Tiesa dzen uz priekšu Bunkus lietu, apsūdzībā tā arī nekā konkrēta par to, kur, kad un kā Uļmans uzkūdījis uz maksātnespējas administratora slepkavību

Pagājušā gada 8. decembrī Valsts policija un prokuratūra paziņoja, ka maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus slepkavības lietā esot gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam, līdz ar ko M. Uļmanam un Aleksandram Babenko celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet A. Babenko – arī par slepkavības atbalstīšanu, savukārt Viktoram Krivošejam – par slepkavību. Par to, kāpēc tiesas priekšā nav stājies otrs slepkavības dalībnieks, Valsts policija un prokuratūra klusē.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska pagājušā gada decembrī speciāli sarīkotā preses konferencē diezgan detalizēti aprakstīja izmeklēšanā noskaidroto par slepkavības organizēšanu un tās norisi, kā arī par iepriekš neizdevušos slepkavības mēģinājumu.

Taču viegli pamanāma bija prokuratūras un policijas pārstāvju atturība visā, kas saistīts ar slepkavības pasūtīšanu un tās uzkūdītāju motīviem. „Izmeklētāji secinājuši, ka slepkavības motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. "Tāds arī motīvs. Radās nepatika, kā cilvēks veica savus profesionālos pienākumus, tāpēc izlemts par personas likvidēšanu," norādīja A. Lasmanis,” – tā preses konferencē pausto atstāstīja aģentūra LETA. Netika atklāts pat tas, vai šis „nepatikas” motīvs saistīts ar SIA „Rego Trade” maksātnespējas lietu, kurā M. Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Iepazīstoties ar Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektora Oļega Koļcova šā gada 28. septembrī parakstīto „lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto”, šī nerunīguma iemesli kļūst skaidrāki. Astoņas lappuses garajā dokumentā ir ļoti detalizēti aprakstīts tas, kā tieši notikusi gatavošanās M. Bunkus nogalināšanai, kā izvēlēti un kur piešauti šaujamieroči, kā izvēlēti transportlīdzekļi un kā notikusi pati slepkavība.

Taču, cik detalizēta un apjomīga ir noslepkavošanas daļa, tik izplūdusi, nekonkrēta un īsa ir lēmuma daļa, kas veltīta tam, kā policijas un prokuratūras ieskatā notikusi uzkūdīšana uz slepkavību un tās pasūtīšana.

Lai gan slepkavības laikā visas tiesvedības jau bija faktiski beigušās, tas nav traucējis Valsts policijai uzturēt viedokli, ka „Mihailam Uļmanam kā MSIA “Rego Trade”, reģ.Nr. 40003795847 bijušajam valdes loceklim radās nepatika pret MSIA “Rego Trade” maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus, tas ir, saistībā ar viņa profesionālo pienākumu izpildi maksātnespējas procesā”, tajā skaitā ceļot prasības par zaudējumu piedziņu pret M.Uļmanu”.

Taču par to, kad tieši un kā tieši šī nepatika policijas ieskatā pāraugusi slepkavības pasūtīšanā, izmeklēšanai, spriežot pēc lēmuma, neko konkrētu nav izdevies noskaidrot. „Pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, līdz 2016. gada 27.septembrim M.Uļmanam radās nodoms par M.Bunkus tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), par ko M.Uļmans informēja Aleksandru Babenko,” teikts lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu. Taču, kur tieši un kā tieši notikusi šī informēšana, noskaidrots nekas nav.

Lēmumā par aizdomās turētā statusu noteikšanu M. Uļmanam tālāk ir minēts, ka, „lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu”, viņš un A.Babenko esot „vienojušies ar paziņu”, ka tas „organizēs M.Bunkus slepkavību, tādējādi uzkūdot personu organizēt noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā” un „apsolot par to atlīdzību 100 000 EUR organizētajam un 200 000 EUR izpildītājiem”.

Taču šim aprakstam ir divi defekti – pirmkārt, šī vienošanās notikusi „pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā vietā un laikā”, līdz ar ko ir skaidrs, ka nekādu drošu pierādījumu tam nav. Otrkārt, pret pašu organizētāju – policijas versijā – „kriminālprocess izbeigts sakarā ar viņa nāvi”. Kas nozīmē – nekādu organizētāja liecību nav un nebūs.

Nākamajās 24 lēmuma rindkopās nekādas M. Uļmana un A. Babenko darbības vispār nav pieminētas, un arī pēc tam pieminēts tikai tas, ka „2017. gadā, precīzi nenoskaidrotā laikā” - kas nozīmē, ka nekādu video vai audio ierakstu jau atkal nav –, pie ofisa “MONO” Rīgā, Katlakalna ielā 1 A.Babenko esot saticies ar tagad jau mirušo organizētāju, kuram „nodeva aploksni ar naudas līdzekļiem 10 000 EUR apmērā, tādējādi apzināti atbalstot un veicinot nozieguma izdarīšanu”.

Šim pieminējumam atkal seko 12 rindkopas, kurās aprakstīts, kā noticis noziegums, kur un kā trāpījušas lodes, ko tālāk darījis slepkavības veicējs, - bet jau atkal nav ne reizi pieminēts ne M. Uļmans, ne A. Babenko.

Ar to arī astoņas lappuses garais dokuments beidzas. Neko konkrētu neminot par to, kur, kā un ar kādu tieši nodomu M. Uļmans uzkūdījis un pasūtījis slepkavību, izmeklētājs dokumentu nobeidz ar slēdzienu: „Ar savām darbībām M.Uļmans uzkūdīja izdarīt sevišķi smagu noziegumu, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 20. panta trešajā daļā, 118. panta 1. un 5.punktos.

Ņemot vērā augstākminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 65.p., 318.p., 398.1.p.1.d. un 3,d., - nolēma: atzīt Mihailu Uļmanu, personas kods 120653-XXXXX, par aizdomās turēto.”

Varēja domāt, ka uzrādītajās apsūdzībās konkrētu faktu būs vairāk, taču, kā izrādās, M. Uļmanam celtā apsūdzība ir faktiski nokopēts jau iepriekš publiskotais lēmums par aizdomās turētā statusu, - arī šajā dokumentā nav nekā konkrētāka par to, kā, kad un kādā formā notikusi uzkūdīšana un kādi tieši ir pierādījumi, ka tā tiešām ir fiksēta, nevis pastāv tikai jau mirušā organizētāja liecībās (ir gandrīz droši, ka šis organizētājs ir noziedzīgajās aprindās labi zināmais Genādijs Vaļagins).

„Šī ir klasiska „Stukāna prokuratūras” izpausme, jaunā ģenerālprokurora vadībā prokuratūra aizvien biežāk pieļauj izmeklēšanas brāķi un pat to veicina. Tiek šā tā saļepināta lieta, tiešu pierādījumu nav, ir aizdomas un „pierādījumu kopums”, ar kuru tad prokurors dodas uz tiesu, un tur – kā paveiksies, tā paveiksies.

Ne policija, ne prokuratūra ne ar ko neriskē. Vai esat dzirdējuši par kādu gadījumu, kad kāda policijas vai prokuratūras amatpersona būtu saukta pie atbildības par nolaidību, tendenciozu izmeklēšanu vai savu versiju uzdošanu par pierādījumiem?” Pietiek lēmuma par aizdomās turētā statusa lēmuma saturu un dīvainības tajā iepriekš komentēja kāds izbijis prokurors, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas publicitāti šai sakarā. Tieši tas pats ir sakāms arī par celtās apsūdzības saturu.

Attēlā - virsprokurors Armīns Meistars, kurš uzņēmies virsuzraudzību šajā lietā un arī prokuratūras PR kampaņu.

Novērtē šo rakstu: