Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas rajona tiesa nav noticējusi kādreizējā deputāta un izbijušā aktiera Artusa Kaimiņa pasaciņām un nolēmusi no viņa piedzīt 24 148 eiro par pirms četriem gadiem dzērumā izraisīto ugunsgrēku.

Pēc tam, kad A. Kaimiņš 2019. gada 1. decembrī savā īrētajā dzīvoklī Rīgā, Antonijas ielā 10-9A dzērumā izraisīja ugunsgrēku, apdrošināšanas sabiedrība  Balta  izmaksāja ēkas īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 22 785 eiro apmērā, kā arī segusi 1362 eiro lielos ekspertīzes izdevumus, - kopā tātad 24 148 eiro.

Bijušais deputāts mēģināja publiski sameloties, ka ugunsgrēku esot izraisījusi Ikea lampiņa, taču eksperta atzinumā bija fiksēts gluži cits iemesls:

„Ugunsgrēka izcelšanās iemesls, kas notika 01.12.2019.g. pēc adreses: Rīgā, Antonijas ielā 10 dz.9-A, izcēlās dzīvoklī, guļamistabā, gultas atrašanās vietā. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija degošas cigaretes, sveces vai cita mazjaudīgā siltuma impulsa iedarbība uz gultas materiāliem vai degošajām konstrukcijām ar tālāku ugunsgrēka izplatīšanos.

Aprakstītajā situācijā pārkāpts 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi" 6.punkts,” teikts atzinumā. Faktiski tas nozīmē, ka ugunsgrēks izcēlies, bijušajam deputātam gultā dzērumā smēķējot.

Taču A. Kaimiņš gadiem ilgi mēģināja ar dažādiem paņēmieniem izvairīties no zaudējumu apmaksas vai vismaz to novilcināt, un nu beidzot šajā lietā ir pirmās instances tiesas spriedums.

Pērn, kad lieta nonāca tiesā, kāds Pietiek lasītājs iesūtīja informāciju, kurā bija pieminēti gan A. Kaimiņa mēģinājumi izmeloties pēc notikušā ugunsgrēka, gan arī tas, ka kopējā prasību summa pret viņu varētu pārsniegt pat 100 tūkstošus eiro:

„Sākotnēji faktiski visi Latvijas mediji bez mazākās veselā saprāta izmantošanas atkārtoja viņiem pamesto „pīli” par to, kā nabaga kristīgi noskaņotais Saeimas deputāts, Ziemassvētkus gaidot, jau laikus iededzis Adventes svecīti, uz mirkli to piemirsis un tad varonīgi cīnījies ar liesmām, gūstot desmitās daļas ķermeņa apdegumu.

Patiesība gan bija cita – politiskais aktieris tikai laimīgas nejaušības dēļ dzīvs nesadega, jo pārdzēries bija sadomājis gultā uzsmēķēt un aizmidzis. Rezultātā bojā gandrīz gāja ne tikai pats klauns, bet arī dzīvoklī bijusī viņa „pasija”, kura bija kārtīgi saindējusies ar dūmiem.

Savukārt pēc tam žūpa nāca klajā ar jauniem meliem – ka ugunsgrēka iemesls esot Ikea pirkta lampiņa (sākumā „vainīga” bija Adventes svece) un ka viņš varonīgi cīnījies ar degošo Dormeo putu matraci, kurš degot kā traks.

Vēl pēc tam atklātībā nonāca fotogrāfijas no ugunsgrēkā cietušā dzīvokļa, kas lika uzdot virkni jautājumu: nez kāpēc gan svecīte ir viena no retajiem priekšmetiem, kas izskatās galīgi uguns neskarta, nez kāpēc malu malās atrodas reibinošu dziru pudeles un nez kāpēc matracis nebūt neatrodas pie loga, pa kuru klauns to it kā esot mēģinājis izmest.

Taču, kā izrādās, jau trīs gadus senie notikumi nebūt nav uzskatāmi par pagājušiem bez pēdām. Tieši otrādi – tieši tagad A. Kaimiņam pēc ilgas vilcināšanās un cietušo vazāšanas aiz deguna var nākties beidzot atmaksāt tiem nodarītos zaudējumus.

Lieta tāda, ka Antonijas ielas 10. nama īpašnieks bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar AAS Balta un tā tam izmaksāja gandrīz 23 tūkstošus eiro, kā arī sedza ekspertīzes izdevumus.

Lieki teikt, ka ar valsts prezidenta medaļu apbalvotais kungs visu šo laiku ir centies izvairīties no zaudējumu segšanas. Taču tagad lieta ir nonākusi tiesā, un, spriežot pēc visa, tā nebūs vienīgā, - eksdeputātam nāksies segt arī ugunsdzēsēju nolieto dzīvokļu īpašnieku ciestos zaudējumus, līdz ar ko lēšams, ka kopējā summa, ko Artusam Kaimiņam var nākties atmaksāt, tuvosies 100 tūkstošiem eiro vai pat pārsniegs šo summu.

Tā kā no Saeimas kompensācijā saņemtie 9000 eiro drīz būs nodzerti un tā kā par savu vienu vienīgo lomiņu Alvja Hermaņa paspārnē kungs saņem diezgan mazus grasīšus, un tā kā visa viņa deklarētā manta ir divi veci auto, tad skaidrs, ka nekādas kompensācijas cietušie neredzēs kā savas ausis. Tāpēc – varbūt vismaz citiem kreditoriem ir pēdējais brīdis pasteigties…”

Novērtē šo rakstu:

90
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi