Tiesa liek „Latvijas Dzelzceļa” vadītājam nojaukt nelikumīgi uzbūvēto laivu māju

Kā izrādās, valsts uzņēmējsabiedrības vadītājs jau 2008. gada vasarā ticis sodīts par laivu mājas būvniecību, kas notikusi bez akceptēta projekta un būvatļaujas Lielā Baltezera aizsargjoslā. Tāpat Magonis saņēmis sodu arī par Baltezera krasta „biezāko” iemītnieku tradicionālo pārkāpumu - patvaļīgu tauvas joslas nožogošanu.

Ādažu pašvaldība arī bija atzinusi, ka apjomīgā laivu māja (platība - 80 kvadrātmetru, kubatūra - vairāk nekā 200 kubikmetru) ir uzbūvēta pretrunā ar teritorijas plānojuma apbūves noteikumiem, jo tā atrodas 10-11 m attālumā no ezera krasta, tāpēc šādu būvniecību pašvaldība nevar legalizēt.

„Būves legalizēšana būtu pretrunā ar virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas izveidošanas mērķi - samazināt piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērst erozijas procesu attīstību, ierobežot saimniecisko darbību applūstošajās zonās, kā arī saglabāt apvidum raksturīgo ainavu. Šāds mērķis atbilst vispārējām sabiedrības interesēm,” bija norādīts pašvaldības lēmumā, ar kuru Magonim tika uzdots nelikumīgo būvi nojaukt.

Taču Latvijas Dzelzceļa vadītājs nolēma izmēģināt veiksmi tiesā un Administratīvajā rajona tiesā vērsās ar pieteikumu, kurā norādīja, ka lietā nemaz neesot būvinspektora atzinuma par būves platību, kubatūru, izmantošanas mērķi, atrašanās attālumu no Baltezera krasta u.c apstākļiem un viņam neesot bijis iespējas ar to iepazīties. Tādējādi „pieņēmumi”, ka būves (laivu mājas) kubatūra ir lielāka par 200 kubikmetriem un platība - par 80 kvadrātmetriem, neesot apstiprināti ar kompetentu amatpersonu vai institūciju atzinumiem.

Magonis vēlmi saglabāt nevietā un nelikumīgi uzcelto laivu māju pamatoja arī ar to, ka nemaz neesot noskaidrots, vai laivu māja atbilst Aizsargjoslu likuma 37.pantā un 2009.gada 25.augusta saistošajos noteikumos „Ādažu novada (pagasta) teritorijas plānojuma 2006.-2012. (2009.gada grozījumi) grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" norādītajai laivu piestātnes, mazēkas vai īslaicīgas lietošanas definīcijai. Saskaņā ar Magoņa uzskatu laivu māja atbilstot normatīvajos aktos noteiktajiem laivu piestātnes kritērijiem.

Latvijas Dzelzceļa vadītājs pieteikumā tiesai arī bija norādījis, ka Ādažu novada dome esot saskaņojusi būves atrašanās vietu: „Dzīvojamās mājas ģenerālplāns, kurā ēka apzīmēta ar Nr.3 „Perspektīvā laivu stacija", ir akceptēts Ādažu pagasta Būvvaldē. Ģenerālplānā ir skaidri norādīta laivu mājas atrašanās vieta. Pašvaldības amatpersonas nav pieprasījušas papildus skaidrojumus par laivu mājas atrašanās vietu, tāpēc saprotams, ka tā akceptēta bez iebildumiem.” Turklāt laivu māja „nerada nekādu apdraudējumu un tā iekļaujas apkārtējā vidē”.

Savukārt pašvaldība norādīja – tās rīcībā ir aerofotogrāfija, kas parāda, ka būve atrodas 8,0101 metra attālumā no Lielā Baltezera krasta līnijas. Turklāt Magonis 2008. gada 12. jūnijā Administratīvajai komisijai paskaidrojis gan to, ka savu pārkāpumu atzīst un ēka ir uzcelta bez akceptēta projekta un būvatļaujas, gan to, ka ēkas lielums ir apmēram 80 kvadrātmetru.

„Līdz ar to nepastāv strīds, ka pieteicējs ir nelikumīgi uzbūvējis būvi Lielā Baltezera aizsargjoslā,” norādīja pašvaldība, tāpat paskaidrojot, ka Magoņa nelikumīgi uzbūvētā ēka neatbilst laivu piestātnes statusam: „Ar piestātni tiek saprasta vairāk vai mazāk regulāras apstāšanās vieta, kas savā būtībā ir hidrotehniska būve. Arī piestātnes būvniecībai nepieciešams būvprojekts.”

Izskatot abu pušu argumentus, tiesa konstatējusi, ka arī Magonis nemaz neapstrīd faktu, ka viņa laivu māja ir uzbūvēta bez akceptēta būvprojekta un noteiktā kārtībā saņemtas būvatļaujas. Faktiski esot jautājums tikai par to, vai Magonim uzliktais pienākums - nojaukt vai pārvietot prettiesiski uzbūvēto laivu māju ir uzskatāms par samērīgu.

Tiesas secinājums ir šāds: „Prasība ievērot aizliegumu izbūvēt ar virszemes ūdensobjekta izmantošanu saistītas palīgbūves, tostarp pirtis un laivu novietnes, ir bijusi noteikta jau ilgstošā laika periodā. Tiesa apšauba, ka pieteicējam šāda prasība nebija zināma. (..) Strīdus laivu māja izbūvēta pretēji materiālajās tiesību normās noteiktajām prasībām, proti, pārkāpjot Apbūves noteikumos noteiktos būvniecības ierobežojumus, tā ir atzīstama par prettiesisku. Turklāt tās prettiesiskums ir acīmredzams un nekādā veidā nav novēršams. Citiem vārdiem, šādas būves legalizācija tiesiski nav iespējama.”

Tiesa arī skaidri norādījusi, ka „šādu prettiesisku būvju legalizācija būtu pretrunā ar tiesiskuma, taisnīguma un vienlīdzības principu. Arī apstāklis, ka pieteicēja nekustamajam īpašumam izstrādātā būvprojekta ģenerālplānā bija norādīta perspektīvā laivu stacija, nepiešķir personai tiesības paļauties, ka tieši šādā vietā izbūvējamā laivu novietne tiks izbūvēta. Laivu novietnes būvprojekts noteiktā kārtībā nav bijis izstrādāts un būvatļauja nav bijusi saņemta. To nenoliedz arī pieteicējs”.

Līdz ar to tiesas atzinums ir – Magoņa prasība ir noraidāma, un Latvijas Dzelzceļa vadītājam nelikumīgi uzbūvētā laivu māja ir jānojauc: „Tiesa atzīst pieteicējam noteikto pienākumu par pamatotu un samērīgu. Tiesa norāda, ka pārējiem pieteicēja norādītajiem apstākļiem (būvinspektors nav veicis laivu mājas būvtilpuma, apjoma un attāluma no krasta līnijas mērījumus) un apsvērumiem lietā nav nozīmes, jo tie nevar mainīt tiesas ieskatu par to, ka laivu novietnes būvniecība aizsargjoslā tiesiski nav iespējama.”

Pietiek pagaidām nav zināms, vai Magonis ir nolēmis mēģināt tomēr saglābt savu nelikumīgi uzbūvēto laivu māju un izmantojis tiesības spriedumu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Novērtē šo rakstu: