienošanās 9.punktā minētā ikmēneša atlīdzība x atlikušo mēnešu skaits līdz konkurences ierobežojuma beigām, kurus skaita no brīža, kad tiek konstatēts, ka Darbinieks pārkāpis ar šo Vienošanos noteikto konkurences ierobežojumu.

12. Darba devējam un Darbiniekam nav tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu.

13. Ja Darbinieks pārkāpj šīs vienošanās 5.vai 6.punktā minētos aizliegumus, pēc Darba devēja rakstveida pieprasījuma, Darbiniekam ir pienākums nekavējoties samaksāt Darba devējam līgumsodu, kura apmērs ir vienāds ar šīs vienošanās 3.punktā minēto Darbiniekam izmaksāto atlaišanas pabalstu.

14. Šī vienošanās ir uzskatāma par konfidenciālu. Darba devējs un Darbinieks apņemas neizpaust šīs vienošanās saturu trešajām personām.

15. Darbinieks apliecina, ka viņam nav un nebūs nekāda mantiska vai nemantiska rakstura pretenziju pret Darba devēju gan sakarā ar Darba līguma izbeigšanu, gan uz jebkāda cita pamata.

16. Šīs vienošanās 6.punktā noteiktais aizliegums, kā arī vienošanās 7.punktā noteiktais konkurences ierobežojums stājas spēkā "ar brīdi, kad Darba devējs ir veicis vienošanās 10.punktā minēto maksājumu un tas ir spēkā 24 mēnešus.

17. Šī vienošanās ir noslēgta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Jebkādi strīdi saistībā ar šo vienošanos tiks nodoti izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības saskaņā ar LR spēkā esošiem normatīviem tiesību aktiem.

18. Šī Vienošanās ietver Pušu pilnīgu piekrišanu, Puses to ir izlasījušas un piekrīt visiem tā punktiem, un apliecina to ar saviem parakstiem.

19. Šī vienošanās ir sastādīta 2 (divos) eksemplāros latviešu valodā. Viens šīs vienošanās eksemplārs tiek nodots Darbiniekam, bet otrs glabājas pie Darba devēja.

Novērtē šo rakstu:

32
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...