Tiesa noraida "airBaltic" lūgumu, kas prasību pret lidostu "Rīga" palielinātu līdz 140 miljoniem
PIETIEK21.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latgales apgabaltiesa Rēzeknē lidsabiedrības airBaltic prasībā pret Starptautisko lidostu Rīga (abi ir valstij piederoši uzņēmumi) trešdien noraidījusi airBaltic advokātu lūgumu par jaunu materiālu pievienošanu lietai, kas, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, desmitkāršotu pašlaik jau pieteikto prasījuma summu - 14 miljonus eiro.
Pēc airBaltic, ko pārstāv zvērinātu advokātu biroja Magnusson juristi, lūguma tiesas sēdēm tika noteikts slēgts statuss, līdz ar to oficiāli apstiprinātu informāciju par tiesvedības gaitu Pietiek avoti nesniedz. Tomēr, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tāpat tiesnese Valentīna Lohova atteikusi airBaltic prasību izprasīt no Londonas šķīrējtiesas neseno spriedumu lidostas strīdā ar zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, uz ko airBaltic gribēja balstīties savā prasībā pret lidostu par diskriminējošas cenu politikas noteikšanu pret citām lidsabiedrībām salīdzinājumā Ryanair.
Tiesas noraidītie papildu materiāli, kurus vēlējās iesniegt airBaltic juristi, ir auditorfirmas Ernst&Young Baltic sagatavotais atzinums ar zaudējumu aprēķiniem, kur aplēsts, kā airBaltic biznesam kaitējusi Ryanair ienākšana lidostā Rīga uz īpašiem noteikumiem, kas bijuši diskriminējoši pret citām lidsabiedrībām. Šajā atzinumā, kā Pietiek apgalvojuši par tiesvedību informēti avoti, airBaltic zaudējumi lēsti desmitkārt lielāki nekā esošā prasījuma summa - proti, ap 140 miljoniem eiro.
Lietas izskatīšana atlikta un nākamā sēde nolikta pēc pusgada - uz 12. novembri. Tas noticis, jo airBaltic nepieciešams iesniegt jaunus pierādījumus lietā. Šis uzskatāms par negaidītu pavērsienu tiesvedībā, jo tā Latgales apgabaltiesai Rēzeknē tika paklusām nodota no Rīgas apgabaltiesas, izmantojot jauno Civilprocesa likuma normu, kas domāta tiesvedības pasteidzināšanai, jau izskatīšanā esošas lietas nododot mazāk noslogotām tās pašas instances tiesām, ja tajās ir brīvāks kalendārs.
Otru pusi tiesvedībā - Starptautisko lidostu Rīga pārstāv zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš&Norcous juristi. Iepriekš Latgales apgabaltiesas Rēzeknē tiesnese Valentīna Lohova jau noraidīja lidostas iesniegto pretprasību pret airBaltic, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, argumentējot, ka pēc Civilprocesa likuma nav juridiska pamata to skatīt vienā tiesvedībā ar airBaltic prasību.
Sākotnējais plāns, par ko rakstīja Pietiek, paredzēja ātru lietas izskatīšanu ar mērķi panākt mierizlīgumu par labu airBaltic, radot juridisku pamatojumu finanšu iepludināšanai lidsabiedrībā. Tika prognozēts, ka finansiāli problemātiskā situācijā esošajai lidostai Rīga nāktos vērsties valdībā, lūdzot finansējumu zaudējumu segšanai gan zaudētajā tiesvedībā pret Ryanair, gan pret airBaltic. Bez attiecīga tiesas sprieduma valdībai, īpaši priekšvēlēšanu periodā, būtu grūti pamatot daudzmiljonu finanšu injekciju airBaltic, par ko publiski tiek apgalvots, ka lidsabiedrība aizvadīto gadu beigusi pat ar peļņu.
Pietiek jau rakstīja par Londonas šķīrējtiesas spriedumu, kas lēma par sliktu lidostai, secinot, ka 2004. gadā noslēgtais un 2007. gadā grozītais līgums ar Ryanair interpretējams tā, ka īru lidsabiedrība lidostai maksā vienotu maksu 4,5 eiro apmērā par apkalpoto pasažieri un citas kompensē sedz lidosta. Salīdzinājumā citas lidsabiedrības maksā augstāku maksu un papildu apmaksā Latvijas Gaisa satiksmes sniegtos aeronavigācijas pakalpojumus. Londonas šķīrējtiesas spriedums tādējādi apstiprina diskriminējošu cenu politiku attiecībā pret citām lidsabiedrībām tostarp airBaltic un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas airBaltic uz šo spriedumu plānoja atsaukties jau pirms tā publiskošanas tapušajā mierizlīguma projektā ar lidostu Rīga.
Attēlā - satiksmes ministrs Anrijs Matīss, airBaltic šefs Martins Gauss un lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
