Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona administratīvā tiesa nospriedusi, ka invalīdam, kurš pārsūdzējis saistībā ar invaliditātes un kopšanas pabalstu pieņemtos Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAK) lēmumus, tiesa atteikusi piešķirt valsts apmaksātu advokātu, jo lieta esot pārāk vienkārša. Neskatoties uz to, ka invalīdam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, viņam vai nu jāaizņemas nauda savu interešu aizstāvībai, vai pašam jākļūst par juristu, lai varētu tiesā iesniegt visiem regulējumiem atbilstošu pieteikumu.
Andris Kozulis ir otrās grupas invalīds, kuram invaliditāte noteikta jau 2013.gadā, taču tikai sešus gadus vēlāk viņš uzzinājis, ka viņam pienākas arī kopšanas pabalsts, bet VDEAK tādu nav piešķīris. Kad viņš vērsies tiesā ar vēlmi apstrīdēt šo lēmumu, lūdzot arī nodrošināt valsts apmaksātu advokātu, kas viņam kā trūcīgai personai pienākas no valsts, tiesa atteikusi, jo lieta esot pārāk vienkārša un viņam pašam pa spēkam esot ievērot termiņus un laikus iesniegt prasību tiesā.
Tomēr pierādīt, ka tikai pēc sešiem gadiem uzzinājis, ka pienākas arī kopšanas pabalsts, cilvēkam bez juridisko nianšu pārzināšanas ir sarežģīti.
A. Kozulis konstatējis pretrunas normatīvajos aktos. Kopšanas pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu pienākas personai ar smagu invaliditāti, kas atbilst otrās invaliditātes grupai. Tā kā A. Kozulim ir piešķirta otrā invaliditātes grupa, viņš ir pārliecināts, ka viņam šis pabalsts pienākas. Tomēr Ministru kabineta noteikumos “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” noteikts, ka šis pabalsts pienākas tikai 1.grupas invalīdiem, proti, cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti.
Tādēļ A. Kozulis vērsās tiesā, jo pēc tam, kad VDEAK atteicās viņam piešķirt pabalstu, jo bija beidzies lēmuma apstrīdēšanas termiņš, tomēr uzskatīja, ka viņam pienākas viss paredzētais pabalsts.
Diemžēl juridiski pareizi noformulēt, kādēļ viņš sešus gadus nav zinājis par to, ka viņam pienākas pabalsts, A. Kozulim nebija pa spēkam. Tādēļ viņš lūdza nodrošināt valsts apmaksātu advokātu. Taču tiesa nolēma, ka jautājums par termiņu ievērošanu ir pārāk vienkāršs, lai tam tērētu valsts apmaksāta advokāta laiku.
“No Administratīvā procesa likumā ietvertā objektīvās izmeklēšanas principa izriet tiesas pienākums lietas ietvaros noskaidrot objektīvo patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību. Šis princips samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem un personai arī bez speciālajām juridiskajām zināšanām nav šķēršļu, lai realizētu savas tiesības. Arī šajā gadījumā tiesa pati ir pieprasījusi no iestādes nepieciešamos dokumentus, lai izlemtu pieteikuma virzību.
Tādējādi nav saskatāma lietas sarežģītība, kas prasītu pieteicēja padziļinātas juridiskas zināšanas, tiesību normu pārzināšanu un dziļāku tiesiskās situācijas analīzi, lai pieteicējs varētu pilnvērtīgi realizēt savu tiesību aizsardzību. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, pieteicējam ir ieteicams ievērot administratīvajos aktos (komisijas lēmumu nobeigumu daļā) norādīto apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību, tai skaitā termiņus,” bezkaislīgi norāda tiesa, atsakot valsts apmaksāt advokāta piešķiršanu.
A. Kozulis vēlējās saņemt neizmaksāto pabalstu par visu periodu, kurā viņam tas bija liegts, jeb 19 962 eiro, kā arī desmit tūkstošu eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzību.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
