Tiesa pieņem izskatīšanai Lapsas prasību pret Āboltiņu par nepatieso ziņu atsaukšanu un atvainošanos
PIETIEK11.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Saeimas Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa nav vēlējusies atsaukt savas par Lato Lapsu paustās nepatiesās ziņas un viņam atvainoties, Lapsa ir vērsies tiesā, un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņa prasību ir pieņēmusi izskatīšanai.
Pietiek jau informējis, ka Lapsa bija pieprasījis jaunās Saeimas Vienotības frakcijas vadītājai un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Āboltiņai atsaukt viņas paustas nepatiesas ziņas un atvainoties par šādu melīgu ziņu paušanu.
Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze 14. oktobra numurā Āboltiņa, aprakstot viņai veltīto "nomelnošanas kampaņu", cita starpā par Lapsu bija paziņojusi: "Jā, par publicistu Lato Lapsu. Un tie viņa e-pasti katru dienu: "Sveikiņi! Kā klājas? Vai neesmu sabojājis dieniņu?"..."
Āboltiņas atbildē, ko Pietiek jau publicējis, ir apgalvots, ka šīs esot nevis viņas paustas ziņas, bet tikai un vienīgi viedoklis un "manas tiesības sniegt viedokli garantē Satversme, kā arī Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti. Turklāt tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam".
Saskaņā ar Āboltiņas skaidrojumu šajā gadījumā būtiskākā esot nevis viņas "izteikuma gramatiskā interpretācija" vai tas, ka viņas "izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā", bet tikai un vienīgi "šī izteikuma kopējais konteksts".
Āboltiņa skaidro, ka šajā gadījumā būtiski esot arī pareizi interpretēt viņas paziņojumu: "Turklāt īpaši vēlos norādīt, ka manis teiktais nav interpretējams tādejādi, ka katru dienu no Jums būtu saņēmusi elektroniskās vēstules, ar konkrētajā citātā ietverto gramatisko formulējumu, bet gan, lai ilustratīvi atspoguļotu Jūsu sarakstes stilu un kopējo raksturu ar personām, kuras Jūs personīgi nepazīstat."
Tā kā Āboltiņa nav vēlējusies atvainoties un nepatiesās ziņas atsaukt, Lapsa ir vērsies ar pieteikumu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, un tā šo lietu ir pieņēmusi izskatīšanai.
Pieteikumā norādīts, ka Āboltiņa 24 000 eksemplāru tirāžā - šāda ir laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze uzrādītā tirāža - ir izplatījusi savas nepatiesās ziņas, ka Lapsa esot Saeimas priekšsēdētājai "katru dienu" sūtījis elektroniskā pasta vēstules tikai ar mērķi, lai viņu uzrunātu ar vārdiem: "Sveikiņi! Kā klājas? Vai neesmu sabojājis dieniņu?"
Šādas nepatiesas ziņas, ko izplatījusi ārkārtīgi augsta valsts amatpersona, ir nodarījušas nopietnu kaitējumu, pieteikumā norāda Lapsa, kurš gan no Āboltiņas arī prasībā tiesai prasa tikai atsaukumu un atvainošanos, bet ne naudisku kompensāciju. Viņš pieprasa, lai tiesa uzliktu Āboltiņai par pienākumu publicēt šādu nepatieso ziņu atsaukumu:
"Es, Solvita Āboltiņa, atsaucu šīs manis kā 11. Saeimas priekšsēdētājas par publicistu Lato Lapsu paustās nepatiesās ziņas laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" 2014. gada 14. oktobra numurā: "Un tie viņa e-pasti katru dienu: "Sveikiņi! Kā klājas? Vai neesmu sabojājis dieniņu?"" Šīs ziņas bija nepatiesas. Es, Solvita Āboltiņa, atvainojos Lato Lapsam un visiem laikraksta lasītājiem par šo nepatieso ziņu paušanu."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
