Tiesa nepieņem „Meroni menedžera” apelācijas sūdzību, - mēģinājis „ietaupīt” četrus tūkstošus uz valsts nodevas rēķina
PIETIEK08.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze mēģinājis „ietaupīt” uz valsts nodevas rēķina un ieekonomēt nedaudz vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, tiesa pagaidām nav pieņēmusi viņa un uzņēmuma kopīgo apelācijas sūdzību par Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru viņam par krāpšanos, nepildot noslēgtu nekonkurēšanas vienošanos, piespriests samaksāt uzņēmumam LDz Cargogandrīz 70 tūkstošus eiro.
Pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un LDz Cargo un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.
Atbilstoši parakstītajam dokumentam Bremze cita starpā apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”
Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, taču Bremze kopā ar Baltijas ekspresi nolēmuši izmēģināt veiksmi apelācijas instancē. Pagaidām gan tas nav izdevies, jo tiesa uzskatījusi – nomaksājamo valsts nodevu aprēķināšanā viņi mēģinājuši „ietaupīt” 4047 eiro.
Tiesa konstatējusi, ka šā gada 1. jūlijā tiesā saņemta Bremzes un AS Baltijas Ekspresis pilnvaroto pārstāvju parakstīta apelācijas sūdzība par minēto spriedumu un šim dokumentam pievienots maksājuma uzdevums par valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70 eiro apmērā, taču apelācijas sūdzības iesniedzēji nav samaksājuši valsts nodevu par tās iesniegšanu daļā par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu Civilprocesa likumā noteiktā apmērā.
„Ar apelācijas sūdzībai pievienoto maksājuma uzdevumu par valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70,00 EUR apmērā konkrētajā gadījumā nav pietiekami, līdz ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējiem jāpiemaksā iztrūkstošā valsts nodevas daļa - par prasījumu par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu 2 315,99 EUR apmērā un par prasījumu par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu 57 256,00 EUR piedziņu un likumisko nokavējuma procentu 8 807,76 EUR piedziņu 1 731,71 EUR (1801,71 - 70,00),” konstatējusi tiesa.
Šie 4047 eiro Bremzem un Meroni kontrolētajam Baltijas ekspresim jāiemaksā līdz 3. augustam, un, ja tas tiks izdarīts, apelācijas sūdzība tiks pieņemta izskatīšanai.
Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
