Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, daudziem lasītājiem būs interesanti iepazīties ar šo Zemgales apgabaltiesas patiesi absurdo lēmumu, no kura izriet, ka mūsu policejiski bandītiskajā valstī, cilvēkam saskaroties ar operatīvās darbības subjektiem, visas darbības ir jāfiksē, jānoskaidro viņu dzīvesvietas adrese un pirms vēršanās tiesā jāizmanto mediācijas process…

Lieta Nr. 3-11/0129/49, CA0354-19/11

LĒMUMS

Jelgavā 2019.gada 21.maijā

Zemgales apgabaltiesa

tiesnesis referents Aigars Sniedzītis

tiesnese Daina Baltā

tiesnese Anita Misiuna

rakstveida procesā izskatīja blakus sūdzību par Zemgales rajona Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumu, ar kuru atstāts bez virzības prasības pieteikums par radītā tiesību aizskāruma novēršanu, nosakot termiņu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

Aprakstošā daļa

[1] Zemgales rajona tiesā iesniedza pieteikumu par radītā tiesību aizskāruma novēršanu.

[1.2] Pamatojoties uz Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu un Operatīvās darbības likuma 4.pantu lūdz novērst tam radīto tiesību aizskārumu no operatīvās darbības subjektu puses.

Pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 21.decembrī operatīvās darbības subjekti A.Briede un S.Bisenieks kriminālprocesā Nr.11390055618 izteica pieteikuma iesniedzējam draudus ar mērķi panākt viņa sniegto paskaidrojumu maiņu, vienlaicīgi A.Briede kūdīja pieteikuma iesniedzēju veikt noziedzīgu darbību, konkrēti veikt viņam nepiederošu kokmateriālu zādzību. Ar savu rīcību operatīvās darbības subjekti ir pārkāpuši Operatīvās darbības likuma 4.pantu. Veicot operatīvās darbības pasākumus, aizliegts nodarīt personām fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību; draudēt lietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus; kūdīt personas uz noziedzīgu rīcību, kā arī nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas Tukumā 2019.gada 19.februāra lēmumu pieteikums atstāts bez virzības līdz 2019.gada 21.martam lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai, tas ir, prasības pieteikuma sastādīšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām, pierādījumu un maksājuma dokumentu par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniegšanai tiesai.

Zemgales rajona tiesas lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Izvērtējot prasības pieteikumu, tiesnese secina, ka prasības pieteikums nav noformēts atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām.

Konstatēja, ka prasības pieteikumā nav norādīts prasītāja personas kods, atbildētājs pret kuru prasība tiek celta, tā adrese. Tāpat prasības pieteikumā nav norādītas ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā. Prasītājs nav izteicis precīzu prasījumu - kam būtu jānovērš radies tiesību aizskārums no operatīvās darbības subjektu puses un kādā mērā tas izdarāms. Prasības pieteikumā nav norādīts prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Pirmās instances lēmumā citējusi Civilprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, kas ir norādāms prasības pieteikumā, vienlaicīgi iesniedzējam norādot, ka sastādams jauns prasības pieteikums atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām.

[2.2] Vienlaicīgi pieteikuma iesniedzējs nav norādījis atbildētāju pret kuru prasība celta, līdz ar to tiesai nav iespējams izvērtēt prasības pieteikuma piekritību, atbilstoši Civilprocesa likuma 3.nodaļai (Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība).

[2.3] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93., 190. pirmās instances tiesas tiesnese pieteikuma iesniedzējam izskaidroja, ka pierādījumi par apstākļiem, kas minēti prasības pieteikumā, jāiesniedz pašam.

Tā kā prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi par visiem apstākļiem, kas norādīti prasības pieteikumā, tiesnese atzīst, ka pieteikuma iesniedzējam iesniedzami dokumenti – pierādījumi par visiem minētajiem apstākļiem.

[2.4] Tiesnese konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas pirmajam punktam, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktā kārtībā un apmērā, ko pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis.

Tā kā pieteikuma iesniedzējs ir cēlis prasību par radītā tiesību aizskāruma novēršanu, tad par to maksājama valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktam, kas nosaka, ka par prasību, kas nav jānovērtē, maksājama valsts nodeva 70,00 euro apmērā.

Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 40.pantu prasītājam jāiemaksā ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (1 prasītājs, 1 atbildētājs).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 133.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikumā nav izpildītas visas šā likuma 128.pantā ietvertās prasības, nav pievienoti Civilprocesa likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

[2.5] Tā kā pieteikuma iesniedzēja prasības pieteikums sastādīts nepilnīgi un tam nav pievienoti pierādījumi, un dokumenti par tiesas izdevumu samaksu, tiesnese atzīst, ka prasības pieteikums atstājams bez virzības, nosakot termiņu līdz 2019.gada 21.martam, lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai.

[3] par Zemgales rajona tiesas 2019.gada 19.februāra lēmumu iesniedza blakus sūdzību, pārsūdzot lēmumu pilnā apmērā.

Blakus sūdzībā norādīti šādi apstākļi.

[3.1] No tiesas lēmuma konstatējams, ka tiek pieprasīta informācija par operatīvās darbības subjektiem.

[3.2] Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksta” 2.6.3. punktu, informācija par uzsāktās, notiekošās vai plānotās operatīvās darbības laiku, vietu un dalībniekiem ir slepena.

Tiesas lēmums sūdzības iesniedzēja ieskatā uzliek par pienākumu sniegt informāciju, kas ar likumu ir noteikta kā valsts noslēpums.

[3.3] Tiesas lēmums ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu, uzsverot, ka tiesu sistēma neaizsargā personas pret operatīvās darbības subjektu draudiem, bet pieprasa informāciju, kas ir valsts noslēpums.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2019.gada 26.novembra lēmumu sūdzības izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2019.gada 21.maijā (lietas 31.lapa), paziņojot sūdzības iesniedzējam (lietas 32., 33.lapas).

Motīvu daļa

[4] Civillietu tiesas kolēģija, iepazinusies ar pieteikuma materiāliem, izvērtējusi tos, uzskata, ka Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmums ir atstājams negrozīts, bet blakus sūdzība noraidāma.       

Civilprocesa likuma 447.1 panta otrā daļa noteic, ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos lēmuma motīvus var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.1 panta otrajā daļā noteikto atzīst, ka Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumā norādītie motīvi ir pareizi un pietiekami, līdz ar ko pilnībā pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem, papildus norādot turpmāk minēto.

Civilprocesa likuma 1.pants noteic, ka katrai fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Arī Civilprocesa likuma 127.panta pirmā daļā noteikts, ka personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja, ir tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma piekto pantu, kas noteic, ka “ja persona uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu rīcības atbilstību likumam, kā arī tā var vērsties tiesā”, ir tiesīgs vērsties vispārīgās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu, savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību aizsardzībai.

Operatīvās darbības likums nodrošina iespēju personai vērsties arī pie prokurora, lai veiktu pārbaudes un izvērtētu operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības tiesiskumu, kā arī vērsties tiesā. Ja persona ir izvēlējusies vērsties tiesā, tad personai ir jāpakļaujas procesuālo normu prasībām un tiesai ir jāizvērtē personas procesuālo pienākumu izpildīšana vai neizpildīšana un atbilstoši jārīkojas, tai skaitā jāpieņem lēmums par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības, ja tam ir likumīgs pamats.

Operatīvās darbības likuma grozījumu anotācijā, kas attiecas uz 5.panta grozīšanas nepieciešamību, likumdevējs norādīja, ka “ODL 5.pantā ietvertā norma paredz personu tiesības iesniegt sūdzību prokuroram, vai arī griezties ar prasību tiesā. Minētajā normā lietotie vārdi „vai arī” var tikt uztverti kā personu tiesību ierobežojoši, t.i., gadījumā, ja persona ir vērsusies prokuratūrā, persona zaudē tiesības griezties tiesā.

Būtībā, ņemot vērā ODL 35.panta pirmajā daļā, kā arī Prokuratūras likuma 12.pantā noteiktās prokuratūras funkcijas attiecībā uz operatīvo darbību – operatīvās darbības uzraudzība, nav pamata uzskatīt, ka sūdzības iesniegšana prokuratūrā būtu uzskatāma par lietas iepriekšējo ārpustiesas izskatīšanas kārtību (Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 7.punkts), kaut gan prokuratūras veiktā pārbaude un sniegtais atzinums var atvieglot prasības izskatīšanu tiesā. Būtībā, ņemot vērā operatīvās darbības pasākumu veikšanas tiesisko dabu, tiesas funkcija atbilstoši ODL 5.panta nosacījumiem ir attiecināma uz 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.panta, kas paredz tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošināšanu, pilnīgu īstenošanu (sk., piemēram, mutatis mutandis Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1983.gada 25.marta sprieduma lietā Silver and other v. The United Kingdom 111. - 115.punktu).

Tādējādi personai ir tiesības griezties tiesā neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš ir vērsusies ar sūdzību prokuratūrā.

Minētajā normā saistībā ar personas tiesībām griezties tiesā tiek lietots termins „prasība”, kas ir attiecināms uz civiltiesisko sūdzību prasības tiesvedības lietās (sk., piemēram, Civilprocesa likuma 6.panta trešo daļu, kā arī 128.pantu). Arī attiecībā uz operatīvās darbības subjekta, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu (līdzīgi kā attiecībā uz analoģiskām kriminālprocesā paredzētajām izmeklēšanas darbībām – kratīšana (Kriminālprocesa likuma 179.pants), sakaru līdzekļu kontrole (Kriminālprocesa likuma 218.pants) –, kuras atbilstoši ODL 4.panta ceturtās daļas nosacījumiem veicamas prioritāri (sk. likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 3.panta pirmo daļu)) nav attiecināma īpaša kārtība.

 Tādējādi persona savu tiesību aizsardzībai ir tiesīga griezties tiesā prasības kārtībā (Civilprocesa likuma 127.panta pirmā daļa).

Tomēr nav izslēdzami gadījumi, kad operatīvās darbības subjektu rīcība, būtu skatāma Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, operatīvā darbība var attiekties arī uz fizisko personu datu apstrādi. Savukārt fizisko personu datu apstrāde ir pakļauta administratīvi procesuālās kārtības kontrolei (skat., piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 5.novembra lēmumu lietā Nr.6-7-00147-13/9 SKA-996/2013, īpaši tā 9. un 11.punktu).

Līdz ar to, lai nodrošinātu ODL normu lielāku skaidrību, ODL 5.pantā ietvertā norma ir atbilstoši precizējama.”

Minētais kopumā apstiprina pirmās instances tiesneses lēmumā norādīto, ka, lai noskaidrotu lietu pakļautību, lai varētu iesniegt prasības pieteikumu civilprocesuālā kārtībā, tiesai ir nepieciešama informācija no iesniedzēja par lietas faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem, kas pamato minēto prasību, kā arī iesniedzamajam procesuālajam dokumentam jāatbilst tam izvirzītajām prasībām.

Ja personai nav atbilstošas spējas vai izglītības, tad juridisku palīdzību tiem var sniegt zvērināti advokāti, kā arī juridisku palīdzību var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā, ja personai ir tiesības uz šādās juridiskas palīdzības saņemšanu.

 [4.1] Pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā pamatoti norādīts, ka ceļot prasību tiesā prasītājam jāievēro likumdevēja noteiktās minimālās prasības, kas izvirzītas prasības pieteikumam un noteiktas Civilprocesa likuma 128.un 129.pantā. Prasības pieteikumā jābūt norādītam atbildētājam pret kuru prasība celta, tā adrese, tam jābūt skaidram un nepārprotamam, tajā skaitā uztveramam un salasāmam, lai gan tiesa, gan arī lietas dalībnieki (atbildētājs vai atbildētāji, trešās personas) pilnībā varētu izprast celtās prasības būtību.

Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, pieteicējs nav izteicis precīzu prasījumu, kam būtu jānovērš tiesību aizskārums no operatīvās darbības subjektu puses un kādā mērā tas izdarāms.

[4.2] Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 3.punktā un 5.punktā noteikts, ka prasības pieteikumā jānorāda prasības priekšmets un apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Prasības priekšmets ir prasītāja subjektīvo tiesību aizskārums, kura novēršanai celts prasījums. Civilprocesa likuma 192.pants tiesai uzliek pienākumu spriedumu taisīt par prasībā norādīto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 16.martā spriedumā civillietā Nr.SKC–81/2018 norādīts, ka tiesa var izvērtēt prasījumu pamatotību, vadoties vienīgi no faktiem un apstākļiem, kurus puses norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 520.lp.).

Kā atzīts tiesību doktrīnā, prasība satur divus elementus – priekšmetu un pamatu.

Prasības priekšmets civilprocesuālo tiesību izpratnē ir prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību pārbauda tiesa, izskatot lietu pēc būtības. Ar prasības priekšmetu saprot arī to tiesisko stāvokli, uz ko šis prasījums ir vērsts, tas ir, uz zināma tiesiskā stāvokļa pastāvēšanas atzīšanu, zināmas rīcības uzlikšanu atbildētājam vai zināmu tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu.

Prasītājam pamatoti uzdots norādīt prasības pamatu – apstākļus, ar kuriem prasījums vai prasījumi pamatoti, un pierādījumi, kas tos apstiprina.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 7.punktu prasības pieteikumā jānorāda prasītāja prasījumus, t.i. prasītāja tiesību aizskāruma novēršanas līdzekļus. Kā tas norādīts tiesību doktrīnā prasītāja prasījums ir „tas, par ko viņš tiesu lūdz taisīt spriedumu”.

Prasītāja prasījumi prasības pieteikumā konkrēti tiek izteikti pēc vārda „lūdzu”. Attiecīgi tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norādīs, kādi prasījumi (visi vai atsevišķi) tiek noraidīti vai apmierināti. Tāpēc prasības pieteikums jānoformulē pēc iespējas konkrētāk – tā, lai prasījums, tā apmierināšanas gadījumā, būtu izpildāms. (Civilprocesa likuma komentāri.. I daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīgā: Tiesu namu aģentūra, 2011, 546 lpp.. 322.lp.).

[4.3] Atstājot pieteikumu bez virzības, pirmās instances tiesa pamatoti pārsūdzētajā lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas 1.punktu, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu, ko pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis. Turklāt, personai ir tiesības vai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma regulējumu, cita normatīvā akta pamata nemaksāt tiesas izdevumus, vai pamatojoties uz tiesneša lēmuma pamata tikt atbrīvotam pilnīgi vai daļēji no tiesas izdevumu samaksas, bet šīs iespējas ir atkarīgas no celtās prasības pamata un priekšmeta un citiem objektīviem pamatiem par personas mantisko stāvokli.

[4.4] Blakus sūdzībā kā galvenais arguments pārsūdzētā lēmuma atcelšanai norādīts tas, ka pieteicēja ieskatā, tiesa uzliek par pienākumu sniegt informāciju (atbildētāju adreses), kas ar likumu noteikts kā valsts noslēpums, uzsverot, ka pirmās instances tiesas lēmums ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu. Pieteicēja ieskatā informācija par operatīvās darbības subjektu dalībniekiem ir slepena.

[4.5] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 24.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo un trešo daļu, 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.punktu un 2.7.5.punktu, Valsts drošības iestāžu likuma 3.panta otro un trešo daļu, Operatīvās darbības likuma 1.pantu un 6.panta pirmo daļu, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka prasītāja prasības pieteikumam pievienotajos dokumentos nav norādes, ka tie satur ierobežoti pieejamu, sevišķi slepenu, slepenu vai konfidenciālu informāciju, kādā atbilstoši likuma „Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmajai daļai klasificē informāciju, kas ir valsts noslēpums. Turklāt, pieteikumā ir atsauce uz kriminālprocesa numuru un darbībām tajā, kas pašas par sevi nav darbības, kas saturētu valsts noslēpuma objektu.

Ievērojot minēto, tajā skaitā arī to, ka saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmo daļu informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā, secināms, ka konkrētajā gadījumā, pēc pieteikumā norādītās informācijas, nav tiesiska pamata piemērot likuma „Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.punktu.

Papildus minētajam Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka dokumenti, kuros iekļauts valsts noslēpuma objekts, iesniedzami, saņemami un reģistrējami sevišķā lietvedībā, atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”, kas konkrētajā gadījumā nav darīts un kas, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, papildus norāda uz to, ka nedz prasības pieteikums, nedz tam pievienotie dokumenti nesatur informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

[4.6] Tādējādi atzīstams, ka konkrētās lietas izskatīšana nevar skart Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” norādītos valsts noslēpuma objektus, proti, operatīvajā darbībā iegūto informāciju un ziņas par operatīvās darbības subjektu personālsastāvu, tātad lietas materiāli nesatur informāciju, kurā ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.

Ja uzskatīt, ka lietas materiālos varētu būt iekļauts valsts noslēpuma objekts, tad šādu lietu izskatīšanas piekritība ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, bet ne Zemgales rajona tiesai.

Ievērojot norādīto, Zemgales rajona tiesas tiesnese pamatoti lēmusi par prasības pieteikuma virzību atbilstoši Civilprocesa likuma 131.panta pirmās daļas noteikumiem. Blakus sūdzībā ietvertais arguments nedod tiesisku pamatu pirmās instances tiesas lēmuma atcelšanai.

[4.7] Tā kā pirmās instances tiesas tiesneses noteiktais termiņš trūkumu novēršanai ir notecējis, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosaka jaunu termiņu, kurā trūkumi ir novēršami – līdz 2019.gada 21.jūnijam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.panta pirmo daļu, 447.1 pantu, 448.panta pirmās daļas 1.punktu, 449.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nolēma:

Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumu atstāt negrozītu, bet blakus sūdzību noraidīt.

Noteikt jaunu termiņu Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumā norādīto trūkumu novēršanai, līdz 2019.gada 21.jūnijam.

Lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Sniedzītis

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Misiuna

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Baltā

Novērtē šo rakstu:

47
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...