Tiesa sāk administratīvo lietu par FKTK rīcību, slēpjot analīzi par banku situāciju

Visus FKTK darboņus par Parex un Krājbanku cietumā ar mantas konfiskāciju!Saņem milzīgas algas,par to arī ir jāatbild.Bankas uztur FKTK ,bet tauta uztur bankas!!!

Atbildēt

haralds

30.12.2011. 04:13

чо-то нескладно пулучается! kad pie galda ēst un dzert, tad visi, a kad mācītājs jāsit, tad es viens pats!
nu, kad man jāzina "who'й is who'й", tad es esmu trešā, septītā vai vienpadsmitā persõna, bet kad lielie čiekuri ko nogavņījuši, tad es esmu pirmā persõna.

Atbildēt

to vārna>Ojāram 28.12.2011. 14:48

Šo Vilka ieteikumu vajadzētu attiecināt uz juridiskajām personām un tikai tām fiziskajām personām, kuru noguldījumu kopsumma vienā kredītiestādē pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Taču šādā gadījumā jau pastāv alternatīva - pirkt finanšu konsultanta pakalpojumus. Nav nepieciešams arī šai noguldītāju kategorijai pašai īpaši iespringt uz banku bilanču pētīšanu. Vilks, šķiet, ir vienkārši vēlējies popularizēt savu hobiju...:)

Atbildēt

Jāzina gan un ikvienam.Pat tas vismazākais sīkums,it īpaši par bankām. Jo bez rūpīgas banku darbības analīzes mēs neviens nevarēsim izpildīt vilka ieteikumu pašiem vērtēt banku,kurā varētu noguldīt savus līdzekļus!

Atbildēt

LATO, PALDIES, Tev un Tvam portaalam

Atbildēt

Cerams, ka agri vai vēlu Krūmane tiks arestēta un ielkta cietumā.

Atbildēt

lācis plosa LV 28.12.2011 09:35 Ziņot!

Pozitīvi tas,ka ir beigusies aizņemšanās un tagad varēsim atdot 4 ar astīti miljardus, urrā latvieši. Kā raksta par šo naudu saveda kārtībā medicīnu,izglītību,valsts pārvaldi,sociālo jomu,vēlreiz urrā. Naudīņu rūpīgi izdalīja starp bankām,lai tās izvērtē ko darīt.dot pieaugļot to ,vai mierīgi bankrotēt. Nav un nebūs mūsu tauta cīnītāji kopumā un tādēļ lēnā garā aizbrauc bāleliņi,gan īsteni latvieši gan citi. No tā labums tikai nākotnes veidotājiem- ražošanu ar dempinga cenām sagrāva,redz mūsu prece bij padārga,tagad var pirkt vēl dārgāku, jo vietējās vairs nav. Ar to tautību naidošanu tā pat, iznīdēs vietējos krievus utt un varēs ievest lēto darbaspēku,kuram vietējie būs galīgi pie kājas, ar savām dziesmām un dejām. Uz priekšu ,viss būs o.k. Bet kaut ko ievēlēt pie mums normālu pagaidām nedraud,sistēma strādā labāk nekā krievzemē,demokrātiska šmaukšana.

Atbildēt

FKTK UN CITU INSTITŪCIJU KOMPETENCE FINANŠU PAKALPOJUMU PATĒRĒTĀJU SŪDZĪBU IZSKATĪŠANĀ
UN STRĪDU RISINĀŠANĀ
Lai finanšu pakalpojumu patērētājs varētu pārliecināties, kurā institūcijā vērsties katrā konkrētā gadījumā ar
jautājumiem un kam adresējams iesniegums vai sūdzība par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka rīcību, Finanšu un
kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā – FKTK) informē patērētājus par FKTK un citu atbildīgo institūciju
kompetenci sūdzību izskatīšanā un patērētāju strīdu risināšanas jautājumos.
FKTK darbības mērķis ir regulēt un pārraudzīt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību1. FKTK veic finanšu
un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību atbilstoši finanšu nozari regulējošajiem likumiem un tam pakārtotajiem
normatīvajiem aktiem, tādējādi nodrošinot ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību.
1. Civiltiesiski strīdi:
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi vai ja
nav panākta vienošanās vērsties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā
FKTK ar likumu nav deleģētas tiesības iejaukties pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma saņēmēja līgumiskajās
attiecībās un risināt savstarpējos civiltiesiskos strīdus (strīdus, kas balstīti uz savstarpējiem darījumiem);
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) neizskata civiltiesiskus strīdus, kas nav saistīti ar
patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, piemēram, strīdus, kas saistīti ar apdrošināšanas
atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt, kā arī gadījumus, kad patērētājs nevar izpildīt kredītsaistības,
kad pastāv strīds par procentu likmes apmēru, atmaksājamā kredīta apmēru, zaudējumu atlīdzību.
2. Patērētāju tiesību pārkāpumi:
PTAC izskata no patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem saņemtos iesniegumus par patērētāju
tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem. PTAC izskata patērētāju iesniegumus (strīdus) par netaisnīgiem
līguma noteikumiem, ja starp patērētāju un ražotāju, pakalpojuma sniedzēju vai pārdevēju ir radies strīds par
konkrētu noteikumu, t.i., patērētājs jau ir vērsies pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja par līguma
noteikuma netaisnīgumu un tas nav piekritis mainīt līgumu; PTAC sniedz palīdzību patērētājiem konfliktu risināšanā
ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pieprasa patērētāju likumīgo prasību izpildi, kas
paredzētas patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktos; sniedz juridisku palīdzību patērētājiem viņu tiesību
jautājumos;
3. Sūdzības par Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību:
Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds izskata sūdzības par Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir
saistīta ar bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas
līdzekļiem;
4. Sūdzības par apdrošinātāja pieņemto lēmumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības
pakalpojumiem:
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds izskata sūdzības par apdrošinātāja, kam Latvijā ir tiesības sniegt
apdrošināšanas pakalpojumus, pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to
izmaksāt attiecībā uz pieteikto iespējamo dzīvības apdrošināšanas, palīdzības apdrošināšanas, īpašuma
apdrošināšanas, sauszemes transporta līdzekļu apdrošināšanas gadījumu, kā arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu
gadījumu;
FKTK sniedz klientiem atzinumus par saņemtajām sūdzībām par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas
saistīts ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas
starpnieku darbības likumu;
Ja netiek pildītas likuma "Par apdrošināšanas līgumu" prasības par apdrošināšanas līguma noteikumiem un
apdrošinātāja lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības pieņemšanas termiņu, FKTK ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam
soda naudu līdz 10 000 latu (Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 109. pants, likuma "Par
apdrošināšanas līgumu" 6.panta otrā daļa, 24.1 un 55.pants).
Klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt PTAC
sūdzības par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar apdrošināšanas
starpniecību.
5. Maksājumu pakalpojumu likuma prasību neievērošana:
FKTK izskata iesniegumus, ko iesniedz maksājumu pakalpojumu izmantotāji par Maksājumu pakalpojumu likuma
prasību neievērošanu, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ja tā
radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu minēto pakalpojumu izmantotāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm);


KONTAKTINFORMĀCIJA:
Finanšu un kapitāla tirgus komisija: Kungu iela 1, Rīga, LV-1050.

Atbildēt

Nevar runāt par informāciju vispār - ir jārunā pavisam konkrēti, jo ir informācija, kura noteikti ir publiskojama, bet ir arī tāda, kura nekādā gadījumā nav sniedzama ne noguldītājiem ne arī citiem tirgus dalībniekiem.
Ja runājam par noguldītājiem, tad viņiem par bankām nekas daudz nemaz nebūtu jāzina - ir taču daudz interesantāku lietu uz pasaules! Tāpēc jau ir noguldījumu garantiju sistēma, kura paredz noguldījumu kompensāciju līdz 100 tk eiro. Tiem, kuri ir spējuši nopelnīt un uzkrāt vairāk, tiem gan būtu jābūt spējīgiem arī saprast kaut ko vairāk arī no bankām. Līdzīgi arī juridiskajām personām, bet tām jau ir vismaz viena persona ar profesionālu finanšu izglītību - grāmatvedis. Tā kā, kurā bankā ir ērtāk - tur arī daudz nelauzot galva, ierindas noguldītājam būtu jāglabā sava nauda.

Atbildēt

Krūmane par šo vairs neatbildēs, bet principā informāciju slēpt no desmitiem tūkstošu noguldītājiem, kas ir bankās, nav pareizi!

Atbildēt

Ir tomēr atšķirība starp informāciju par situāciju kādā konkrētā nozarē, šoreiz banku sektorā, un informāciju par valsts ekonomisko stāvokli. Ja Lato vēlas teikt, ka nozare ir daļa no valsts, tad tā var teikt par jebko - ikviens uzņēmums un ikviena persona arī ir daļa no valsts. Tad arī pat teorētiski nevarētu būt ierobežotas pieejamas informācijas, tai skaitā, fizisko personu sensitīvie dati, juridisko personu komercnoslēpums utml.,jo absolūti viss mūsu valstī ir daļa no valsts ekonomikas.

Atbildēt